Vai rudenī būsim apdraudēti?

“Kroņa” vīrusi

Mēs dzīvojam mikrobu pasaulē – pastāvīgi sastopamies ar mikroorganismiem, kas var kaitēt veselībai. Imūnsistēma mūs nepārtraukti aizsargā pret šiem draudiem, nodrošinot izdzīvošanu. Taču neredzamā mikrobu pasaule ir gana baisa: neskaitāmi pazīstamu un svešu iebrucēju pūļi, kuru mērķis ir iekļūt saimniekorganisma, tas ir, mūsu, šūnās. Ārpus saimnieka šūnas, piemēram, vīrusi nespēj izdzīvot, tie mirst. Tādējādi visu mūžu esam iesaistīti īstā karā, kas norisinās starp mūsu imūno sistēmu un mikroskopiskajiem, agresīvajiem uzbrucējiem.

Aktuālais Covid-19 vīruss ir jau ceturtā zināmā koronavīrusu dzimtas suga, kas var izraisīt smagu akūtu respiratoru sindromu (SARS) jeb elpceļu infekciju. Šo vīrusu dzimtas nosaukums cēlies raksturīgās formas dēļ: elektronmikroskopā vīrusa izaugumi atgādina vainagu (angļu valodā corona – “vainags, kronis”). Koronavīrusu “kroni” veido īpašas olbaltumvielasas, tā saucamie S-proteīni, kas spēj saistīties ar receptoriem uz šūnu virsmas, jo imitē cilvēka organismā vienmēr esošas molekulas, tā apgrūtinot cilvēka imūnsistēmai koronavīrusu atpazīšanu. Turklāt tas nav vienīgais veids, kā šie viltīgie iebrucēji spēj apiet imūno šūnu aizsardzību.

Lai gan parasto saaukstēšanos visbiežāk izraisa rinovīrusi, tomēr tiek lēsts, ka ap 15% gadījumu vainīgais ir kāds no četriem koronavīrusiem, kas nepārtraukti cirkulē pieaugušo un bērnu populācijā visā pasaulē, radot parasti vieglus simptomus un sezonālu uzliesmojumu rudens un ziemas mēnešos mērenā klimata zemēs. Un tagad tiem vēl pievienojies Covid-19 ar saviem variantiem.

Kāpēc šie vīrusi turpina izplatīties un ir tik lipīgi? To var izskaidrot ar mūsu imūno šūnu darbību – tās antivielas, ko mūsu limfocīti ir iemācījušies izstrādāt pret iepriekšējo variantu, ne sevišķi labi spēj neitralizēt jauno variantu. Līdz ar to saslimšanu novērst nevar. Taču, jo vairāk zināsim par karu starp imunitāti un vīrusiem, jo labāk spēsim izprast vīrusu infekcijas un cīnīties pret tām.

Jebkura vīrusa mijiedarbība ar saimniekorganismu, saimniekšūnu, nosacīti notiek trīs stadijās: iekļūšana organismā jeb pirmsšūnas stadija, vīrusa vairošanās jeb šūnas stadija un vīrusa izraisītā iekaisuma jeb toksīnu stadija.

Pirmsšūnas stadija

Vīruss var vairoties, tikai iekļūstot saimniekorganisma šūnās un izmantojot šo šūnu materiālus. Lai iekļūtu šūnās, vīrusa virsmas proteīni mijiedarbojas ar šūnas olbaltumvielām. Saķere jeb adsorbcija notiek starp vīrusa daļiņu un saimniekšūnas membrānu. Šūnas membrānā veidojas caurums, pēc tam vīrusa daļiņa vai tās ģenētiskais saturs nonāk saimniekšūnā, kur var sākties vīrusa genoma replikācija jeb DNS molekulas dubultošanās.

Kad vīruss iekļūst šūnā, tas aktivizēs proteīnu veidošanos (vai nu pats, vai izmantojot saimniekorganismu), lai pilnībā kontrolētu saimniekšūnu, ja tas to spēj. Kontroles mehānismi ietver šūnu iekšējās aizsardzības apspiešanu, šūnu signālu nomākšanu un saimniekšūnu transkripcijas un translācijas, tas ir, informācijas realizēšanas nomākšanu. Bieži vien tieši šie citotoksiskie (šūnu iznīcinošie) efekti izraisa ar vīrusu inficētas šūnas bojāeju un samazināšanos.

