Tieši mērķī

Sēžot skolas solā, diez vai domāji, ka būsi priekšsēdētājs šādas nozares uzņēmumā.

Smieklīgākais ir tas, ka, mācoties universitātes pēdējā kursā, bija jāraksta bakalaura darbs. Ar kursabiedru nolēmām to rakstīt par iepakojuma šķirošanas izmaksām. Zināmā mērā vēlāk tas kļuva par biznesa plāna sastāvdaļu.

Tagad šis uzņēmums ir pamatīgi izaudzis.

Pirms 25 gadiem PET pudelēm nebija nekādas vērtības, bet nupat ir bijuši gadi, kad PET pudeļu ķīpa var maksāt 1000 eiro tonnā. Olainē atklājām Ziemeļeiropā lielāko pārstrādes rūpnīcu, veicot 30 miljonu investīcijas. Notiek nepārtraukts darbs – ceļam jaunas rūpnīcas, reorganizējam esošās. Četros gados no 60 miljonu apgrozījuma esam tikuši uz 250 miljoniem. Mēs sapratām, ko vēlamies. Atradām cilvēkus, kuri to grib sasniegt ar mums mentāli, kulturāli un profesionāli. Nodefinēt mērķi varam visi, bet iecerētais ir arī jādara. Tas ir jādara katru dienu.

Šobrīd esam lielākais atkritumu apsaimniekošanas, šķirošanas un pārstrādes uzņēmums Baltijā. Tirgus mums ir Latvijā, Lietuvā, Polijā un Čehijā. Apgrozījums – 250 miljoni eiro gadā, un pie mums strādā 2500 cilvēku. Tas, ko citi uzskata par nevērtīgiem atkritumiem, mums ir resurss un vērtība.

Kāds bija pats sākums?

Sākumā visu šķirojām ar rokām, un pirmā iekārta bija pārtaisīts kartupeļu kombains Getliņu kalnā. Cilvēki tādu darbu šobrīd negrib darīt, tāpēc šķirošana notiek automātiski. Roboti arvien vairāk pārņem procesu.

Tad ir neliela pretruna tajā, ka AI (mākslīgais intelekts) mums atņems darbu. Izrādās, ka trūkst darbinieku.

Tieši tā. Esmu nonācis pie secinājuma, ka nebūs tā, ka dators aizstās visu. Uzvarēs tie, kuri mācēs izmantot AI kā savu palīgu. Cilvēkus tāpat vajadzēs. Būs pieprasīti cilvēki, kuri redz, kā efektīvi izdarīt darbu.

Jaunie hokejisti vēlas būt kā Sidnijs Krosbijs. Vai topošais uzņēmējs arī vēlas līdzināties slavenam uzņēmējam?

Vienmēr ir svarīgas darbavietas, kurās strādā. Mana pirmā lielā darbavieta bija LMT. Bindes kunga vadības stils bija pozitīvs piemērs, tāpēc uzreiz novērtēju šādu pārvaldības modeli un vadības attieksmi pret darbiniekiem, kuru vēlējos pārņemt arī savā uzņēmumā. Svarīga ir filozofija, kā tu izturies pret darbu un finansēm. 80 procentus no nopelnītā ieguldi tālākai attīstībai vai vienkārši notērē. Naudai ir jāliek strādāt. Labāk izvēlies operatīvo līzingu, nevis iegādājies dārgu lietotu auto, kas prasīs remontus. Tā ir finanšu pratība. Jābūt ambīcijām, mērķiem un sapņiem, kurus var transformēt rīcības plānā. Ja ir tikai sapnis, bet nav reāla plāna, pēc kura strādā katru dienu, tad nekas neizdosies.

Tas nozīmē – mērķu noteikšana ir svarīga.

Pilnīgi noteikti. Esmu mērķu cilvēks. Varu izstāstīt piemēru. Man ir trīs dēli, visi hokejisti. Vecākais dēls prātoja, kā pēc U18 varētu nonākt NHL. Nodefinējām mērķi. Reālākais ceļš ir iet caur koledžu, ja vien neesi supertalants.

