Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Vai jūs apmierina gaisa kvalitāte mājās?

    Reklāmraksts
    26. novembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Mājokļa gaisa kvalitāte tieši ietekmē gan fizisko, gan psiholoģisko veselību. Sastāvējies un piesārņots gaiss rada miegainību, nogurumu, galvassāpes, sausas acis, kairināt ādu un var novest arī pie nopietnām elpošanas sistēmas problēmām. Gaisa piesārņojums telpās var rasties no dažādiem avotiem – putekļiem, ķimikālijām, pelējuma, ēst gatavošanas vai nepietiekamas ventilācijas.

    Papildu problēmas var radīt gaisa piesārņojums, kas nāk no ārpuses, piemēram, smalkās daļiņas no auto izplūdes gāzēm. Pat šķietami tīrs gaiss var saturēt neredzamus alergēnus un gaistošos organiskos savienojumus, kas izraisa elpošanas un ādas kairinājumu. Gaisa piesārņojuma koncentrācija katrā konkrētā gadījumā būs atšķirīga, taču ir vērts tai jau savlaicīgi pievērst uzmanību.

    Kā noteikt gaisa kvalitāti savā mājoklī?

    Mūsu ķermeņi evolūcijas procesā nav pielāgots precīzai gaisa piesārņojuma noteikšanai. Varam sajust, ja gaiss ir pārāk mitrs vai sauss, tajā ir dūmi, putekļi, paaugstināta CO2 koncentrācija, taču smalkāku piesārņojumu, visticamāk, nejutīsim. Izņēmums ir jutīgi un alerģiski cilvēki, kas asi reaģē uz telpā esošiem alergēniem (ziedputekšņi, putekļu ērcītes, pelējums, kaķa spalvas u.tml.).

    Ja istabas gaiss būs pārlieku mitrs, uz logiem vai telpas aukstākajos stūros būs redzams kondensāts. Mitrumam saglabājoties, pastiprināti sāks vairoties pelējuma sēnītes un putekļu ērcītes. Lai no tā izvairītos telpas ir jāvēdina, jākurina un vajadzības gadījumā arī jāsausina. Gaisa sausinātāji mājai un birojam spēj automātiski uzturēt mitruma līmeni optimālā diapazonā. Kad iekārtas ūdens rezervuārs būs pilns tā pati izslēgsies tādējādi novēršot nevēlamas noplūdes iespēju.

    Tiem, kas vēlas precīzi izmērīt gaisa piesārņojumu, ir pieejami dažādi sensori, kas telpā var identificēt CO2 (ogļskābā gāze), CO (tvana gāze), relatīvo gaisa mitrumu (higrometrs) u.c. daļiņas. Teorētiski varētu pirkt sensorus un testēt, iztērējot gana daudz naudu. Tajā pašā laikā var arī iznomāt vai nopirkt gaisa attīrītāju, kas aprīkots ar HEPA filtru un attīra telpu arī no pavisam smalka piesārņojuma daļiņām. Pieredze liecina, ka alerģiskiem cilvēkiem vai ģimenēm, kurās ir vairāki bērni, kas bieži slimo gaisa attīrītājs var būt ļoti noderīgs.

    Vai vēdināšana pietiek, lai nodrošinātu tīru gaisu?

    Vēdināšana ir viens no svarīgākajiem gaisa kvalitātes uzturēšanas pasākumiem, taču tai ir ierobežojumi. Atverot logu varam veikt gaisa apmaiņu un mazināt CO2 koncentrāciju, taču telpās, kur uzturas vairāki cilvēki ilgam laikam ar to nepietiks. Pozitīvam efektam vēdināšanai ir jābūt regulārai un pietiekami ilgstošai, taču aukstā laikā logu ilgi turēt vaļā negribēsies.

    Pavasaros un citos brīžos, kad ārā cirkulē ziedputekšņi un citi alergēni jutīgākiem cilvēkiem būtu rūpīgi jāapsver vēdināšanas ilgums un jāveic pasākumi, lai mazinātu alergēnu iekļūšanu telpā. Piesārņotākos reģionos dzīvojošajiem vēdināšanas laikā istabā iekļūst arī citi piesārņojuma veidi, kuru apkarošanai šķiet nekas labāks par kvalitatīvu ventilāciju un gaisa attīrītājiem vēl nav izdomāts.

    Telpās, kur gaisa mitrums koncentrējas visvairāk – vannas istaba, virtuve, vēdināšanai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Minimālais, ko šeit vajadzētu darīt ir regulāri vēdināt, atverot logu. Labākam efektam vēlams apsvērt iespēju iegādāties gaisa sausinātāju. Tam nav obligāti jābūt lielam vai ļoti jaudīgam. Pie noteiktiem apstākļiem arī mazie mitruma savācēji var palīdzēt novērst pelējuma veidošanos.

    Papildus risinājumu mājokļa mikroklimata uzlabošanai

    Mājas vai dzīvokļa iekārtošana nav tikai krāsu, mēbeļu un interjera priekšmetu izvēle. Iekārtojot mājokli, ir svarīgi pievērst uzmanību materiālu kvalitātei un ietekmei uz mūsu veselību. Tādi dabīgi materiāli kā koks, vilna un akmens ir izturējuši laika pārbaudi, taču to cena mūsdienās ir gana augsta. Sintētiskie materiāli sola daudz pozitīvas īpašības un arī to izskats mēdz būt ļoti pievilcīgs, taču to ietekme uz veselību ne vienmēr ir līdz galam izpētīta.

    Līmes, krāsas, tapetes, sintētiski mēbeļu audumi, dažādi apdarē izmantoti plastmasas veidi – tas viss var izdalīt ar aci neredzamus, taču kaitīgus savienojumus, kas negatīvi ietekmē gaisa kvalitāti un mājokļa mikroklimatu. Savu artavu sniedz arī uz naftas bāzes veidotas drēbes, apavi, mazgājamie līdzekļi. Ja ir iespēja un veselība ir no svara, jācenšas ikdienā dot priekšroku dabīgākiem risinājumiem.

    Svarīgi ir arī regulāri uzturēt tīrību. Jāmazgā ne tikai grīdas, bet arī aizkarus, paklājus un gultasveļu. Tas palīdzēs samazināt ne tikai putekļu, bet arī dažādu mikroorganismu koncentrāciju.

    Uz istabas palodzēm lieliski izskatīsies dažādi istabas augi, kas attīra gaisu un piešķir telpai papildus šarmu. Tiesa, jāņem vērā, ka augu klātbūtne un laistīšana var paaugstināt istabas mitruma līmeni. Ar šo problēmu palīdzēs tikt galā telpu biežāka vēdināšana un mitruma savācēja izmantošana.

    Kopumā ir ļoti daudz mazas un lielas lietas, ko katra varam darīt, lai gaisa kvalitāte mūsu mājokļos kļūtu labāka. Ģimene to novērtēs.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē