Vai es to darītu otrreiz? Noteikti!

Stāsta Aija:

«Uz Ameriku aizbraucu vienkārši paskatīties, kā tur cilvēki dzīvo, un pie viena arī papelnīt naudu. Kad braucu, domāju, ka būšu projām tikai gadu, bet tas ievilkās, un tā jau 25 gadus dzīvoju Amerikā. Neslēpšu, ka man ir 65 gadi, un līdz šim biju pārliecināta, ka novecošu dabiski. Operācija? Nekad mūžā! Kā slikts piemērs man kalpoja aktrise Renē Zelvēgere, kurai ir bijušas plastiskās operācijas un ir jau glīta, tomēr neizskatās pēc sevis – viņa ir pavisam cits cilvēks. Tāpēc domāju, ka nekad mūžā neko tādu nedarīšu. Taču tad sejas operāciju pie plastikas ķirurga Jāņa Ģīļa veica draudzene. Redzēju, ka viņas izskats ir krasi mainījies, kļuvusi daudz jaunāka, starojoša, un, daudz nedomādama, nolēmu: «Man arī vajag!» Galu galā man ir 65 gadi, ko es varu zaudēt? Neko! Aktrise tāpat nebūšu un nesmukāka tak nekļūšu. Tā ka par labu operācijai izšķīros ātri, ļoti ātri – draudzenes piemērs mani neizsakāmi iedvesmoja. Pirms operācijas visvairāk mani neapmierināja, kā izskatās kakls. Vispār, kad atskatos atpakaļ uz sevi fotogrāfijās, nu, jā, gadi darījuši savu: kakla āda savītusi, plakstiņi un vaigi nošļukuši, nu skaidrs, ka mēs ikviena novecojam.»

«Pirms operācijas informāciju nemeklēju un par to nelasīju – kaut ko nogriež, kaut ko pievelk, taču neko plašāk nezināju un uzskatīju, ka man tas arī nav jāzina. Godīgi sakot, no operācijas man bija bail, jo nekad mūžā nebiju operēta un pat nezināju, ko nozīmē pilnā narkoze. Nez kāpēc ienāca prātā: «Ja nu dakterim operācijas laikā pēkšņi kļūst slikti? Ja nu pēkšņi pazūd elektrība un es guļu uz galda?» Taču citādas bailes gan nejutu – biju pārliecināta par 1000 procentiem, ka Jānis Ģīlis visu izdarīs perfekti, tāpat kā manai draudzenei, un es pilnībā uzticējos dakterim. Par rezultātu nešaubījos vispār, baidījos tikai par pašu operāciju. Taču velti! Aizgāju, aizmigu, pamodos, un viss bija izdarīts. Man nekas nesāpēja, varbūt bija mazliet diskomforts, jo biju piepampusi, šur tur zilumi. Visnepatīkamākās gan bija, apmēram pirmās divas nedēļas pēc operācijas. Neliels diskomforts, tāds kā notirpums sejā saglabājās apmēram četrus mēnešus. Bet laiks gāja, arī Jānis Ģīlis teica, ka jāpastrādā, āda jāmasē, jāliek kompreses, un, lai gan man aiz ausīm bija diezgan lielas rētas, tagad tās vairs neredz. Sadarbība ar dakteri man bija ļoti pozitīva no visiem aspektiem. Turklāt Latvija tomēr ir maza un dakteriem vairāk var uzticēties – mēs taču labi zinām, kas ir dakteris Jānis Ģīlis un cik profesionāli viņš strādā. Pilnībā Jānim uzticējos, jo viņš ir un paliek savējais.»

«Par sejas ādu drusku esmu rūpējusies visu mūžu, lai gan jāatzīst, ka skaistumkopšanas ziņā biju paslinka – neliku maskas, vakarā nesmērēju krēmus, pie kosmetologa gāju reti. Man bija 32 gadi, kad nomira mamma, un tas daudz mainīja manā dzīvē. Domāju: «Nu kā tā var būt? Cilvēks bija, un pēkšņi viņa vairs nav.» Sāku daudz lasīt, meklēt atbildes gan par viņu, gan sevi. Satiku savā dzīvē daudz interesantu un līdzīgi domājošu cilvēku, arī savu draudzeni, no kuras iedvesmojos operācijai. Visu dzīvi esmu bijusi veselības frīks – skatos, ko ēdu; kad biju jaunāka, no rītiem skrēju. Kad pirms gadiem 30–35 Latvijā sākās pirts kustība, arī es sāku katru nedēļu iet pirtī, badoties. Esmu pat badojusies 21 dienu – sēdējusi tikai uz ūdens. Tas palīdzēja ne tik daudz sejas ādai kā kopējam veselības stāvoklim un ķermenim kopumā.»