Manuprāt, izglītība ir ļoti svarīga, jo hokeja karjera tāpat beidzas 35 gados un tikai retais paspēj nopelnīt tik daudz, lai atlikušo dzīvi nestrādātu. Izanalizēju visu koledžu piedāvājumu pēc izglītības kvalitātes un hokeja panākumiem. Galu galā atsijāju astoņas koledžas. Tātad astoņas komandas, kas dos perspektīvu ceļam uz NHL, vienlaikus sniedzot izglītību.

Elite Prospects vietnē var apskatīties katras līgas statistiku, un tur TOP 5 spēlētāji sezonā katru spēli gūst 0,8 punktus. Tas nozīmē, ka dēlam jābūt starp pieciem labākajiem, lai bruģētu ceļu tālāk. Viņš aizbrauca uz Ziemeļameriku un pabeidza sezonu ar 0,84 punktiem spēlē, kļūstot par otro labāko visā līgā. Labākais bija viņa maiņas biedrs. Es tikai palīdzēju noformulēt mērķus.

Tātad mērķus tu nosaki ne tikai biznesā, bet arī ārpus tā.

Jā. Uzskatu, ka mērķiem ir jābūt sešās kategorijās. Ģimene, draugi, finanses un citi. Kvartāla, pusgada un gada mērķi, piecgades un desmitgades mērķis. Katrā iedaļā ieraksti, ko vēlies sasniegt. Ja vari nosaukt skaļi, ko vēlies, tad tā strādā kā mentālā programmēšana.

Ar vēlēšanos noteikti nepietiks.

Kā uzņēmējam tev visu laiku ir jālasa grāmatas vai jāklausās audiogrāmatas, jo uzņēmējdarbības stili un pārvaldība ļoti ātri mainās. Ir brīži, kad der autoritatīvs vadības stils, citreiz strādā demokrātija. Atbilstoši uzņēmuma attīstības stadijai jāsaprot labākais variants. Ja komandā ir pieci pieredzējuši vadītāji, kuri pārvalda 50 miljonu biznesu, autoritatīvs stils šeit nestrādās pēc definīcijas. Ir jāieklausās katrā viedoklī un jāspēj rast kompromisu. Es kā vadītājs daru visu, lai noalgotu pašus gudrākos cilvēkus tirgū. Vēlams, lai padotie ir labāki par mani, jo tas arī mani dzen uz priekšu.

Dažiem vadītājiem varētu nebūt viegli pieņemt, ka jāieklausās padotajā.

Jā, cilvēki ir dažādi. Es varu strādāt ar jebkuru, izprotot viņa spējas un limitus. Svarīgi, lai galarezultātā visi ir laimīgi un neviens nav apvainojies.

Tev tas izdodas?

To es mēru pēc lojalitātes. No sirds lepojos, ka ir divi kolēģi, ar kuriem strādājam kopā jau no pirmās dienas. Tie ir 24 gadi plecu pie pleca, kas varētu būt 80 procenti no viņu apzinīgās dzīves.

Kāda ir uzņēmuma kultūra ārzemēs?

Latvijā mēs esam self-made. Tas ir izaicinājums, jo ārzemēs iesakņojusies ļoti ilga korporāciju vēsture un kultūra. Neatkarīgā Latvija sākās 90. gados, un pirmais periods bija izdzīvošana, tikai vēlāk sākās normāla uzņēmējdarbība. ASV uzņēmumam ir 80 gadu kultūra un vērtības, bet mums viss ir tikko sācies. Turklāt ne visi grib būt uzņēmēji vai spēj to darīt.

Kas atšķir uzņēmēju no darba ņēmēja?

Ir divas galvenās lietas. Pirmā – kā tu redzi problēmas. Piemēram, mani neinteresē problēmas, jo tās mums ir visu laiku. Tev ir jānāk ar risinājumu, lai mēs to varētu apspriest. Otrā – risks.  Daudziem ir svarīgi, lai alga būtu 15. datumā, un viņš nespēj iedomāties situāciju, ka visiem darbiniekiem tiks samaksāta alga, bet viņam pašam ne.

Eco Baltia pirmsākumos biju finanšu direktors, un man bija skaidrs, ka kredīts ir jāmaksā, bet naudas kontā visam nesanāk. 2014. gadā biju nonācis lielāko parādnieku sarakstā ar 33 miljoniem. Mani vecāki ir vienkārši cilvēki, tētis strādā vēstniecības saimniecības daļā, bet mamma ir skolas direktora vietniece. Kāds dzeltenajā presē bija nodrukājis parādnieku sarakstu, un žurnāls bija nolikts skolotāju istabā uz galda. Vēlāk man mamma zvanīja un prasīja: «Vai tev viss labi? Tu esi 33 miljonus parādā!» Tur gan bija kalkulācijas kļūda, jo patiesais apmērs bija aptuveni 13 miljonu. Tolaik uzņēmumā ikmēneša kredītsaistību maksājums bija 400 000 eiro. Vienu mēnesi nopelnījām 500 000, bet citu – 300 000. Cilvēks parastais šādu spriedzi nevar izturēt. Bet, ja ir mērķis, tad ir vieglāk.

Izskatīgie saka, ka ārišķīgais skaistums nav svarīgs, bagātie to pašu saka par naudu. Kādas ir tavas vērtības?

Bieži vien sev uzdodu šo jautājumu. Uzskatu, ka vissvarīgākais ir jēgpilni izmantot laiku. Viss pārējais ir sekundāri, jo to var nopirkt. Kad mani puikas vēl bija mazi, kapāju kredītu un biznesa dēļ. Bērni izauga ar vecotēvu. Visam ir savi upuri.

Vai esi domājis, cik ilgi būsi uzņēmējdarbībā?

Kad iešu pensijā, uzrakstīšu doktora disertāciju par stratēģijas ieviešanu. Cerams, uz to brīdi būšu uzbūvējis tādu uzņēmumu, par ko varēs runāt globāli. Es gan laikam pensijā mierīgi nevarēšu nosēdēt. Kad biju paņēmis gada pauzi, uztaisīju trīs jaunus uzņēmumus. Sieva jau pēc nedēļas vaicāja: «Vai negribi doties atpakaļ uz darbu?» (Smejas.)

Tevī visu laiku runā saprāta balss. Ikdienā arī esi tik mierīgs?

Mani uzvilkt ir ļoti sarežģīti. Kad audzini četrus bērnus, gūsti rūdījumu.

Nosvērtība raksturīga arī uzvedībā pie stūres?

Mana braukšanas filozofija ir vienkārša – bez lieka riska. Jābrauc ar lielu mašīnu, lai izvairītos no citu pieļautām kļūdām.

Kā vērtē elektroauto filozofiju?

Lai arī man patīk iekšdedzes dzinēji, noteikti esmu elektroauto fans. Tās ērtības! Uzņēmumā autoparkā pērkam tikai bezizmešu modeļus. Modernu auto var uzlādēt vien dažās minūtēs, atliek tikai apstāties un izdzert kafiju. Uzturēšanas izmaksas ir nesalīdzināmi zemākas ar iekšdedzes auto. Veicot naktī uzlādi mājās, mēnesī man elektroauto izmaksā par 500 eiro lētāk nekā benzīnnieks. Vienkārša matemātika. Šo gan nevajag reklamēt, jo cilvēki to nav sapratuši (smejas). Lielākoties skeptiķi ar šiem auto nav braukuši.

Mans galvenais arguments ir dažādie bonusi – bezmaksas stāvvietas, sabiedriskā transporta joslas. Ja man jābrauc tikai pa pilsētu, braucu ar elektroauto. Kamēr citi sēž sastrēgumā, es paskrienu garām. Tas ir laiks, ko katru dienu iegūstu, lai to pavadītu ar bērniem.

Vai Austrumāzijas zīmoli konkurēs ar Eiropas ražotājiem?

Mums rūpnīcā bija Ķīnā ražota iekārta. Tā paveica to pašu darbu, ko vācu ražojums, taču maksāja trīsreiz lētāk. Vēlāk radās problēma ar programmatūru, bet ķīniešu speciālists pie mums nevarēja atlidot. Nolikām iekārtu malā, bijām spiesti iegādāties vācu iekārtu, kas tobrīd maksāja jau sešreiz dārgāk. Tā man bija laba mācība – nopietnās lietās neko nevēlos iegādāties no Ķīnas.

Kādi iespaidi par elektrisko G klasi?

