Veselīga sirds arī vecumdienās. Ko darīt pusmūžā?

Ģimenes ārsts – sirds veselības draugs

Labā ziņa ir tā, ka pat 40, 50 un 60 gados nav par vēlu veselīga dzīvesveida izvēlei, ja analīzes atklāj, ka pamata rādītājos ir kādas nevēlamas novirzes. Parasti jav jau tā, ka – hop, un asinsspiediens vai holesterīns pēkšņi «uzlec» bīstami augstu. Visbiežāk šādas izmaiņas notiek pamazām, un laicīgi atklātas, tās var novērst, piemēram, uzlabojot savu diētu un pievēršoties regulārām fiziskajām aktivitātēm, nevis uzreiz lietojot medikamentus.

Tieši tāpēc ir svarīgi regulāri – ne tikai tad, kad jūtaties slikti – apmeklēt savu ģimenes ārstu. Diemžēl visā pasaulē cilvēkiem ir tendence šajā jautājumā būt re-aktīviem (reaģēt uz notikušu problēmu), nevis pro-aktīviem (rīkoties, lai kontrolētu situāciju). Laikam tāda ir cilvēka daba.

Tomēr profilakse ir veselības pamatu pamats. Reizi gadā ārsts nozīmēs veikt asins analīzes un citas vajadzīgās pārbaudes, lai apspriestu, vai jūsu asinsspiediens, holesterīna līmenis, cukura līmenis asinīs un citi rādītāji ir normas robežās. Profilakses pārbaudes ne tikai ietaupīs nervus un izdevumus, ko varētu prasīt ielaistas slimības ārstēšana, bet galu galā to pašu laiku – nevar salīdzināt tās stundas, ko jāveltī pārbaudēm, ar tām dienām vai nedēļām, ko paņems slimošana.

Profilakses būtisks ieguvums ir ne tikai mūža ilguma pagarināšana, bet galvenokārt – dzīves kvalitātes uzturēšana. Ne velti senioru lielākās bailes ir no veselības pasliktināšanās – jo tai parasto seko savas neatkarības zaudēšana, paliekot par aprūpējamu pacientu.

Sirds veselībā jāiegulda ilgtermiņa darbs

Īpaši svarīgi ir visu mūžu ievērot vairākus nosacījumus, kas var ievērojami samazināt sirds un asinsvadu slimību un citu hronisku saslimšanu risku. Neskaitāmos pētījumos ir izkristalizējušies pasākumi, ko cilvēkiem vajadzētu uzņemties veikt, lai palīdzētu savai sirdij un vispārējam veselības stāvoklim. Lūk, galvenie «darbiņi» veicamo uzdevumu sarakstā, lai gādātu par mierīgām un saulainām vecumdienām!

• Atmest smēķēšanu. Smēķēšana ir viens no galvenajiem sirds slimību riska faktoriem. Ķīmiskās vielas, ko ieelpo smēķēšanas laikā, izraisa sirds un asinsvadu bojājumus un pangu jeb plātnīšu nogulsnēšanos uz asinsvadu sieniņām, veicinot asinsvadu sašaurināšanos, kas savukārt samazina skābekļa daudzumu asinīs. Smēķēšana vairāk par 20 cigaretēm dienā var palielināt mirstību no sirds slimībām gandrīz par 50%.
• Regulāri vingrot. Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt uzturēt veselīgu svaru, mazināt stresu un uzlabot sirds veselību. Lai nodrošinātu veselīgu rezultātu, vajadzētu veikt vismaz 150 minūtes vidējas intensitātes aerobo vingrojumu nedēļā.
• Izvēlēties sirdij veselīgu uzturu. Uzturs, kas bagāts ar augļiem, dārzeņiem, pilngraudiem, liesām olbaltumvielām un veselīgiem taukiem, var palīdzēt samazināt sirds slimību risku. Nepiesātinātās taukskābes (labie tauki), ko satur, piemēram, linsēklu, olīvu, rapšu, saulespuķu, valriekstu, zivju eļļas, tiek uzskatītas par veselīgām, jo piedalās šūnas apvalka veidošanā un bioloģiski aktīvu vielu sintēzē, kā arī samazina holesterīna līmeni asinīs. Turpretī no apstrādātiem produktiem un pārtikas, kas satur augstu tauku daudzumu, vajadzētu atteikties.
• Pārvaldīt stresu. Hronisks stress var izrādīties tikpat kaitīgs riska faktors kā smēķēšana vai augsts asinsspiediens, jo pastāvīgs stress ir saistīts ne vien ar lielāku aktivitāti smadzeņu rajonā, kur notiek emociju apstrāde, bet arī ar palielinātu sirds un asinsrites slimību attīstības iespējamību. Stress palielina sirdsdarbības ātrumu, paaugstina asinsspiedienu un stresa hormonu izdalīšanos. Tas viss rada lielāku slodzi sirdij, kas var būt bīstami. Svarīgi atrast savu paņēmienu – meditāciju, dziļo elpošanu, jogu, pastaigas u.c., kas palīdz kontrolēt stresu.
• Pietiekami izgulēties. Vismaz septiņas astoņas stundas būtu jāveltī veselīgam miegam. Miega trūkums vai tā traucējumi var veicināt augstu asinsspiedienu, kas ir sirds slimību riska faktors. Vēl vairāk – ļoti neregulārs miega grafiks var gandrīz divkārt paaugstināt risku saslimt ar sirds slimībām salīdzinājumā ar regulāru miega režīmu.
• Kontrolēt asinsspiedienu un holesterīna līmeni. Augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis ir galvenie sirds slimību riska faktori, jo bojā asinsvadus, samazinot asinsplūsmu un skābekļa piegādi, un galu galā novājinot sirdi.

