Sieviete un karjera IT

Reklāmraksts

15. aprīlis, 2021

Pie mums ar informāciju tehnoloģijām saistītajās jomās pārsvarā strādā vīrieši. Taču tā tam nav jāpaliek! Par to nešaubīgi ir pārliecinātas Transporta un sakaru institūta asociētās profesores, inženierzinātņu doktores NADEŽDA SPIRIDOVSKA un IRINA PTICINA.

Novērtē rakstu

0
0
0
0
0
0
0
0 0 Smieklīgi 0 Skaisti! 0 Ārprāts! 0 Jauki 0 Bēdīgi 0

Ieteikt

– Bieži lietojam izteicienu, ka mēs dzīvojam informāciju tehnoloģiju laikmetā.

Nadežda Spiridovska: – Jā, tā ir nevis mūsu nākotne, bet tagadne, mūsu ikdiena. Jau mans sešgadīgais bērns no rīta telefona asistentei saka: «Sveika, Siri! Cik ārā grādu?» IT ir ļoti perspektīva, interesanta joma, kurā vajadzīgi labi speciālisti – gan vīrieši, gan sievietes. Latvijā IT nozares darba tirgū ir liels darbinieku pieprasījums, ik gadu IT jomā tiek meklēti ap 3000 jaunu darbinieku, un kāpēc gan lai arī meitenes neizvēlētos studēt datorzinātnes?

– Mūsdienās ir aktuāli, ka jaunajiem speciālistiem bezdarbs nedraud. Bet vai IT nozarē sievietes patiesi ir gaidītas?

<strong>Ar negaidītu paziņojumu</strong> nupat klajā nākusi grupa «Instrumenti». Kas īsti notiek?

Skandāls

Ar negaidītu paziņojumu nupat klajā nākusi grupa «Instrumenti». Kas īsti notiek?

Slavenības

«Jūs zināt manu vārdu, bet ne stāstu.» Sedokova reaģējusi uz ziņu par Jāņa Timmas repatriāciju

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

N. S.: – Mēs dzīvojam laikā, kad sievietes aizvien vairāk iekaro dažādas dzīves jomas, un nav neviena iemesla, lai IT nozare būtu izņēmums. Pie mums Transporta un sakaru institūtā IT studijas galvenokārt izvēlas puiši, diemžēl meitenes – retāk. Iemesls, iespējams, pagaidām vēl ir sabiedrības nostāja, ka IT vairāk ir piemērota vīriešiem.

Kaut gan obligāti nav jākļūst par programmētājiem, ar ko vairumam sabiedrības laikam asociējas darbs IT. Iespējas strādāt ir ļoti plašas – projektēšanā, mārketingā, dizainā, grafikā, animācijā, uzņēmuma administrēšanā, informācijas drošībā, testēšanā, kā arī daudzās jomās, kas apvieno nozares, ir uz to robežas, piemēram, datu zinātnē vai bioinformātikā.

Irina Pticina: – Galu galā arī skaistuma saloniem vajag IT atbalstu!

Kā jūs abas nonācāt šajā nozarē?

I. P.: – 90. gadu sākumā, kad mācījos 9. klasē, es pirmo reizi ieraudzīju datoru. Mani fascinēja, cik precīzi tas izpildīja manas komandas, izdarīja tieši to, ko liku. Kā tad ar cilvēku? Ja tu kādam lūdz kaut ko izdarīt, tas vēl nenozīmē, ka viņš izdarīs tieši to un tā, kā tu vēlies. Bet dators izdara tieši to, ko liek darīt. Ja dators to nedara, tas nozīmē, ka komanda nav pareiza. Mani tas tik ļoti iespaidoja, ka nolēmu saistīt dzīvi ar IT nozari. Tagad man ir daudzveidīgs darbs trijās pozīcijās institūtā: esmu programmatūras izstrādes laboratorijas vadītāja – strādāju gan par vadītāju, gan programmētāju, esmu pasniedzēja, asociētā profesore un fakultātes prodekāne.

