Vai un kad jāliek ielāps bungplēvītei?

Latvijā jūs vienīgā veicat šo unikālo operāciju. Izskaidrojiet, lūdzu, tās principu!

Tā paredzēta gadījumiem, kad bungplēvītē ir izveidojies caurums, piemēram, pēc akūta vidusauss iekaisuma, kas biežāk skar bērnus, vai pēc traumas, piemēram, nepareizi lietojot tā dēvētos ausu kociņus. Tie patiesībā ir domāti kosmētiskām vajadzībām un nekādā gadījumā nebūtu liekami ausīs.

Mēdz teikt: «Nekliedz! Man plīst bungādiņa!» Tā var sabojāt bungplēvīti?

Skaņa ir vilnis, tāpēc pēkšņa, spēcīga skaņa tiešām var traumēt bungplēvīti. Kliedziens vai liels troksnis var pasliktināt dzirdi, bet tas visdrīzāk neskars bungplēvīti. Toties sitiens pa ausi, piemēram, pliķis, to gan var ieplēst.

Un tad jālāpa.

Jā. Parasti šādu caurumu ārstēšanai izmanto metodi, kad ņem paša pacienta mīkstos audus un ar to aizlāpa bungplēvīti.

Rakstot savu doktora disertāciju, iedomājos par citu metodi, ko tagad arī piedāvājam pacientiem gan BKUS, gan LOR klīnikā.

Tas notiek tā: nedaudz paņemu pacienta asinis – vienu 10 ml stobriņu, līdzīgi kā nododot analīzes. Tad asinis īpašā iekārtā tiek sacentrifugētas, lai vispirms iegūtu tādu kā recekli, kuru saspiež un iegūst dziedējošu membrānu. Tā ir tik bieza, ka var griezt ar šķērēm. Bērniem – īsā narkozē (maksimums, 20 minūtes), pieaugušajiem – vietējā anestēzijā, kas līdzinās tai, ko saņemam kā atsāpināšanu pie zobārsta, šo membrānas gabaliņu uzlieku uz bungplēvītes. Membrāna ne tikai noslēdz caurumu, bet arī, veicinot asinsriti un audu atjaunošanos, stimulē bungplēvītes pašdziedināšanās procesus.

Sagatavošanās operācijai ilgst minūtes divdesmit, pati operācija – piecas, desmit. Pēc tās pacients būtībā uzreiz var doties mājās un pieaugušie pat sēsties pie auto stūres. Salīdzinājumam: operācija, kurā izmanto pacienta mīkstos audus, vispārējā narkozē ilgst 60–90 minūtes. Pēc lielās operācijas arī atlabšanas laiks ir ilgāks, un tam var sekot komplikācijas, piemēram, iekaisums griezuma vietā, kur tika ņemti audi ielāpam.

Šī operācija ir jūsu izgudrojums?

Sanāca, ka es kaut kādā ziņā izgudroju velosipēdu otrreiz. Zinot, ka šo metodi – izmantot preparātu no sacentrifugētām pacienta asinīm – plaši lieto citās medicīnas nozarēs, piemēram, zobārstniecībā un estētiskajā medicīnā, nolēmu par to rakstīt doktora darbu, lai saprastu, vai to iespējams lietot ausu ķirurģijā. Pētot materiālus studijām, atklāju, ka ļoti reti un tikai atsevišķos gadījumos šī metode tiek izmantota arī ausu ķirurģijā citviet pasaulē. Mans pienesums ir, ka es membrānu uz bungplēvītes lieku dubultā kārtā.

Dubults neplīst! Un kādi ir rezultāti?

Ļoti daudzsološi: manā pētījumā, kurā piedalījās bērni ar bungplēvītes caurumiem, 69 % gadījumu caurumi sadzija pilnībā, un tas ir lieliski. Dažos gadījumos caurumi samazinājās – tas arī ir pozitīvs iznākums, jo uzlabo pacienta dzīves kvalitāti.

Kāda ir atlabšanas gaita, un kas jāievēro pēc operācijas?

Pirmajās trijās dienās pēc operācijas jādzīvo mierīgāk, lai membrāna noturētos vietā, jo tā nav ne piešūta, ne pielīmēta. Tātad jāizvairās no intensīvām fiziskām aktivitātēm un smagumu celšanas. Nedrīkst arī, kā saka, izelpot gaisu uz ausīm – ko darām, kad, piemēram, lidmašīnā aizkrīt ausis? Izspiežam degunu un izelpojam. Nevajadzētu arī stipri šņaukt degunu.

