Satiksmes drošība Latvijā un Eiropā

KONTRASTI UZ ES CEĻIEM

2021. gadā drošākie ceļi Eiropā konstatēti Zviedrijā, Norvēģijā un Maltā, savukārt Rumānijai ir vissliktākais rādītājs – 93 nāves gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāj. Aiz Rumānijas seko Bulgārija – 81. Un tad diemžēl Latvija – 78. Kaimiņu rādītāji: Lietuva – 52, Igaunija – 41. ES vidējais rādītājs – 44.

KĀ BRAUCĀM PANDĒMIJAS LAIKĀ?

Pārvietošanās ierobežojumu dēļ 2021. gadā Eiropas Savienībā satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits bija krietni zemāks nekā pirmspandēmijas laikā. Bojā gāja aptuveni 19 800 cilvēku. Tas gan ir par 1000 nāves gadījumiem vairāk nekā 2020. gadā (+5 %), bet – par gandrīz 3000 mazāk nekā pirmspandēmijas periodā 2019. gadā (–13 %). Un tomēr pārsteidzoši – ir valstis, kuras pamanījušās «izcelties» arī pandēmijas laikā. Kā atzīst Eiroparlamenta priekšsēdētājas vietnieks Roberts Zīle, kurš pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu un darbojas arī Transporta un tūrisma komitejā, «Eiropas Komisijas pētījumā par to, kas noticis tieši pandēmijas laikā, Latvija diemžēl izskatās slikti. Mēs esam starp tiem, kuriem salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaudzis nāves gadījumu skaits uz miljons iedzīvotājiem. Lietuviešiem ir viens no labākajiem rezultātiem – viņiem kovida laikā nāves gadījumu skaits stipri samazinājies». 2021. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits Eiropas Savienībā samazinājās par 13 %. Lielākais samazinājums fiksēts Maltā (44 %), Dānijā (32 %), Polijā (23 %), Lietuvā (22 %), Zviedrijā (13 %). Deviņās dalībvalstīs – Dānijā, Vācijā, Īrijā, Kiprā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Portugālē un Zviedrijā – 2021. gadā reģistrēts visu laiku zemākais ceļu negadījumos bojāgājušo skaits. Savukārt Latvijā, Slovēnijā, Somijā, Igaunijā un vēl pāris valstīs pēdējo divu gadu laikā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits ir pieaudzis. Slovēnijā – par 12 %, Latvijā par 11 %, Somijā un Igaunijā – 6%.

KĀDI VARĒTU BŪT IEMESLI?

Roberts Zīle: «Man nav izskaidrojama, kāpēc kovida laikā tieši mēs izskatāmies slikti. Bija Baltijas burbulis, nevarēja izbraukt. Daudzi ar mašīnām vairāk brauca pa Latviju. Bet Lietuvai bija līdzīga situācija. Pētījumi rāda, ka infrastruktūra, slikti ceļi daudzos gadījumos nav vainīgi. Tie apmēram 20 procentos gadījumu ir galvenais nelaimes veicinātājs. Visa pamatā – atļautā ātruma pārsniegšana, īpaši ārpus pilsētām. Mums uz ceļiem joprojām vērojama, es atvainojos, postpadomju uzvedība.»

Andris Ameriks, Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētāja vietnieks, Eiropas Parlamentā pārstāv Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu: «Latvijā kovida laikā sabiedriskais transports strādāja mazāk, cilvēki bieži vien atradās lauku mājās un maksimāli daudz izmantoja privāto autotransportu. Tas varētu būt viens no iemesliem. Otrs, visticamāk, ir mūsu braukšanas kultūra, kas daudzos gadījumos ir tāla no ideāla. Salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā braukšanas kultūra ir atšķirīga. Piemēram, kad trīs joslas ir vaļā, liela daļa brauc pa trešo joslu, pārsniedzot ātrumu.»

Satiksmes drošības eksperts Juris Kreicbergs: «Skaidrojumi ir, bet tie nav datos balstīti. Kovids uz mums iedarbojās dažādi. Ik pa brīdim bija brīvlaišanas periodi – oh, tagad varam! Negadījumu smagums pieauga tieši laikā, kad noņēma ierobežojumus. Jo brīvāk cilvēks juties, jo sliktāka statistika. Starp citu, vissliktākais bijis 1991. gads. Brīvība, visatļautība attiecas ne tikai uz pandēmiju. Arī tad, kad novāca fotoradarus, attieksme bija – o, tagad varam! Tas viss parādījās statistikā.»

Kas Lietuvā nostrādājis labāk? Juris Kreicbergs: «Es nevaru sevi uzdot par Lietuvas ekspertu. Lietuvā ir bijis periods, kad bojāgājušo skaits bija sliktāks nekā mums. Tagad Lietuva ir atrāvusies. Uz šosejām – stabiņi, apdzīšana apgrūtināta, vizuāli sašaurināta. Darbojas vidējā ātruma radari. Lai kā kādam tas var nepatikt, vidējā braukšanas ātruma samazināšana glābj no visām citām ziepēm. Lai kādas kļūdas autovadītājs pieļauj, ja tās notiek ar mazāku ātrumu, iespēja izdzīvot ir lielāka. Tiklīdz tu dabū vidējo ātrumu mazliet lejā, tas parādās bojā gājušo statistikā.»

Pauls Timrots, raidījuma Zebra vadītājs par pandēmijas laika datiem saka: «Tam nevar atrast skaidrojumu. Sākās mājās strādāšana, bija mazāk manevru. Nebija jau, kur braukt, – teātru, pulciņu, ceļojumu nebija. Latvieši varētu būt sakreņķējušies par kovidu, mēs varbūt bijām lielākā stresā nekā pārējā Eiropa un vienkārši gāzējām stulbāk! Bet pie mazāka reisu skaita tas ir ļoti jocīgi. Plūsmai samazinoties, kad ir mazāk mašīnu, varētu būt tāds efekts, ka parādās ātrums – sāk gāzt. Kad ir burzma, kur tu aizskriesi! Bet, ja ir tukšums, – juhū!

Lietuvieši kādās 30 vietās, kur ir liela plūsma, uzlikuši vidējā ātruma radarus. Leiši uz to spiež. Tu vairs nevari apdzīt – tā, kā tagad ir Baltezerā.

Vēl viens iemesls – policija mums ir būtiski vājāka nekā kaimiņvalstīs. Ir ārprātīgs policistu trūkums. Visi čaļi pie pirmās iespējas laižas pensijā. Neviens negrib strādāt. Mēs spiežam uz lielākiem sodiem, kurus neviens neīsteno.»

PLĀNS EIROPAI

ES ir noteikusi sev mērķi līdz 2030. gadam samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un pirmo reizi arī smagu ievainojumu skaitu par 50 %. Tas ir noteikts Eiropas Komisijas Ceļu satiksmes drošības stratēģiskajā rīcības plānā.

ES transporta komisāre Adina Joana Vāleana: «Mums jānodrošina, lai uz ceļiem neatgrieztos pirmspandēmijas nāves gadījumu skaits. ES līmenī, izmantojot finansējumu, tiesību aktus un atbalstu, centīsimies nodrošināt drošāku infrastruktūru ar drošākiem transportlīdzekļiem, drošāku ceļu izmantošanu un labāku aprūpi pēc avārijas. Tā ir dalīta atbildība ar dalībvalstīm, nozari un ceļu lietotājiem.»

Andris Ameriks: «Mūsu dzīves laikā tehnoloģiski daudz kas mainīsies. Pamatnosacījums, ko šobrīd prasa Eiropa, ir daudzas tehniskas lietas. No 2024. gada 7. jūlija visām jaunajām mašīnām, kuras tiks tirgotas Eiropas Savienībā, jābūt aprīkotām ar drošības un bremzēšanas sistēmām – aizmugures kamerām, joslu kontroli, to, lai šoferis pie stūres neaizmieg. Šie noteikumi ir vienoti un attiecas uz visām 27 dalībvalstīm.

Vēl viens blakus efekts ir Eiropas zaļais kurss, kas paredz, ka, sākot ar 2030. gadu, dīzelis vairs nebūs dzīvostspējīgs – ir jāpāriet uz elektroautomobiļiem. Šobrīd Latvijas autoparkā vēl ir ļoti daudz dīzeļa mašīnu.»

Lai sasniegtu mērķi, Eiropa iesaka pilsētās atļaut ātrumu līdz 30 km/h. Roberts Zīle: «Jautājums – vai mēs to darām? Vēl Eiropai ir plāns sākt sodīt ar pirmo pārsniegto kilometru stundā. Latvijā daudzi brauc pārsniedzot 5–10 km. Virs 20 km/h pārsniedz mazāk, jo baidās no soda. Ja atļautais ātrums ārpus pilsētas ir 90 un to pārsniedz par 10, visdrīzāk tas nebūs būtiskākais negadījumu iemesls. Savukārt pilsētā, ja ātrumu no atļautā 50 palielina uz 60, ņemot vērā skūteristus, velosipēdistus, – tas izraisa papildu riskus. Domāju, ka pilsētās būtu stingrāk jāsoda jau no pirmā pārsniegtā kilometra.»

Pauls Timrots: «Mums jau ir 30 km/h Vecrīgā. Ja gribam būt vēl progresīvāki – paplašinām šo zonu līdz Bulvāru lokam. Bet kurš teicis, ka ar 30 km/h jābrauc no Purvciema līdz Mežciemam? Vienu brīdi paziņoja, ka Vārnu ielas rajons būs zona 30. Aizbraucām, pārbaudījām – Vārnu un Zvaigžņu ielā tāpat visi brauc ar 30. Tātad paziņoja to, kas pēc fakta tur jau notiek. To procentu par 30 km/h var dabūt mierīgi, bet – šķērseniskajās, ne tranzīta ielās.»

Roberts Zīle: «Man nepatīk skrejriteņu attīstība. Nīderlandē, kas ir velosipēdistu valsts, tā ir absolūti ierobežota. Tas modelis, kas ir mums – skrejriteņi mētājās visās malās, cilvēki brauc bez ķiverēm – ir traks. Nelaimes gadījumi ar skūteriem nāk iekšā statistikā.»

NO VĒSTURES

Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, piemēram, 1995. gadā visvairāk latviešu nācija dila ceļu negadījumos. Citu tautību fonā šie skaitļi bija ļoti iespaidīgi. Mūsu nācija zaudēja 60 % no visiem nedabīgā nāvē mirušajiem. Otrajā vietā, krietni atpaliekot, bija krievi – 26,1 %, baltkrievi – 4,2 %, poļi – 3,5 %, ukraiņi – 2,1 %, lietuvieši – 1,6 %.

Tolaik tika minētas dažādas versijas – vai nu latviešu rīcībā ir vairāk automašīnu nekā citu tautību pārstāvjiem, vai arī latviešu autobraucēji un gājēji ir visnedisciplinētākie. Bet varbūt taisnība bija tiem, kuri teica, ka latvieši vienkārši braucot ar sliktākām automašīnām. Šobrīd politkorektuma vārdā dati par to, kā uz ceļiem uzvedas dažādu tautību pārstāvji, nav pieejami. Taču mēs braucam ar daudz labākiem auto, arī ceļu stāvoklis uzlabojies. Salīdzinot ar laiku pirms 25 gadiem situācija krietni uzlabojusies, tomēr tā joprojām nav apmierinoša. Tiesa, šī gada dati uzrāda cerīgu tendeci – bojā gājušo skaits uz Latvijas ceļiem samazinās, bet citās valstīs pieaug. Lai gan līdz Eiropas vidējam limenim mums vēl tālu, šo tendenci vajadzētu turpināt.

SKATS UZ LATVIJU NO EIROPAS (2019. gada dati)

• Salīdzinot ar ES vidējo rādītāju, Latvijā ir salīdzinoši augsts bojāgājušo īpatsvars uz lauku ceļiem – 70 %. Šis procents ir daudz augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Bojā gājušo skaits uz pilsētas ceļiem ir zemāks par ES vidējo rādītāju.
• 2019. gadā gājēji veidoja trešo daļu no visiem bojāgājušajiem Latvijā. Šis procents ir daudz augstāks nekā Eiropas Savienībā (21 %). Savukārt motorizētais divriteņu transports veido tikai 2 % no ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem, kas ir daudz mazāks nekā Eiropas Savienībā (18 %).
• No 2007. gada mirstības līmenis uz Latvijas ceļiem strauji samazinājās, tas kļuvis tuvāks ES vidējam rādītājam. Pēdējo desmit gadu laikā bojāgājušo skaits samazinājies gandrīz par 40 %. Īpaši laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam.
• Augstais bojā gājušo vīriešu īpatsvars ceļu satiksmes negadījumos (81 %) ir līdzīgs ES vidējam rādītājam.
• Kvalitāte jeb ceļu infrastruktūra Latvijā tiek uztverta kā ļoti zema salīdzinājumā ar citām ES valstīm.
• Autoparka apjoms Latvijā, rēķinot uz 100 iedzīvotājiem, ir ievērojami mazāks nekā vidēji ES. Vairāk nekā 80 % vieglo automašīnu ir vecākas par 10 gadiem.
• Kopējais ceļu tīkls Latvijā uzrāda līdzīgu ceļu blīvumu, salīdzinot ar ES vidējo.
• Iedzīvotāju blīvums Latvijā ir daudz zemāks nekā vidēji ES.
• IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par Eiropas Savienības līmeni, bet ceļu izdevumiem atvēlētais procents no IKP ir lielāks nekā vidēji ES (1,3 %).

Materiāls tapis sadarbībā ar: