Vai Eiropa mūs sapratīs?

Katram sava izvēle, kā gaidīt krīzi, – cits par pēdējiem iekrājumiem aizbrauc ceļojumā, lai sasmeltos pozitīvas emocijas pusgadam uz priekšu, cits visu lieko naudiņu atstāj bankas kontā, lai nebaltā dienā būtu, ko no tā izkratīt kā no bērnības krājkasītes. Labā ziņa – lai kas mūs sagaida, solidaritāte un atbalsts tiek solīts ne viens valsts, bet arī Eiropas Savienības līmenī: gāze būs, apkure būs, elektrība būs, un arī finansiāls atbalsts būšot. 

Zini un izmanto!

Valsts palīdzēs arī tev

Latvijas valdība energoresursu sadārdzināšanās laikā ar vairāk nekā 400 miljoniem eiro īstenos atbalsta pasākumus dažādām grupām un mājokļa apkures veidiem.

Paredzēts divu veidu atbalsts: visu ienākumu mājsaimniecībām energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai un pasākumi mazaizsargātām iedzīvotāju grupām.

Atbalsts visām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektroenerģiju, dabasgāzi, koksnes briketes, koksnes granulas un malku, kā arī centralizētās siltumapgādes pakalpojumam.

• Centralizētā siltumapgāde. No oktobra līdz aprīlim rēķinos automātiski kompensēs 50  % no cenas, kas pārsniedz 68 eiro/ MWh.
• Dabasgāze. No jūlija līdz aprīlim rēķinos automātiski kompensēs 30 eiro/mWh (0,030 eiro/kWh) lietotājiem, kuru mēneša patēriņš pārsniedz 221 kWh (21 m³/mēnesī).
• Granulas vai briketes. Iesniedzot pašvaldībā maksājumu apliecinošu dokumentu, no maija līdz aprīlim kompensēs 50 % no izmaksām, kas pārsniedz 300 eiro par tonnu, bet ne vairāk kā 100 eiro par tonnu. Maksimālais atbalsta apjoms vienai mājsaimniecībai – 10 tonnas.
• Malka. Iesniedzot pašvaldībā maksājumu apliecinošu dokumentu, no maija līdz aprīlim kompensēs 50 % no iegādes cenas, kas pārsniegs 40 eiro/ berkubā, bet ne vairāk par 15 eiro/berkubā. Maksimālais atbalsta apjoms vienai mājsaimniecībai – 35 berkubi. Ja malka iegādāta līdz 31. augustam un nav maksājumu apliecinoša dokumenta, no 1. oktobra līdz 30. novembrim jāsniedz pašvaldībā pieteikums, lai saņemtu 60 eiro pabalstu.
• Elektroenerģija. No oktobra līdz aprīlim, iesniedzot pašvaldībā iesniegumu, kompensēs izmaksas par patēriņu virs 500 kWh/mēnesī, bet ne vairāk kā 2000 kWh – 50 % no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,160 eiro/kWh, bet ne vairāk kā 0,100 eiro/kWh

Atbalsts senioriem, personām ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušajiem

• Pabalsts 30 eiro mēnesī. Ja Latvijā piešķirtās pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 eiro (atmetot eiro centus) mēnesī. Pabalsts tiks piešķirts arī cilvēkiem, kas saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti.
• Pabalsts 20 eiro mēnesī. Ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 eiro līdz 509 eiro (atmetot eiro centus) mēnesī.
• Pabalsts 10 eiro mēnesī. Ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 510 eiro līdz 603 eiro (atmetot eiro centus) mēnesī.

Sociālos pabalstus piešķirs automātiski no šā gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam.

Mājokļa pabalsts 

To no 1. oktobra līdz 30. aprīlim varēs saņemt mazturīgie, vēršoties ar iesniegumu pašvaldībās. Atnesot septembra rēķinu, aprēķinās un piešķirs mājokļa pabalstus turpmākajiem 3 vai 6 mēnešiem, ko, mainoties situācijai, varēs pārrēķināt.

Koeficienta palielinājuma rezultātā GMI slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam ir 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Aktuāls komentārs

Trīs noderīgi Eiropas lēmumi

Ivars Ijabs, Eiropas Parlamenta deputāts, strādā Enerģētikas komitejā:

«Sankcijas pret Krieviju. Eiropa ir ļoti nopietni nolēmusi pārtraukt atkarību no Krievijas energoresursiem – gāzes, naftas un akmeņoglēm. Svarīgs lēmums ir arī nemaksāt Krievijai par gāzi rubļos – tas parāda, ka neesam gatavi spēlēt pēc viņu noteikumiem. Tiesa, šie lēmumi Latvijas iedzīvotāju dzīvi rožaināku nepadara. Tāpēc Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumus arī praktiskiem risinājumiem.

Krīzes mehānismi. Ir padomāts par to, kas notiks, ja vienā brīdī Krievija izdomās un pilnībā nogriezīs gāzes piegādi Eiropai. Šādā situācijā darbosies solidaritātes mehānisms, kurš paredz, ka valstīm savstarpēji jādalās ar saviem gāzes krājumiem. Eiropas Parlaments paļaujas uz dalībvalstu labo gribu, bet tām ir arī tiesiski saistoši pienākumi, piemēram, par 90 % uzpildīt gāzes krājumus ziemai, lai pēc tam varētu dalīties ar tām valstīm, kam vajag vairāk gāzes.

Svarīgi arī tas, ka Eiropas Komisija dalībvalstīm energokrīzes cenu pieauguma šoka mazināšanai atļāvusi izmantot to naudu, kas tika piešķirta kovida pandēmijas krīzē.

Ilgtermiņa pasākumi. Eiropas Parlaments domā, kā Eiropas Savienībai ilgtermiņā kļūt mazāk atkarīgai ne tikai no Krievijas, bet arī no citām valstīm, kas piegādā energoresursus. Tuvākajos gados Eiropa daudz naudas atvēlēs energoefektivitātei, redzēsim lielu atbalsta vilni gan mājokļu, gan ražotņu siltināšanai, savukārt Rietumeiropā – māju vēsināšanai, jo tur pēdējā laikā ir milzīgi elektrības rēķini par kondicionieru izmantošanu. Tāpat tiks ieguldīta nauda un samazināts birokrātiskais slogs atjaunojamajiem energoresursiem – saulei, vējam, ūdeņradim.»

Īpašs jautājums

Kāda jums mājās ir apkures sistēma, un vai kaut ko grasāties mainīt?

«Mājās man ir gāzes apkure un, par laimi, arī pirms divdesmit gadiem būvēts kamīns ar mutēm uz visām istabām, tādēļ tas izmantojams apkurei. Nupat man brālēns atveda septiņus sterus malkas – šoziem iespējami bieži kurināšu kamīnu, lai maksimāli ekonomētu gāzi.»

Gāzes deficīts. Vai Latvijai pietiks?

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieks:

«Energoresursu cenu pieaugums un atteikšanās no Krievijas gāzes ir problēma, kas jārisina ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā.

Jau pirms kara Ukrainā energoresursu cenas vairāku apstākļu dēļ pieauga, tādēļ vajadzēja sākt domāt par taupīšanu un gāzes diversifikāciju, ko dažas valstis darīja, bet dažas – ne. Pēc Ukrainas kara sākuma un sankciju pret Krieviju ieviešanas bija skaidrs, ka būs jāekonomē vēl vairāk, tādēļ visa Eiropa vienojās par gāzes taupīšanu, turklāt rosinot jau šoziem 90 % līmenī uzpildīt gāzes stacijas – arī Inčukalna gāzes krātuvi, kas pašlaik tiek darīts.

Vienā dienā no Krievijas gāzes pilnībā pārorientēties uz kādu citu neizdosies. Latvijas ieguvums ir Inčukalna gāzes krātuve, kas jau uzpildīta nevis ar Krievijas, bet citu gāzi. Nedomāju, ka no gāzes būtu pilnībā jāatsakās, jo energopētnieki apgalvo, ka arī pēc 2050. gada tai būs liela nozīme vairākās nozarēs. Tikmēr ir pilnīgi skaidrs, ka no Krievijas gāzes gan Eiropai jāatsakās.

Gan mums, gan Vācijai, Itālijai un vēl dažām valstīm tas nav tikai apkures vai elektrības ražošanas, bet arī rūpniecības jautājums. Piemēram, Vācijā, kur Krievijas gāzi izmanto mašīnbūvē, ķīmiskajā rūpniecībā un citur, nav iespējams uzreiz pāriet uz citu gāzi tādā apjomā, kādā to pirka no Krievijas. Gāzes cauruļvadu savienojumi ar citām valstīm Baltijā ir pat labāki nekā Vācijā – Latvijai ir savienojums gan ar Lietuvu un Poliju, gan Igauniju un Somiju, kas dod mums iespēju pilnībā atteikties no Krievijas gāzes.

Problēmu pašlaik rada tas, ka Latvijas Gāzes vairākuma akcionāri – Gazprom un Itera – spēlē arī ģeopolitisku spēli, pieņemot tādus lēmumus un izplatot tādus ziņojumus, kas apzināti saduļķo ūdeni, lai radītu paniku sabiedrībā. Diemžēl tās ir nevis ekonomiskas, bet citas intereses.

Varu nomierināt cilvēkus – līdz 1. janvārim mums gāzes pietiek. Arī pēc tam gāze būs. Viens no risinājumiem – visticamāk, tiks noņemti potenciālie ierobežojumi un Latvenergo piedalīsies Klaipēdas termināļa izsolēs un tiks pie kuģu piestātnēm, kas ļaus noslēgt ilgtermiņa līgumus ar ASV gāzes piegādātājiem. Otrs terminālis būs ar piestātnēm Igaunijas un Somijas pusē, kur arī tiks iegūta gāze noglabāšanai Inčukalnā. Gāze būs – mājsaimniecības noteikti ir pasargātas, problemātiskāka situācija ir lielākajiem patērētājiem – uzņēmumiem, kas gāzi izmanto ražošanā, bet arī te tiek rasti risinājumi.»

Īpašs jautājums

Kāda jums mājās ir apkures sistēma, un vai kaut ko grasāties mainīt?

«Jau 20 gadu man mājās ir gāzes apkure, un tuvākajā laikā neko nedomāju mainīt. Cena pieaug visiem energoresursiem, ne tikai gāzei – nav neviena burvju energoresursa, kas maksātu ļoti maz.»

Kā ietaupīt vēl mazliet

Varbūt tomēr ir vēl kāds paņēmies, kā nemanāmi ieekonomēt vēl mazdrusciņ.

• Tikai grādu mazāk. Samazinot telpas temperatūru par vienu nieka grādu, var ietaupīt pat 5 % enerģijas patēriņa. Temperatūras regulēšanai katrā atsevišķā telpā noderēs radiatoru termostatiskie vārsti, un arī dabasgāzes apkures katlu būtu vērts aprīkot ar automātisku vai programmējamu termostatu.
• Kamēr strādā – vēsāks. Ja apkure lielāko dienas daļu, kamēr paši darbā, bet bērni skolā, darbosies ar pazeminātu temperatūru, dabasgāzes patēriņu iespējams mazināt par 7–10 %.
• Regulāra apkope. Apkures sistēmas iekārtas jāapkopj vismaz reizi gadā, jo pat daži milimetri sodrēju un slikti noregulēts deglis patērē par 5–10 % vairāk enerģijas.
• Uzliec vāku! Gatavojot ēst, pannām un katliem uzliec vāku – tas ļaus ietaupīt pat 25 % elektroenerģijas vai gāzes. 
• Nevirini cepeškrāsni! Katru reizi, kad to atver, temperatūra krāsnī var pazemināties par aptuveni trim grādiem.
• Silts, nevis karsts. Veļasmašīnā drēbes parasti var izmazgāt arī 40 grādu temperatūrā – tādējādi veļasmašīna patērēs pat divreiz mazāk elektroenerģijas, nekā mazgājot 60 grādos.
• Atkausē ledusskapi! Ja ledus kārtiņa saldētavā pārsniedz centimetru, ledusskapis patērē divreiz vairāk elektrības.
• Atslēdz no strāvas! Visas ierīces, kam deg dīkstāves lampiņa, patērē elektrību – pat 10 % visa mājsaimniecības gada patēriņa. Īsts elektrības rīma ir Wi-Fi modems, TV dekoders un audiosistēmas, taču arī televizors un veļasmašīna.

Materiāls tapis sadarbībā ar