Tev ir cukura diabēts? Nestūrē pati grāvī!

SKAIDRO: LĪGA ĀRENTE

• Vispārējās aprūpes māsa ar 40 gadu pieredzi, specializējusies cukura diabēta apmācībā.
• Endokrinoloģijas nodaļas virsmāsa Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers.
• Diabēta aprūpes māsu apvienības priekšsēdētāja.

1. «Kāds vēl diabēts?! Vienmēr esmu bijusi vesela kā rutks!»

RISKANTI. Jušanās veselai vai simptomu neesamība neko negarantē, jo cukura diabēts neliek par sevi kaut kā manīt, līdz nav paveicis neatgriezeniskus posta darbus. Paaugstinātais cukura līmenis asinīs vispirms bojā smalkos orgānus – perifēros asinsvadus un nervus, sākotnēji pēdās, kājās, pēc tam virzoties uz augšu. Ar laiku plaukstās un pēdās var zust jutīgums. Arī brūces vairs nedzīst, kā nākas. Pēc tam cieš sīkie asinsvadi, apskādējot nieres un acs tīkleni (vari pat zaudēt redzi!). Nākamais etaps ir lielo asinsvadu sagandēšana, savukārt tā var novest pie izteiktas aterosklerozes, infarkta un insulta.

2. «Es jau visu zinu – kam man atkal iet pie ārsta?!»

APLAMI. Diagnozes noteikšana un ārstēšanas nozīmēšana vēl nenozīmē, ka par dakteriem vari aizmirst. Ja tev ir diabēts, vismaz reizi gadā dodies pie sava ģimenes ārsta un pie acu ārsta, reizi trīs vai sešos mēnešos – pie endokrinologa un ik pusgadu – pie zobārsta, jo, kā rāda pētījumi, paaugstināts cukura līmenis var pasliktināt arī smaganu veselību.

Pēc vajadzības jānosaka glikētais hemoglobīns, kas liecina, cik labi izdevies pārvaldīt diabētu pēdējo trīs mēnešu laikā un kāds ir komplikāciju risks. Tāpat ir jāzina savi holesterīna skaitļi un nieru rādītāji un katrā vizītē pie daktera jāizmēra asinsspiediens. Īpaša uzmanība vajadzīga arī tavām pēdiņām. Sevišķi jāuzmanās no infekcijām, brūcēm, čūlām un tad, ja nagus skārušas sēnītes. Ja tādas problēmas ir bijušas, reizi 3–6 mēnešos dodies pie podologa vai uz diabētiskās pēdas aprūpes kabinetu. Piesakies laikus, jo tur ir rindas!

Ja, ievērojot ārsta norādījumus, cukura līmenis vienalga lēkā kā kalnu kaza, dodies pie daktera uzreiz, negaidot plānveida apskati!

3. «Forši, kilogrami kūst paši no sevis!»

NAV TĀ, KĀ IZSKATĀS! Svara krišanās ir lieliska tikai tad, ja tu esi sākusi veselīgāk ēst un vairāk kustēties, dedzinot kalorijas. Tātad – zini, kāpēc tava miesa dilst kā sniedziņš pavasarī. Savukārt nekontrolēts svara zudums nozīmē ne tikai prieku par to, ka atkal ielien vecajos džinsos, bet var liecināt arī par dekompensētu – tātad nepienācīgi ārstētu – diabētu. Vēl viens aplams uzskats ir tāds, ka diabēts ir tikai tām, kas ikdienā tērpušās lieko kilogramu mantelītī. Lai gan vairums cukura diabēta pacientu sirgst ar 2. tipa diabētu, kura attīstība tiešām ir saistīta ar neveselīgu uzturu un mazkustīgumu, tomēr 1. tipa diabēts var piemeklēt arī tad, ja esi tieva kā sērkociņš un skrien maratonus.

4. «Ja cukura līmenis turas labs, to vairs nevajag mērīt.»

