Talantīgais C vitamīns

Konsultē:

ANTRA BRIEDE, interniste, ortomolekulārās medicīnas speciāliste klīnikā Piramīda, Latvijas Preventīvās medicīnas ārstu asociācijas valdes locekle

Universālais kareivis

Viens no galvenajiem darbiņiem, ko C vitamīns jeb askorbīnskābe paveic organismā, ir šūnu pasargāšana no brīvo radikāļu pārsvara izraisītā oksidatīvā stresa, tēlaini sakot – no šūnu rūsēšanas. Brīvie radikāļi rodas normālas vielmaiņas rezultātā, tomēr tie ir ļoti reaktīvi un nestabili savienojumi, kam trūkst viena elektrona. Trūkstošo molekulu tie cenšas nočiept veselām šūnām, samaitājot tās un pat izraisot bojāeju. Sekas ir paātrināta novecošana un palielināts risks tikt pie dažādām veselības problēmām, sākot ar sirds un asinsvadu slimībām un beidzot ar Alcheimera vai Pārkinsona slimību un vēzi.

 Labā ziņa ir tā, ka brīvos radikāļus tomēr var ierobežot, un to dara antioksidanti, tostarp C vitamīns. Tie ir kā brīvprātīgie donori, kas savu elektronu atdod agresīvajiem radikāļiem, tādējādi neitralizējot kaitniekus un pasargājot veselās šūnas no bojājumiem un iznīcības.     

C vitamīns ir gluži kā universālais kareivis – tas padara rīcībspējīgus arī citus antioksidantus, piemēram, E vitamīnu vai koenzīmu Q10, kā arī ir iesaistīts dažādās bioķīmiskās reakcijās, piemēram, dzelzs uzsūkšanās procesā, par ādas tvirtumu un kaulu, skrimšļu un cīpslu veselību atbildīgā kolagēna sintēzē un nervu signālu pārraidē.

Lietojot iekšķīgi, pilnībā spēj uzsūkties tikai 200–500 mg C vitamīna, bet, ievadot vēnā, deva tiek izmantota pilnībā.

Izmanto pat vēža ārstēšanā

Atsevišķi pētījumi liecina, ka C vitamīna lietošana intravenozi lielās devās var noderēt kā papildterapija noteikta veida ļaundabīgu audzēju ārstēšanā, jo vēža šūnas pastiprināti uzņem C vitamīnu – gluži tāpat kā cukuru. Taču atšķirībā no veselām šūnām audzēja šūnās nav enzīmu, kas noārdītu C vitamīna izraisīto reakciju galaproduktus. Tādējādi askorbīnskābe slimajās šūnās uzvedas kā Trojas zirgs – nevis mazina, bet tieši veicina oksidatīvo stresu,  izraisot vēža šūnu bojāeju. C vitamīns var arī uzlabot vēža pacientu dzīves kvalitāti, mazinot sliktu dūšu, iekaisumu un sanīkumu.

Ļoti populārs ir uzskats, ka C vitamīns paaugstinātā devā mazina saaukstēšanās ilgumu un smagumu – pētījumi gan liecina, ka vidusmēra cilvēkam tas neko daudz nemaina, tomēr cilvēkiem, kas pakļauti intensīvai slodzei, patiešām palīdz slimot vieglāk un veseļoties ātrāk, tieši tāpat kā atjaunoties pēc slodzes, ja esi intensīvi strādājusi, sportojusi vai par kaut ko pārdzīvojusi.

Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar zemu C vitamīna līmeni ir lielāka nosliece uz trauksmi un depresiju. Lieta tāda, ka askorbīnskābe palīdz neirotransmiteru, piemēram, labsajūtas hormonu dopamīna un serotonīna, sintēzē, un tie ir izšķiroši svarīgi smadzeņu darbībai un emocionālajam līdzsvaram. Askorbīnskābes trūkums var radīt izsīkumu, nogurumu, novājinātas organisma aizsargspējas, kapilāru trauslumu, smaganu asiņošanu un citas problēmas.

Cik daudz lietot?