Bungplēvīte var sadzīt 2 nedēļu līdz 6 mēnešu laikā, pēc mana pētījuma. Atgriezties ikdienas dzīvē, darīt visu, izņemot laist ausīs ūdeni, var pēc 3 dienām. Tomēr pilnīga izveseļošanās, kad bungplēvīte ir pilnībā nostabilizējusies un kļuvusi stipra, prasa apmēram gadu. (Līdz bungplēvīte ir sadzijusi, ko konstatē LORs, auss jāizsargā no ūdens; par spiedienu vairs nav tik liela nozīme, tikai pirmajās dienās.)

Pēc operācijas ir iespējamas komplikācijas?

Var būt sāpes vai diskomforts, kas saistīts ar aseptisko iekaisumu, kurš veicina audu dzīšanu. Tas ir normāls un pat vēlams process, jo nozīmē, ka asinsvadi tiek stimulēti un dzīšana norit sekmīgi.

Kā bērnībā teica vecāki – ja brūce niez, nevajag aiztikt kreveli, jo tā dzīst.

Jā, ļoti līdzīgi! Arī šajā gadījumā pacients jūt, ka viņa bungplēvīte dzīst, un izjūtas var būt nepatīkamas. Tomēr ir jāizvairās no pretsāpju līdzekļiem, kas vienlaikus cīnās arī pret iekaisumu, piemēram, ibuprofēna, jo tie var kavēt dzīšanu. Drīkst lietot, piemēram, analgīnu un paracetamolu.

Izņēmuma gadījumos pēc operācijas var būt šķidri izdalījumi, austiņa it kā sulo. Arī tie visbiežāk ir normāli un norāda, ka norit aseptisks iekaisums un audi atjaunojas. Bet, protams, ja izdalījumi ilgstoši nepāriet vai rodas citas problēmas, pacients var atgriezties pie ārsta agrāk, nekā plānots, lai novērtētu situāciju.

Šī metode ir piemērota visiem pacientiem ar bungplēvītes caurumiem?

Diemžēl ne. Vislabāk tā derēs gadījumos, kad bungplēvīte ir pietiekami vesela, lai spētu dzīt pati. Hronisku iekaisumu vai dziļāku bojājumu gadījumā šī metode var nebūt pietiekama, iespējams, nepieciešama lielāka ķirurģiska iejaukšanās.

Tā kā šai operācijai ir maz risku, manuprāt, to var izmantot kā pirmo ārstēšanas iespēju, pirms domā par sarežģītāku ķirurģisku iejaukšanos.

Saprotu, ka šo operāciju biežāk veic bērniem, tā ir?

Vienkārši šādas problēmas biežāk ir sastopamas bērniem, bet tā der arī pieaugušajiem.

Cik maksā šī operācija LOR klīnikā?

Cena ir aptuveni 400 eiro – tā ir zemāka par tradicionālo operāciju izmaksām, jo šī metode ir ātrāka un prasa mazāk resursu. Jāņem gan vērā, ka cena nedaudz var mainīties atkarībā no individuāliem faktoriem un nepieciešamajām papildu procedūrām.

Kas notiek, ja caurumu bungplēvītē neārstē?

Pirmkārt, ir pastāvīgs risks, ka vidusausī vai caur bungplēvīti iekļūs ūdens, kas gandrīz droši izraisīs iekaisumu vidusausī. Tas nozīmē, ka cilvēkam ar neveselu bungplēvīti ļoti jāuzmanās no situācijām, kad ausis var nonākt saskarē ar ūdeni, piemēram, peldoties, ejot dušā. Šāda ilgstoša iekaisuma dēļ var samazināties dzirdes asums – tas ļoti ietekmē pacienta dzīves kvalitāti. Tāpēc ir ļoti svarīgi šādus caurumus ārstēt pēc iespējas ātrāk, lai novērstu ilgstošas sekas un dzirdes problēmas.

Kādus padomus vēl varat dot cilvēkiem, kuri apsver šo operāciju?

Galvenais padoms – rūpīgi sekot līdzi savai veselībai un konsultēties ar speciālistu, ja rodas jebkādi dzirdes traucējumi vai ausu problēmas. Jo ātrāk tiek veikta diagnostika, jo vieglāk to ārstēt un panākt pilnīgu izveseļošanos. Ja pacients atbilst šīs metodes kritērijiem, tā var būt lieliska alternatīva tradicionālajai operācijai – ar mazāku iejaukšanos un ātrāku atlabšanu. Svarīgi arī saprast, ka ikvienam cilvēkam dziedēšanas process ir individuāls, prasa pacietību un rūpes. Bungplēvīte ir ļoti smalks un svarīgs orgāns, tāpēc par to ir jāparūpējas, lai saglabātu labu dzirdi un izvairītos no sarežģījumiem nākotnē.

Brīvības gatve 410, Rīga
Vienības gatve 51, Rīga
Reģistratūra: +371 25 727 676
www.lorklinika.lv
[email protected]