Viltīgā multiplā skleroze

Dr. med. Daina Pastare,Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gaiļezers Vispārējās neiroloģijas nodaļas vadītāja,  Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docente.

It kā nemanāmais sākums

Multiplā skleroze ir viltīga, sākumā tā visbiežāk ietekmē pašsajūtu – cilvēks jūtas noguris, kā bez spēka un to parasti izskaidro ar lielu slodzi darbā, pārstrādāšanos, smagu periodu dzīvē, ilgstošu stresu. Kad pēc laika pievienojas citas pazīmes, piemēram, reiboņi, redzes pasliktināšanās un traucējumi (dubultošanās, miglošanās), tam atkal ir izskaidrojums – pārāk ilgi sēžu pie datora! Neesam raduši nelielu veselības traucējumu gadījumā uzreiz vērsties pie ārsta, tāpēc bieži vien pirmos simptomus atstājam bez ievērības. Veselības traucējumus neuztveram gana nopietni līdz brīdim, kad simptomus vairs nav iespējams ignorēt. Turklāt multiplā skleroze visvairāk skar cilvēkus vecumā, kad par hronisku slimošanu nemēdz bažīties, – no 20 līdz 40 gadiem. Biežāk ar to saslimst sievietes. 

Kas ir multiplā skleroze?

Multiplā skleroze ir centrālās nervu sistēmas slimība, kad organisms vairs neatšķir savas šūnas no svešajām, piemēram, vīrusiem, baktērijām, un uzbrūk gan tām, kuras nepieciešams neitralizēt, gan arī pats sev. Rodas iekaisums, kura rezultātā galvas un muguras smadzenēs noārdās mielīns, kas aptver nervus un darbojas kā elektriskā vada apvalks, ļaujot nervam ātri pārraidīt impulsus. Galvas un muguras smadzeņu vietās, kuras ir zaudējušas mielīnu, rodas perēkļi, tie ir kā rētas, līdz ar to mazinās nervu iespēja pārraidīt impulsus. Tā kā signāli netiek nodoti vai arī tie nav precīzi, rodas, piemēram, kustību, redzes, koordinācijas un citi traucējumi. Laika gaitā pieaug slimības perēkļu – nervu šūnu mielīna apvalka bojājumu – skaits. Vissliktākais scenārijs slimības attīstībā ir neatgriezeniski progresējoši centrālās nervu sistēmas bojājumi, kuru dēļ var iestāties invaliditāte.

Raksturīgi, ka slimības sākumā simptomi rodas, bet pēc dažām dienām vai nedēļām izzūd. Tas notiek tāpēc, ka centrālajā nervu sistēmā izveidojies iekaisums – perēklis, taču ar laiku tas sadzīst, nervu apvalks atjaunojas un simptomi pazūd. Ja cilvēks ir pieteicis vizīti pie ārsta, tad nopriecājas, ka viss atkal ir labi, un atceļ mediķa apmeklējumu. Taču pēc kāda laika paasinājumi atkārtojas, turklāt tie parādās kopā ar jauniem simptomiem vai arī jau spēcīgākām esošo simptomu izpausmēm. Paasinājumi parasti attīstās dažu dienu laikā, ilgst trīs četras nedēļas un vairāku nedēļu laikā mazinās vai izzūd. Kad simptomi ar jaunu spēku atjaunojas, nākas secināt, ka ir zaudēts laiks, kurā varēja gan noteikt diagnozi, gan jau uzsākt ārstēšanu. Tas ir īpaši būtiski. Jo ātrāk nosaka diagnozi multiplā skleroze, jo ātrāk iespējams uzsākt terapiju, jo ir lielāka cerība, ka slimība tiks piebremzēta – neveidosies jauni slimības perēkļi vai arī tie veidosies mazākā skaitā.

Lai arī pagaidām medicīna multiplo sklerozi vēl nespēj izārstēt pilnīgi, tā ir viena no visvairāk pētītajām slimībām neiroloģijā, jo skar jaunus, darbspējīgus cilvēkus. Līdz ar to tiek radīti aizvien jauni medikamenti un paplašinās ārstēšanās iespējas, lai cilvēks turpinātu dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāk. Arī tāpēc ir būtiski diagnosticēt slimību pēc iespējas ātrāk – lai piebremzētu tās gaitu un iegūtu laiku, kamēr zinātnieki strādā, atklājot jaunas zāles un terapijas iespējas.

Kādu speciālistu apmeklēt?

Ja konstatē, ka kāds no simptomiem nepāriet, visprātīgākais būtu to neignorēt un nemeklēt dažādus attaisnojumus veselības traucējumiem, bet gan pierakstīties plānveida vizītē pie neirologa. Arī tad, ja šķiet, ka jādodas pie acu ārsta, to noteikti vajag darīt. Jo acu ārsti ir labi sagatavoti un spēj atšķirt, kad redzes pasliktināšanos izraisa acu vai redzes nerva problēmas. Ja būs skarts redzes nervs, acu ārsts zinās, ka tā var būt multiplā skleroze, un nosūtīs pacientu pie neirologa.