Oficiāli noteiktā askorbīnskābes ikdienas deva pieaugušam cilvēkam, lietojot iekšķīgi, ir ap 90 mg dienā, taču šis skaitlis balstās novecojušos pētījumos, kas galvenokārt bija orientēti uz cingas jeb skorbuta – smaga C vitamīna deficīta – novēršanu. Šī sērga sevišķi bija izplatīta jūrnieku un karavīru vidū, jo viņu ēdienkartē ilgstoši trūka svaigu augļu un dārzeņu. Kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem, kad sākās plaši C vitamīna pētījumi un pirmo reizi tas tika sintezēts laboratorijā, mūsu uzturs ir būtiski mainījies, sevišķi ir pieaudzis ogļhidrātu patēriņš, tāpēc tolaik definētās devas vairs neatbilst mūsdienu cilvēka vajadzībām.

Kāpēc tā? Jo līdzīgās struktūras dēļ C vitamīns šūnās var nonākt caur tiem pašiem receptoriem, caur kuriem uzsūcas glikoze. Jo vairāk cukurotu ēdienu un ogļhidrātu mūsu maltītēs, jo grūtāk C vitamīnam nonākt šūnā. Tiesa, tā arī nebūs, ka lieto tik askorbīnskābi un ēd kūkas, cik ādā lien, – C vitamīns nekavē glikozes uzsūkšanos. Tomēr askorbīnskābe var uzlabot insulīna jutību, ļaujot organismam efektīvāk izmantot glikozi un mazinot oksidatīvo stresu, mazināt arī insulīna rezistenci.

Pētījumi liecina, ka, lietojot iekšķīgi, pilnībā spēj uzsūkties tikai 200–500 mg C vitamīna vienā reizē. Tiesa, tā pussabrukšanas periods ir 3–6 stundas, tāpēc pēc šī laika var ieņemt vēl vienu kapsulu vai tableti. Toties, ievadot vēnā, C vitamīns uzreiz nonāk asinīs, tādēļ deva uzsūcas pilnībā. Lielo devu C vitamīna injekcijās var lietot vienreizēji vai kursa veidā 1–3 reizes nedēļā, un tas ir recepšu preparāts, kuru izraksta ārsts. Standarta deva ir 7,5 g, bet var tikt izmantotas arī lielākas devas. Procedūra ilgst aptuveni stundu, un pēc tās var būt jūtams īslaicīgs gurdums vai viegls reibonis.

Trieciendeva vēnā

• 10–15 g – mazina oksidatīvo stresu, iekaisumu un audu bojājumu un iekaisuma izraisītas sāpes, stiprina imūnsistēmu, uzlabo asinsvadu funkciju, veicina kolagēna sintēzi, paaugstina enerģijas līmeni.
• 20–50 g – šādu devu izmanto kā papildterapiju onkoloģijā un smagu infekciju, piemēram, sepses, ārstēšanā.
• 75–100 g – eksperimentāli un klīniskajos pētījumos izmantota deva, ārstējot vēzi un smagas slimības.

Interesants fakts

Daudzi dzīvnieki, tostarp mājas mīluļi suņi un kaķi, spēj sintezēt C vitamīnu savā organismā, bet mēs, cilvēki, šo spēju evolūcijas gaitā esam zaudējuši.

Kontrindikācijas lielām devām

• Ja ir oksalāta nierakmeņi vai hiperoksalūrija, kad urīnā ir pārāk daudz oksalātu.
• Ja ir smaga nieru mazspēja.
• Ja ir rets glikozes-6-fosfāta dehidrogenāzes deficīts (pirms C vitamīna intravenozas terapijas var būt nepieciešams to noteikt).
• Ja ir hemohromatoze vai citi dzelzs uzkrāšanās traucējumi.
• Ja ir elektrolīta līdzsvara traucējumi un paaugstināts kālija līmenis asinīs.

Nepieciešama piesardzība

• Ja ir cukura diabēts, sevišķi 1. tipa, jo tad lielo devu C vitamīns var palielināt insulīna izdali un izraisīt hipoglikēmiju.