«Mana draudzene, kura veica sejas operāciju, ļoti rūpējas par sevi, tāpēc domāju: «Labi, aiziet, es arī darīšu līdzi!» Iepriekš neliku ne maskas, ne krēmus, tagad to daru, jo viens ir veikt operāciju un savilkt sejas un kakla ādu, pavisam kas cits – rūpēties par ādu un to kopt.»

«Pēc operācijas strādāju ar sevi daudz vairāk un pret savu ādu izturos daudz atbildīgāk. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzturēt sevi formā, ir limfodrenāža – katru dienu sevi izpliķēju, lai limfa strādā un nerodas tūska. Kā to pareizi darīt, var atrast internetā – tur informācijas ir daudz, vajadzīga tikai apņēmība to sameklēt un spēja atsijāt graudus no pelavām. Tāpat veicu pašmasāžu un lieku uz kakla rīcineļļas kompreses – rīcineļļa ādai ir ļoti laba, jo mitrina, baro un nostiprina ādu, tai ir dziednieciskas īpašības, tā novērš ādas kairinājumu, ārstē iekaisumu. Lieku arī sejas maskas un lietoju krēmu, kas atbilst manam ādas tipam. Operācijas efekts saglabājas ilgu laiku, bet saprotu, ka novecošanas procesu apturēt nevar. Tas, ka āda ir savilkta, nenozīmē, ka tā kļūst jaunāka – tai ir tikpat gadu, cik man, un tā ir jākopj vēl vairāk, jo zināmā mērā tā ir traumēta. Tāpēc pret savu ādu tagad izturos daudz uzmanīgāk nekā iepriekš.»

«Domāju – katrai sievietei gribas būt skaistai. Iespējams, tās, kuras apgalvo, ka izskats viņām ir vienaldzīgs, vienkārši ir slinkas. Manuprāt, nevienai sievietei nav vienalga, kā viņa izskatās. Uzkrāso kaut vai lūpas, izmazgā matus, un uzreiz jutīsies citādi! Kādreiz jaunībā, kad gāju uz operu un teātri, man ļoti patika kundzītes gados, kuras bija uzkrāsojušās, sapucējušās – tik patīkami skatīties! Savulaik mana mamma teica: «Ja esi sakopies no ārpuses, tas nozīmē, ka esi sakopies arī no iekšpuses.» Ja tev apkārt ir nekārtība, arī iekšā ir nekārtība. Tas man ļoti iespiedies atmiņā, un es negribu, lai manā iekšpusē ir nekārtība.

Protams, plastiskā operācija vispirms ir stāsts par izskatu, un tomēr tas ir arī stāsts par iekšējo pasauli, par pašapziņu. Ja vizuāli jūties jaunāka, arī iekšēji jūties jaunāka un vairāk vari. Kādreiz domāju: «Ai, Aija, tev jau 65 gadi, ko nu vairs!» Tagad domāju pavisam citādi: «Aija, tu to vari!» Pēc operācijas aug pašapziņa un rodas stimuls darīt vairāk. Ir parādījusies sajūta, ka man vēl daudz ir priekšā, ne tikai zeķu adīšana mazbērniem. Skaidrs, ka gadiem ar kāju neiespersi un jaunību aiz astes nenoturēsi, bet kāpēc neizmantot iespēju un neizdarīt sev to, kas paceļ un iedvesmo? Pēc operācijas uzreiz gribas iztaisnot muguru – ja reiz seja ir smuka, arī ķermenim tādam ir jābūt. Tāpēc vairāk vingroju, katru rītu staigāju. Mana stāja ir kļuvusi staltāka, un, ieejot telpā, galva ir gaisā. Ļoti svarīgi ir mentāli nesavecēt. Kovida laiks, arī pašreizējā situācija pasaulē deva nomāktību, depresīvu sajūtu, radīja nenoteiktību, bet šī operācija man sniedza mazliet tādu kā vieglumu – pasaulē tā notiek, bet ko es tur varu mainīt? Mazāk stresoju un vairāk jūtos kā spārnos pacēlusies. Tāpēc ikvienu, kas šaubās un nevar izlemt par labu sejas korekcijas operācijai, aicinu padomāt: «Bet kāpēc ne? Ko tu vari zaudēt?» Neko, tikai iegūt! Vai es to darītu otrreiz? Noteikti!»

Starojoša arī drūmā dienā!