Tā kā neirologi strādā visā Latvijā, nav uzreiz jābrauc pie speciālista uz Rīgu. Pēc simptomiem vien nav iespējams noteikt diagnozi, tāpēc neirologs, visticamāk, nosūtīs uz magnētisko rezonansi. Tikai ar šo izmeklējumu var noteikt, vai cilvēku skārusi multiplā skleroze. Ir arī citas slimības, kam piemīt šādi simptomi, tāpēc svarīgs ir magnētiskās rezonanses izmeklējums. Datortomogrāfijā šādus perēkļus nav iespējams konstatēt. Arī reģionos ir iespēja veikt magnētisko rezonansi. Ja izmeklējumā atrod šos perēkļus, neirologs ieteiks speciālistu, kas specializējas multiplās sklerozes ārstēšanā. Iespējams, būs nepieciešamas arī citas analīzes, tādas kā muguras smadzeņu šķidruma analīze.

Multiplās sklerozes trīs formas

Multiplās sklerozes forma un gaita dažādiem cilvēkiem atšķiras. Diagnozi nosaka ar klīniskiem izmeklējumiem, specifiskām analīzēm un magnētisko rezonansi. 

Visbiežāk ir sastopama (aptuveni 80 procentos gadījumu) recidivējoši remitējošā multiplās sklerozes forma. Tai raksturīgi pēkšņi paasinājumi, kas pēc tam pilnībā pāriet, tomēr pēc laika seko nākamais uzliesmojums. Laikā starp paasinājumiem cilvēks var justies pilnīgi vesels. Tomēr pēc katra nākamā paasinājuma simptomi daļēji var saglabāties un veselības stāvoklis pasliktināties.

Otra slimības forma ir sekundāri progresējošā – pēc paasinājuma visi simptomi nepāriet, bet saglabājas un turpina progresēt bez paasinājumiem. Tai raksturīga veselības stāvokļa pakāpeniska pasliktināšanās. Parasti šo formu atklāj pacientiem, kuri ar recidivējoši remitējošo formu slimo ilgstoši un kuriem slimība progresē. 

Trešā ir primāri progresējošā multiplā skleroze, kad slimība progresē jau no paša sākuma, kaut paasinājumu nav. Veselības stāvoklis pasliktinās straujāk, nekā slimojot ar citu multiplās sklerozes formu.

Lielākoties dzīve pēc diagnozes apstiprināšanas un terapijas uzsākšanas turpinās tāpat kā līdz šim. Multiplās sklerozes skartajiem ir jāievēro veselīga dzīvesveida principi: veselīgs, sabalansēts uzturs, pēc iespējas vairāk jākustas un jāatsakās no sliktiem ieradumiem, jo īpaši smēķēšanas. Simptomi pastiprinās, ja cilvēks ir stresā, kā arī uzturas karstumā – karsējas pirtī, karstā vannā vai ir paaugstināta ķermeņa temperatūra.  

Ārstēšanas gaita

Izņemot atsevišķas smaga paasinājuma epizodes, ārstēšanās notiek ambulatori – regulāri, ar konkrētu laika intervālu, jāapmeklē ārstējošais ārsts un mājās jālieto zāles. Plašākā medikamentu izvēle pašlaik ir recidivējoši remitējošās multiplās sklerozes formai. Ne tik daudz zāļu ir sekundāri progresējošajai formai. Vismazākās iespējas pagaidām ir primāri progresējošās multiplās sklerozes ārstēšanā, taču zinātnieki turpina strādāt. Labā ziņa – ārstēšanos multiplās sklerozes gadījumā pilnībā apmaksā valsts un ir iespējams mainīt medikamentus, piemērojot tos konkrētā pacienta vajadzībām.

Ārstēšanas galvenais mērķis ir mazināt slimības saasināšanās epizodes un maksimāli attālināt funkcionālo traucējumu iestāšanos. Jo ātrāk iespējams sākt ārstēšanu, jo ir lielāka cerība saglabāt esošo veselības stāvokli, kā arī iespējams modulēt slimības gaitu. Medikamenti mazina autoimūno iekaisumu, kā arī mēģina novērst jaunu perēkļu veidošanos. Tas ir ļoti būtiski, jo nav iespējams prognozēt, vai pēc paasinājuma traucētā funkcija atjaunosies vai neatjaunosies. Vai pacients atgūs redzi? Vai nespēcīgā kāja kustēsies kā iepriekš? Lai arī multiplā skleroze pagaidām nav izārstējama, mūža ilgumu tā būtiski nesaīsina. Tiesa, tā var ietekmēt dzīves kvalitāti – attīstoties neatgriezeniskiem traucējumiem, ierobežot kustības, spēju pārvietoties, aprūpēt sevi.