NEPAREIZI! Diabēts ir ļoti individuāla slimība, un cukura līmeni asinīs ietekmē ne tikai insulīns vai aizkuņģa dziedzera darbība, bet arī fiziskā slodze, hormonu svārstības, pārdzīvojumi un slimošana. Desmit reizes viss ir labi, bet vienpadsmitajā vairs ne. Tas nozīmē, ka nav iespējams aprēķināt vienu ideālo insulīna devu, kas tev derēs mūžīgi mūžos neatkarīgi no tā, cik bieži un vai vispār mēri cukura līmeni. Varbūt kādu laiku vēl jutīsies labi, bet mērījumu izlaišana – līdz ar to kļūdainas insulīna devas aprēķināšana – var novest pie diabēta dekompensācijas, tātad pie pārāk augsta vai pārāk zema cukura līmeņa asinīs.

5. «Simptomi pazuduši – tātad zāles nav jālieto!»

ATKAL NEPAREIZI. Atšķirībā no plaušu karsoņa, kur pietiek ar antibiotiku kursu, lai būtu vesela, cukura diabēts nozīmē, ka insulīns vai medikamenti, kas nodrošina pareizu tā darbību, tev ir jālieto katru dienu un būs nepieciešami visu atlikušo mūžu. Arī tad, ja jūties labi. Ne tāpēc, ka ārsti grib tevi ģiftēt ar zālēm un ir sazvērējušies ar farmācijas grandiem, bet tādēļ, ka medikamenti darbojas kā korekcijas mehānisms, lai izdarītu to, ar ko tavs organisms pats netiek galā. Ja arī ir parādījušās blaknes, konsultējies ar dakteri, nevis izdomā, ka zāles vienkārši vairs nelietosi.

6. «Ogļhidrāti un tauki ir absolūtais ļaunums, tāpēc tos vispār nedrīkst ēst!»

NEPAREIZI. Ņemot vērā to, ka ogļhidrātus saturoši ēdieni paaugstina cukura līmeni asinīs, kārdinājums izsvītrot tos no savas ēdienkartes ir saprotams. Bet… ogļhidrāti ir visos augu valsts produktos – ne tikai baltmaizē, bet arī veselīgajos dārzeņos. Vai tad tu dzīvosi badā?! Jā, ogļhidrātu daudzums ir jāierobežo, bet pilnībā no tiem atteikties nevajag, jo glikoze tomēr ir galvenais šūnu enerģijas avots. Bez ogļhidrātiem tu riskē iedzīvoties hipoglikēmijā jeb pārāk zemā cukura līmenī (zem 4 mmol/l), kas izraisa drebuļus, svīšanu, vājumu, krampjus, apjukumu un var novest pat līdz komai.

Ogļhidrātu iztrūkums var veicināt arī atūdeņošanos un izjaukt elektrolītu līdzsvaru, kā arī, ja tu lieto SGLT2 inhibitorus, kas palīdz nierēm pazemināt cukura līmeni asinīs, – izraisīt dzīvībai bīstamus vielmaiņas traucējumus: diabētisko ketoacidozi. Turklāt, ja ogļhidrātus ierindosi aizliegto produktu sarakstā, tas vēl nenozīmē, ka tev vairs nevajadzēs lietot zāles vai insulīnu un diabēts pazudīs bez pēdām – aptuveni 50–60 procenti apēsto olbaltumvielu arī pārveidojas par glikozi.

Vēl jāzina, ka ne visi ogļhidrāti tavā gremošanas traktā sadalās līdz glikozei, kas nonāk asinīs un paaugstina cukura rādītājus. Saliktos ogļhidrātus saturošie pilngraudu produkti un šķiedrvielām bagātie dārzeņi un pākšaugi nāk pat par labu, jo nodrošina stabilāku cukura līmeni un veselīgu zarnu mikrofloru. Izvēlies produktus ar zemāku glikēmisko indeksu, ko atsevišķi ražotāji uz iepakojuma apzīmē ar GI un kas norāda, cik ātri tie paaugstina glikozes līmeni asinīs. Uz tirgū pirktiem kartupeļiem glikēmiskais indekss, protams, nebūs rakstīts, bet informāciju vari atrast internetā, piemēram, vietnes www.diabets.lv sadaļā Materiāli.

Lai zaudētu lieko svaru (jo tas nav nekāds cukura diabēta pacientes draugs), dāmas mēdz dēmonizēt arī taukus, jo tie taču ir īstas kaloriju bumbas. Tomēr tauki ir vajadzīgi, lai organismam būtu būvmateriāls šūnu membrānu veidošanai un izejmateriāls hormonu ražošanai.