N. S.: – Mana mamma strādāja par vadošo ekonomisti skaitļošanas centrā, tāpēc esmu pieredzējusi skaitļojamās mašīnas ar perfokartēm, un man patika vērot, kā tās strādā, arī to, kā darbinieki spēlē pirmās datorspēles. Kopš bērnības man ļoti patika matemātika. Kad mācījos vidusskolā, Rīgas Aviācijas universitāte piedāvāja programmu, kurā vienlaikus ar skolu varēja apgūt 1. kursu universitātē. Pēc stingras atlases tur tiku, un tad jau pašsaprotami pēc skolas pabeigšanas bija iestāties šajā augstskolā uzreiz otrajā kursā. Izvēlējos datorzinātni, kaut godīgi atzīstu, ka tikai universitātē man radās izpratne par programmēšanu, ar ko vairākums asociē darbu IT jomā. Es neesmu programmētāja, kaut gan varu to darīt. Mana kaislība ir statistika, un IT man palīdz tajā strādāt.

– Vai līdzīgi notiek arī ar jūsu studentiem – viņi tikai studiju laikā saprot, cik plašas ir IT sniegtās iespējas?

N. S.: – Jā, domāju tā ir lielākajai daļai. Kādam mācību laikā parādās analītiķa spējas, cits saprot, ka viņam patīk testēšana, vēl kāds saprot, ka negrib visu mūžu programmēt, toties ir gatavs vadīt projektus. TSI bieži notiek vieslekcijas, kur piedalās vieslektori no nozares uzņēmumiem, kuri dalās pieredzē, sniedzot studentiem ieskatu profesionālajā dzīvē.

I. P.: – Ir studenti, kuri sākumā domā: ja es labi spēlēju datorspēles, tad būs vienkārši mācīties. Taču tā nav! Kad viņi sastopas ar augstāko matemātiku, programmēšanu, loģiku, tad saprot, ka mācības nav spēle. Studentiem saku: jums nav jāspēlē datorspēles, jums tās ir jāveido un ar to jāpelna nauda! (Smejas.)

– Vai visi institūta absolventi iegūst darbu?

I. P.: – IT industrijas pieprasījums pēc darbiniekiem ir ļoti liels, un mums kā mācību iestādei tā ir sava veida problēma, ka jau pēc 2. kursa 60 procenti studentu strādā savā jomā. Nav viegli apvienot darbu ar mācībām, vajadzīga liela uzcītība un mērķtiecība, lai iegūtu diplomu.

– Ja es savai meitai iesaku studēt IT, kādus nozares plusus varu nosaukt?

I. P.: – Noteikti ir vairāki! IT speciālisti ir ļoti pieprasīti darba tirgū. Nekad nebūs garlaicīgi, jo nemitīgi notiek attīstība, visu laiku nāk klāt kaut kas jauns, līdz ar to tu nestāvi uz vietas, attīsties. IT ir tik daudzpusīga, ka katrs var atrast sev atbilstošāko nodarbi, kā arī dažādos dzīves posmos pārslēgties uz kaut ko citu. Jā, ir iespējams mainīt savu profesiju, paliekot IT, bet izvēloties citu tās virzienu.

N. S.: – Protams, liels pluss ir atalgojums. Ja salīdzinām dažādas nozares, IT ir viena no vislabāk apmaksātajām.

I. P.: – IT speciālisti var atrast darbu jebkur pasaulē. Vēl vairāk – nav jādzīvo valstī, kuras uzņēmumā strādā. Attālināti var strādāt no savām mājām – dzīvojot Brazīlijā, strādāt uzņēmumā Latvijā; dzīvojot Latvijā, strādāt Japānā. To, ka tas ir iespējams, kā arī to, cik šī nozare ir vajadzīga, apliecināja arī pandēmija. IT nozares speciālisti arī šajā sarežģītajā laikā nezaudēja darbu, turpināja strādāt un saņemt atalgojumu. Arī tas ir liels pluss.

Vēl svarīgi, ka šis ir darbs, kurā neprasa stingri ievērot grafiku no deviņiem rītā līdz sešiem vakarā.

N. S.: – Mūsdienu IT uzņēmumos vairs nav striktas sekošanas darbalaikam. Svarīgi, ka darbs noteiktā termiņā ir jāizdara, bet, kad tu to paveic, ir paša ziņā.

I. P.: – Tā kā šis ir sieviešu žurnāls, godīgi pateikšu – man studiju laikā patika, ka apkārt ir tik daudz puišu, daudzi pasniedzēji ir vīrieši, arī tagad mums līdzās ir vīrieši. Tas liek sievietei sevi vienmēr turēt formā. Savukārt piemērs, ka iespējams apvienot ģimeni un karjeru, ir Nadežda. Kad iestājās doktorantūrā, viņa vēl nebija mamma, bet nu viņai aug trīs brīnišķīgi bērni.

– Vai savus bērnus arī virzāt IT virzienā?

N. S.: – Kā mamma vēlos būt uzmanīga pret saviem bērniem, vēroju viņu spējas un vēlmes. Ja bērnam nepatīk IT, tad tur virzīt tikai tāpēc, ka tā ir perspektīva nozare, manuprāt, nevajag. Manu astoņgadīgo meitu ļoti interesē roboti, viņa vēl nav nolēmusi, vai nodarbosies ar matemātiku vai robotu projektēšanu. (Smaida.) Es noteikti neuzspiedīšu, bet darīšu visu iespējamo, lai saviem bērniem parādītu pasaules daudzveidību, lai viņiem rodas priekšstats un interese. Esmu par profesiju kā sirdslietu.

I. P.: – Pilnīgi piekrītu! Lai strādātu ar lielu atdevi, darbam ir jāpatīk. Savukārt bērnam jāparāda iespējas. Mans dēls no 12 gadiem, kopš viņam parādīju, ko iespējams paveikt datorā, zināja, ka mācīsies par programmētāju. No manas puses nebija nekāda spiediena, bet nu viņš mācās Transporta un sakaru institūta bakalaura dubultā diploma studiju programmā Datorzinātnes: mākslīgais intelekts.

– Ko nozīmē bakalaura dubultā diploma studiju programma?

I. P.: – Transporta un sakaru institūts šo studiju programmu īsteno sadarbībā ar Rietumanglijas Universitāti (University of the West of England, UWE), pēc Lielbritānijas izglītības standarta.

TSI ir vienīgā augstskola Latvijā, kas ir izgājusi validācijas procesu Lielbritānijā, un TSI sniegtā izglītība šajā programmā atbilst UWE izglītības standartam un kvalitātei. Vienkāršiem vārdiem – tas nozīmē, ka mācību materiāli un metodes, pasniedzēju kvalifikācija, tehniskais nodrošinājums – laboratorijas un programmatūras – atbilst Lielbritānijas standartam. Arī studentiem tā ir interesanta pieredze – būt piederīgiem divām augstskolām, ir iespēja izmantot partneraugstskolas bibliotēkas resursus, kā arī jāņem vērā, ka visus studentu pārbaudes darbus – kontroldarbus, kursa darbus, eksāmenus – vērtē UWE pasniedzēji. Šī ir laba iespēja, paliekot tepat Latvijā, iegūt Lielbritānijas augstskolas diplomu. Jāņem vērā, ka dzīve Lielbritānijā ir diezgan dārga, ne visiem vecākiem ir iespēja bērniem to nodrošināt.

– Tātad šīs studiju programmas absolventi saņems divu augstskolu – TSI un UWE – diplomus. Vai tas nozīmē, ka studentiem vairāk jāmācās?

N. S.: – Šīs programmas specializācija ir mākslīgais intelekts, tāpēc tā atšķiras no mūsu bāzes programmas ar vairākiem priekšmetiem.

I. P.: – Programmā pastiprināti iekļauta matemātika, jo mākslīgais intelekts fundamentāli balstās matemātikā.

– Bet kāda nozīme jaunieša turpmākajā dzīvē ir divu augstskolu diplomam?

N. S.: – Lielbritānijas augstākās izglītības sistēma salīdzinājumā ar Latviju atšķiras ar studiju noslēdzošo dokumentu. Mums ir diploms un atsevišķi – izraksts ar atzīmēm. Iestājoties darbā, to parasti nerāda. Turpretī Lielbritānijas bakalaura diplomā rakstīts, kādu līmeni mācību laikā ieguvis students, un tas var būt augstākais, vidējais augstākais, vidējais zemākais un zemākais. Darba devēji, izvēloties jaunu speciālistu, ļoti skatās uz šo novērtējumu.

I. P.: – Lielbritānijā gūtā izglītība apliecina tās kvalitāti, tā ir starptautiski atzīta izglītība. Šāds diploms dod priekšroku visā pasaulē, no Amerikas līdz pat Austrālijai, gan iekārtojoties darbā, gan turpinot izglītību maģistrantūrā.