Šis man ir nereāls pārsteigums! Vācijā vairāki mani draugi fano par G klasi, un tagad tam varu pievienoties arī es. Esmu sajūsmā, lai gan jau sešus gadus braucu ar Mercedes-Benz un esmu pieradis pie augsta komforta un kvalitātes līmeņa. Mani pārsteidz tā gaitas īpašības. Braucot lielus attālumus, komforts ir ļoti svarīgs. Gaita ir mīksta, un bedres nepavisam netraucē. Speciāli izbraucu pa bruģa segumu, lai pārliecinātos, ka nekas negrab. Tas ir svarīgi uz mūsu ceļiem. Latvijas apstākļiem lielisks. Visu cieņu!

Vizuāli tā ļoti līdzinās iekšdedzes versijai.

Viena no G klases vērtībām ir leģendārais skats. Tas, ka nav spilgtu izmaiņu, nemainās – tur ir savs šarms. Interesanti, ka no ārpuses auto šķiet liels, bet, atrodoties pie stūres, virsbūves gabarīti ir viegli saprotami. Augstā sēdpozīcija nodrošina, ka var labi redzēt ceļu. Viss, kā nākas.

Kā ar skaņu?

Izklausās kā reāls dzinējs! Lai arī skaņa nāk no skaļruņiem, es nekad nepateiktu, ka tas nav G63 V8. Šis ir labāks par citiem bezceļu džipiem.

Kāds ir šī SUV pircējs?

Par sevi pārliecināts čalis ar gana aktīvu dzīvesveidu. Šeit var lieliski apvienot gan braukšanu pilsētā, gan bezceļā. Ja vēlies pāriet uz elektroauto, kas ir pareizi un dabai draudzīgi, tad šai G klasei nav konkurentu. Man ir vairāki bezceļu auto, bet šis iet cauri visam kā tanks, tajā pašā laikā salonā sēdi pilnā komfortā.

Nosauc trīs tehnoloģijas, bez kurām tu nevarētu iedomāties jaunu auto!

Adaptīvā kruīza kontrole, kas nāk komplektā ar dažādiem drošības asistentiem. Adaptīvās gaismas, kas lasa pretimbraucējus. Elektroauto gadījumā ir labi, ja var izslēgt kādu komforta opciju, lai palielinātu nobraucamo attālumu. Tas var izglābt, ja nestrādā uzlādes stacija.

Man ir svarīgs tehnoloģiju balanss, lai auto nekļūst pārlieku sarežģīts. Šeit viss ir vienkārši aizsniedzams un saprotams – klimata kontrole, pazeminātie režīmi utt. Forši, ka kameras ir kvalitatīvas. Askētiski un pievilcīgi.

Kāpēc, tavuprāt, cilvēki izvēlas Mercedes-Benz?

Esmu gājis cauri daudzu zīmolu automašīnām un varu teikt, ka Mercedes-Benz iegādājas brīdī, kad vairs nevienam nekas nav jāpierāda. Dažiem tas ir kā statusa simbols, bet man šis laiks ir aiz muguras. Galvenokārt svarīga ir vācu kvalitāte. Sīka nianse, bet šeit pat vējstikls tīrās klusu. Mercedes SUV modeļiem ir ļoti laba caurgājamība. Var ne tikai iebraukt, bet arī izbraukt, tāpēc nekad neesmu vilcis savu Mercedes ar citu mašīnu. Citu zīmolu modeļi pēc 100 000 km jau sāk grabēt, bet Mercedes neizrāda noguruma pazīmes.

Vai kopš Veho ienākšanas Latvijā esi manījis kādas pārmaiņas?

Noteikti. Attieksme pret klientu par 90 procentiem nosaka, kādu jauno automašīnu cilvēks izvēlēsies. Jāsaka godīgi, ka iepriekš gāju ar līkumu šai mājai, bet, kopš Veho ir pārņēmis Mercedes-Benz tirdzniecību, viss ir uzlabojies. Vadība spējusi mainīt attieksmi un imidžu, savukārt pārdevēji iedziļinās klienta vēlmēs un izprot tās.

Tu esi kaislīgs mednieks. Vai elektriskā G klase šim hobijam ir piemērota?