Komentē Aijas operējošais ārsts – plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis:

«Kad ziemā uznāk aukstums un mēs uzvelkam savu silto mētelīti vai kažociņu, mūs pārņem patīkama sajūta. Tāpat ar izskatu – ja paskatāmies spogulī un mums ir prieks par to, ko redzam, ir forša sajūta. Bet, ja spogulī pretī raugās sačervelējusies, sagurusi, dusmīga vai bēdīga seja, nekāda prieka nav. Daļa sieviešu noveco skaisti, priecīgi, un viņas tas netraucē. Bet ir sievietes, kam slimības, pārtikas, apkārtējās vides, ģenētikas dēļ tik skaisti neizdodas un kam gadu radītās izmaiņas nav patīkamas. Tāpēc ir plastikas ķirurģija, kas ir unikāla ar to, ka spēj sabalansēt emocijas un izskatu un padarīt cilvēku par septiņiem līdz desmit gadiem jaunāku.

Ko sievietes spoguļa priekšā dara katru brīvu brītiņu? Viņas ar pirkstiem paņem ādu un savelk to uz augšu. Tad gan kakls izskatās stingrāks, gan žokļa līnija stingrāka, gan vaigi atbīdās atpakaļ tajā vietā, kur bija. Mēs zinām, ka sievietēm mūsu platuma grādos 51 gads ir kritiskais brīdis, kad viss, kas vien var šļukt, ar lielu ātrumu sāk šļūkt uz leju. Bieži vien pirmā parādās rieva no lūpu kaktiņa uz leju, un daudzas domā, ka rieva kļuvusi dziļāka. Bet tā stāv kā stāvējusi, tikai vaigs ir nokritis, jo novecojot visi mīkstie audi gravitācijas spēka ietekmē pamazām slīd uz leju. Tieši sejas vidusdaļa, kas ir starp degunu un ausīm, ir mīksta un šļūk uz leju, un šī nu ir tā reize, kad plastikas ķirurgi spēj labi palīdzēt.»

«Aijai veicām kompleksu operāciju – gan kakla, gan vaigu, gan plakstiņu korekciju, gan pašas tauku pārstādīšanu, lai uzlabotu ādas kvalitāti. Patiesībā klausījām tam, ko kādreiz mācīja mūsu vecmāmiņas: «Noliec atpakaļ vietā, kur tas stāvēja!» Mēs to arī izdarījām – nolikām audus atpakaļ tur, kur tie stāvēja, un lieko nogriezām. Tagad viņai ir nostiepts gan kakls, gan žokļa līnija, grumbas ir mazākas, vaigi ir apaļāki un viņa pati – priecīgāka. Daļa sieviešu baidās, ka pēc operācijas būs redzamas rētas, bet, visu paveicot profesionāli, rētas redzēt nevar. Tāpat zinu sievietes, kuras uztraucas par pēcoperācijas periodu. Protams, visas gribētu pamosties kā princeses bez neviena ziluma, bez tūskas un diskomforta, tomēr tā nenotiek. Ir vajadzīgs laiks, lai jaunajos apstākļos audi un brūces sadzītu, lai tūska un zilumi mazinātos un izzustu. Līdz ar to ātrāk par divām trijām nedēļām pēc operācijas nevajadzētu ieplānot nopietnus sabiedriskus pasākumus. Šīs nedēļas pret sevi jābūt saudzīgākām, tāpēc vislabāk šajā laikā ieplānot atvaļinājumu.»

«Operācijas efekts saglabājas aptuveni desmit gadus – šis ir laika nogrieznis, pēc kura daļa sieviešu vēlas operāciju atkārtot. Un, jā, atkārtota korekcija ir iespējama! Tālāko novecošanu operācija neietekmē, un tā notiek, kā dabiski paredzēta, tikai ir atšķirība, vai sievietei ir 144 kvadrātcentimetri liekas ādas (tas ir aptuvenais daudzums, ko operācijas laikā noņemam), kas turpina šļukt uz leju, vai mazāk. 

Runājot par Aiju, jāatzīst, ka viņa ir izcils piemērs tam, kādu rezultātu var sasniegt. Pēc operācijas Aija ir uzplaukusi, un katru reizi, kad viņu satieku, kaut vai uz ielas, redzu, ka pretī nāk starojoša, saulaina sieviete neatkarīgi no tā, vai ir apmākusies diena vai spīd saule. Ja sieviete ir priecīga un apmierināta ar savu izskatu, ar savu ķermeni – tas nav stāsts tikai par izskatu, bet daudz ko vairāk. Pēc šīs operācijas daudz ieguvusi arī viņas emocionālā pasaule.»

Atceries!

Savlaicīgi veiktas sejas atsvaidzināšanas procedūras sniedz redzamus uzlabojumus, kas palēnina novecošanu, vienlaikus ietaupa laiku un naudu. Jo izteiktākas ir novecošanas pazīmes, jo vairāk pūļu un līdzekļu jāiegulda, lai tās novērstu.

Kontakti:

Plastikas ķirurģijas klīnika

gilis.lv

+371 28 300 800 

[email protected]