Tādas ir kopīgās vispārības vīrusa iekļūšanas jeb infekcijas agrākā posma gaitā. Taču zināmas arī dažādu vīrusu īpatnības šajā posmā. Piemēram, atklāts, ka SARS-CoV-2 vīruss kā imūnsistēmas vājo posmu izmanto angiotenzīnu konvertējošo enzīmu 2 (ACE2) un transmembrānas proteāzi TMPRSS2, kas nodrošina tā iekļūšanu saimniekšūnā.¹

Šūnas stadija

Kad vīruss ir ielauzies organismā, tam jāpārņem saimniekšūnas replikācijas mehānismu kontrole. Šajā posmā saimniekšūnas uzņēmība un pielaidība nosaka infekcijas iznākumu. Kad vīruss ir izveidojis kontroli un radījis vidi, lai varētu sākt sevi kopēt, replikācija notiek ātri, pa miljoniem. Izveidojot bagātīgas sava genoma kopijas un tās “iesaiņojot”, vīruss turpina inficēt jaunus saimniekus.

Replikācija dažādiem vīrusiem ļoti atšķiras un ir atkarīga no tajos iesaistīto gēnu veida. Lielākā daļa DNS vīrusu, piemēram, herpesvīrusi, pulcējas šūnas kodolā, savukārt vairums RNS vīrusu, pie kuriem pieder arī Covid-19, attīstās tikai citoplazmā. Vīrusi vairojas tikai dzīvās šūnās. Saimniekšūnai ir jānodrošina enerģija un mehānisms, kā arī mazmolekulārie prekursori vīrusu proteīnu un nukleīnskābju sintēzei.

Viena no primārajām iedzimtās imūnsistēmas funkcijām vīrusu infekcijas laikā ir izraisīt iekaisuma reakciju un inficēto šūnu nāvi, lai samazinātu vīrusa replikāciju un novērstu tā izplatīšanos. Kāpēc Covid-19 izdevās sasniegt pandēmijas mērogus? Kā atklājuši zinātnieki, SARS-CoV-2 kodē olbaltumvielas un mehānismus, neitralizējot iedzimto imūno aizsardzību. “Covid ir izstrādājis vairākas izvairīšanās stratēģijas, lai neitralizētu saimniekorganisma aizsardzību. Īpaši SARS-CoV-2 var izvairīties no pretvīrusu iedzimtām imūnreakcijām, pazeminot interferona [pretvīrusu olbaltuma] līmeni; pacientiem ar vieglu un vidēji smagu Covid-19 ir zems I un III tipa interferona līmenis serumā”.²

Pēcšūnas stadija

Pēc tam, kad vīruss ir izveidojis daudzas sevis kopijas un saimniekšūnai ir izsmelti visi resursi, pēcnācēji var sākt pamest šūnu, izmantojot vairākas metodes, tostarp pārcelties uz citu ķermeņa vietu vai izkļūt no ķermeņa vidē. Vīrusa darbības rezultātā organismā izdalās toksīni, kā arī vīrusu un audu sabrukšanas produkti, radot smagu organisma intoksikāciju. Tās pazīmes ir paaugstināta temperatūra, drebuļi, galvassāpes, sāpes acu ābolos, kaulos, muskuļos u.tml.

Tādējādi mūsu palīdzība organismam vīrusu laikā varētu izpausties, veicot noteiktus uzdevumus: aizkavēt vīrusa iekļūšanu šūnā, traucēt iekļuvušā vīrusa vairošanos un izvadīt kaitīgos toksīnus. Visās šajās vīrusa dzīves stadijās ļoti svarīga ir ne tikai roku mazgāšana, sejas masku valkāšana, sociālās distancēšanās ievērošana, bet arī organisma nodrošināšana pietiekamā daudzumā ar pretiekaisuma un antioksidantu vielām, kas vīrusam ievērojami “bojātu dzīvi”

Jaunākajos pētījumos atklātas vairākas efektīvas vielas pret katru no šiem vīrusa iedarbības posmiem, kas var palīdzēt mūsu imūnajai sistēmai, tāpēc lielāko ieguvumu sniegs kombinēts produkts balstīts uz zinātniskiem pierādījumiem – Imunosil ViruFix. Turklāt labākie preparāti palīdz vēl profilaksei pret saslimšanu, kā arī komplikāciju novēršanai un slimošanas seku drīzākai uzveikšanai. Pašlaik zinātnieki īpaši izceļ piecus uztura elementus, kas lietoti kompleksā un pareizās devās var sniegt jūtamu atbalstu imunitātei.

Lasi vēl: 2:1 koronavīrusa labā?

ATSAUCES

1 SARS-CoV-2 Cell Entry Depends on ACE2 and TMPRSS2 and Is Blocked by a Clinically Proven Protease Inhibitor. Cell, Volume 181, Issue 2,16 April 2020, Pages 271–280.e8.https://doi.org/10.1016/j.cell.2020.02.052

2 Innate immunity: the first line of defense against SARS-CoV-2. Nat Immunol 23, 165–176 (2022). https://doi.org/10.1038/s41590–021–01091–0