Cik svarīgi ir mērīt holesterīnu?

Matemātika ir vienkārša: jo vairāk riska faktoru sakrājas, jo lielāka iespēja saslimt ar koronāro sirds slimību – asins plūsmas samazināšanos sirds artērijās, ko izraisa koronārā asinsvada sašaurināšanās. Negribiet taču nonākt līdz šuntēšanas vai stenta ievietošanas operācijai – vienīgajam līdzeklim, kas palīdz smagas asinsvadu sašaurināšanās gadījumā? Tad ir jārīkojas pro-aktīvi.

No iepriekš minētajiem pasākumiem īpaši gribētos uzsvērt holesterīna līmeņa kontrolēšanu. Tieši holesterīns – viena no divām taukvielām, kas sastopama dzīvnieku izcelsmes produktos un cilvēka organismā – ir tā viela, kas izgulsnējas sirds un citās artērijās, tās nosprosto un izraisa infarktu vai citas komplikācijas. Ir atzīts, ka holesterīns ir galvenais aterosklerozes (slimība, kad holesterīna izgulsnēšanās uz asinsvadu sieniņām rezultātā asinsvadi kļūst šaurāki, kas var izraisīt miokarda infarktu, insultu un pēkšņu nāvi) cēlonis un ka holesterīna pazemināšana līdz ļoti zemam līmenim efektīvi pasargā no bīstamām sirds un asinsvadu slimībām. Ne velti ārsti augstu holesterīna līmeni, kas netiek ārstēts, mēdz salīdzināt ar dzīvi uz pulvera mucas, jo paaugstinātu holesterīnu faktiski nejūt.

Speciālisti pēta holesterīna ietekmi uz veselību kopš pagājušā gadsimta otrās puses, un pēdējā laikā ir būtiski mainījusies izpratne par holesterīna normu un vēlamo holesterīna līmeni. Tiek uzskatīts, ka tam jābūt krietni zemākam, nekā bija pieņemts agrāk. Šo viedokli pamato ar faktu, ka šūnu pieprasījums pēc holesterīna īstenībā ir ļoti mazs un holesterīna deficīts nerodas pat pie ļoti zema holesterīna līmeņa asinīs.

Holesterīna norma

Lai novērstu sirds un asinsvadu slimību risku, vissvarīgākais ir samazināt tieši «slikto» jeb zema blīvuma lipoproteīnu līmeni (ZBLH). Skatoties uz kopējo holesterīna līmeni, bieži vien uzmanība netiek pievērsta sliktajam holesterīna līmenim. Taču arī tam vajadzētu sekot līdzi, lai tas būtu normāls, nevis divas trīs reizes par augstu.

Atsaucoties uz 2021.gada Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijām normāli holesterīna rādītāji ir sekojoši:

ZBLH ieteicamie lielumi atbilstoši kardiovaskulārā riska pakāpei:

Kardiovaskulārā riska pakāpi katram pacientam individuāli izvērtē ģimenes ārsts. Asinsvadu slimību riska faktori, kurus mēs varam novērst un kontrolēt ir augsts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis, liekais svars, mazkustīgums, neveselīgs uzturs, smēķēšana, alkohola lietošana, ilgstošs stress. Asinsvadu slimību riska faktori, kurus mēs varam nevaram novērst ir vecums, dzimums un iedzimtība.

Ārsti arī uzsver, ka svarīgi kontrolēt holesterīnu ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem. Informācija par holesterīna līmeni palīdzēs vecākiem novērtēt, cik veselīgs ir bērna dzīvesveids, un īpaši svarīgi tas ir, ja kādam no vecākiem vai pirmās pakāpes radiniekiem ir bijusi agrīna sirds un asinsvadu slimība vai augsts holesterīns.

Mūsu sirds ir mūžīgais dzinējs, kamēr vien dzīvojam – sargāsim un gādāsim par to jau no jaunības, lai varam mierīgi novecot!

Sirds veselība un lipīdu kontrole – AteroLip® complex!

Lai rūpētos un uzturētu sirdi un asinsvadus labā stāvoklī izvēlies dabas vielu komleksu AteroLip® complex. Tā sastāvā ir dabīgais statīns monakolīns K, kas iegūts no sarkanā rauga rīsiem, no cukurniedrēm iegūts polikosanols, standartizēts olīvu (Olea europea) lapu sausais ekstrakts (polifenols hidroksitirozols), holīns, kas palīdz nodrošināt normālu lipīdu vielmaiņu, niacīns un vitamīns B12. AteroLip® complex ir ērti lietot, tikai 1 kapsula dienā! Produkts pieejams 30 kapsulu un izdevīgajā 90 kapsulu iepakojumā.

Sīkāku infomāciju atradīsiet Lotos Pharma mājaslapā lotos-pharma.com.