Multiplās sklerozes iespaidā var veidoties arī pavājināts domāšanas process un pavājināta atmiņa, bet tie reti ir tik nopietni, lai traucētu strādāt. Taču arī atmiņa, tāpat kā ķermenis, ir regulāri jātrenē, tāpēc ieteicams mācīties svešvalodas, lasīt, risināt krustvārdu mīklas un sudoki, rēķināt galvā, iemācīties dzejoļus, censties atcerēties no galvas radinieku telefona numurus, nodarboties ar rokdarbiem.

Kas būs tālāk?

Šo jautājumu ārstiem parasti uzdod pacienti, taču viennozīmīgas atbildes nav. Tas tāpēc, ka šīs slimības gaita nav paredzama, pat viszinošākais mediķis nevar prognozēt, kā tā attīstīsies. Kādam divdesmitgadniekam var rasties nopietni neiroloģiski traucējumi, un viņam drīz vien jāizmanto ratiņkrēsls, cits ar tādu pašu diagnozi iztiek bez palīgierīcēm vēl pēc 30 gadiem. Katrs pacients ir individuāls, un multiplās sklerozes gaita ir individuāla. Arī noteiktā ārstēšana katram ir individuāla. Taču tā ir ļoti svarīga! Statistika liecina: ja pēc diagnozes noteikšanas cilvēks neārstējas, pēc 10–15 gadiem viņam būs nepieciešams atbalsts, lai staigātu. Sadarbojoties ar mediķiem, multiplās sklerozes skartajiem cilvēkiem ir ieroči, lai cīnītos par savu veselību un dzīves kvalitāti. To, ka tas ir iespējams, apliecina fakts: vēl pirms kāda laika multiplās sklerozes pacientēm neieteica dzemdēt, tagad sievietes iznēsā mazuļus un kļūst par māmiņām, arī sadzīvojot ar šo diagnozi. 

Simptomi, kas var liecināt par multiplo sklerozi

Multiplās sklerozes simptomi ir atkarīgi no vietas galvas un muguras smadzenēs, kur radies slimības perēklis. Protams, nav divu vienādu pacientu, jo katrs slimo citādi, tomēr ir simptomi, kas jāpamana, un tad jādodas pēc padoma pie mediķiem.

• Redzes pasliktināšanās un traucējumi. Simptomi parasti izpaužas vienā acī – miglošanās, traucēts redzes asums, apkārtne izskatās miglaina, zaudē krāsu, kļūst pelēka, parādās melni plankumi, ir ierobežots redzes lauks, sāpes acu ābolā, iespējama arī dubultošanās, šķielēšana.
• Tirpšana vienā rokā vai kājā, jušanas traucējumi. Būtiski, ka jušanas traucējumi nav īslaicīgi. Piemēram, ja naktī pamostas un ir notirpusi roka, tad tirpums mazinās un pāriet, tas nevarētu būt multiplās sklerozes paasinājums. Tomēr, ja traucējumi sākas pakāpeniski un turpinās vismaz diennakti, vairākas nedēļas un pat mēnešus, tas var būt multiplās sklerozes paasinājums.
• Muskuļu vājums, kad rodas grūtības veikt agrāk ierastas kustības, satvert priekšmetus. Var rasties grūtības staigāt, mazinās spēja sportot vai noiet lielākus attālumus.
• Līdzsvara traucējumi, kas ilgst vairāk par diennakti. Cilvēkam mainās gaita, viņš bieži zaudē līdzsvaru un krīt. Nespēj veikt precīzas kustības ar rokām. Var reibt galva.
• Urīna nesaturēšana, steidzama urinācija vai, tieši otrādi, aizture. Vēdera izejas traucējumi.
• Paaugstināta jutība pret karstumu. Karstā vasaras dienā vai pirtī simptomi var paasināties. Simptomi paasinās arī tad, ja pacients ir saslimis un ir paaugstināta ķermeņa temperatūra.
• Ļoti raksturīgs simptoms ir nogurums – izteikts, patoloģisks nogurums katru dienu. Kaut cilvēks ir labi gulējis, viņš jau var pamosties noguris. Nogurums tikai nedaudz mazinās pēc atpūtas, un ir nepieciešams atpūsties dienas laikā.
• Var būt specifiski kognitīvi traucējumi, piemēram, aizmāršība, jo ir īslaicīgās atmiņas traucējumi, samazināta uzmanība un domāšanas ātrums. Var būt arī depresija vai eiforija, nekritiska attieksme pret slimību.