Neviens produkts pats par sevi nav ne zāles, nedz arī inde – viss ir atkarīgs no devas, tāpēc iepazīsti to, ko cel galdā, un, pirms likt kādu produktu iepirkumu groziņā, izlasi sastāvu.

Padoms: pirms ķerties pie jaunas diētas, pārrunā savus plānus ar ģimenes ārstu. Iespējams, vajadzēs veikt analīzes, jo, piemēram, dzīvnieku valsts produktu izslēgšana var radīt augstu anēmijas risku, savukārt, pārejot uz augsta olbaltumvielu satura diētām (piemēram, Atkinsa vai ketogēno diētu), dažās situācijās var iedzīvoties pamatīgā podagrā. 

7. «Fiziska slodze nav domāta man, jo negribu piedzīvot hipoglikēmiju.»

APLAMI. Kustēties ne tikai drīkst, bet noteikti vajag, jo tad tavi muskuļi darbojas kā sūklis, kas uzņem un patērē glikozi, pazeminot cukura līmeni asinīs. BET – ir jāievēro daži nosacījumi.

• Izvēlies mērenu aerobo slodzi vismaz piecas reizes nedēļā pa pusstundai. Tā var būt, piemēram, sparīgāka pastaiga, skriešana, peldēšana vai riteņbraukšana. Intensitātei jābūt tādai, lai pļāpāt vari, bet dziedāt gan ne, tad slodze būs “vidējas intensitātes”.
• Pēc ilgstošas, intensīvas vai neierastas slodzes muskuļi turpina dedzināt glikozi, tāpēc hipoglikēmija var piemeklēt pat 6–15 stundas pēc slodzes, arī – kamēr dusi saldā miegā. Risinājums ir vienkāršs: pirms naktsmiera izmēri cukura līmeni un, ja tas nesasniedz 7,8 mmol/l, apēd plānu rupjmaizes šķēlīti vai izdzer glāzi piena.
• Mēri cukuru pirms, pēc sportošanas un tās laikā. Ja iepriekš ar ņipru dzīvesveidu neesi bijusi draugos, treniņa laikā glikozi pārbaudi biežāk. Tev piemērotākais cukura līmenis jāsaskaņo ar ārstu, un, atkarībā no cukura diabēta ārstēšanas veida, kustēšanās intensitātes un ilguma, hipoglikēmijas profilaksei dakteris var tev ieteikt insulīna devu pirms un pēc treniņa un papildu ogļhidrātu uzņemšanu.
• Ja hipoglikēmija rodas pēc strādāšanas dārzā vai mājkopības darbiem, dodies pie ārsta, jo, iespējams, jāmaina ārstēšanas stratēģija.

Atsevišķi

Labs ieteikums

Ja tu slimo ar cukura diabētu, vari saņemt VALSTS APMAKSĀTU pakalpojumu “cukura diabēta pacienta apmācība”. Saņem ģimenes ārsta vai endokrinologa nosūtījumu un izvēlies sev tuvāko kabinetu!

Diabēta aprūpes kabineti

Rīgā

• Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Reģistratūras tālrunis 67000610.
• Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Kabineta tālrunis 67069942, reģistratūra – 67069280.
• Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Reģistratūras tālrunis 80708866.
• Rīgas 1. slimnīcā, tālrunis reģistratūrā 67366323.

Kurzemē

• Jaunliepājas primārās veselības aprūpes centrā. Kabineta tālrunis 25946778.
• Liepājā, Anatolija Lucenko ārsta endokrinologa praksē. Tālrunis 24778208.
• Ventspilī, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā. Tālrunis 63624665.

Zemgalē

• Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Tālrunis 25908991, 65237840.
• Jelgavas poliklīnikā. Tālrunis 63022101.
• Ogrē, Daces Teterovskas ārsta praksē endokrinoloģijā. Tālrunis 65022766.

Latgalē

• Rēzeknes slimnīcā. Tālrunis 68805050.
• Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Tālrunis 65422419.

Vidzemē

• Cēsu klīnikā. Tālrunis 64125634.
• Limbažu slimnīcā. Tālrunis 29637574.
• Cēsīs, Ildzes Amoliņas ārsta praksē endokrinoloģijā. Tālrunis 64127384.

Materiāls tapis sadarbībā ar: