Sabojāta kredītvēsture – kā tas varēja notikt?

Neviens nebrīnīsies par neesošu kredītvēsturi jaunam cilvēkam, kurš tikai nupat sācis savu profesionālo dzīvi. Kredītvēstures neesamība pieredzējušam darbiniekam var liecināt par rakstura īpašībām: cilvēks vienkārši var dot priekšroku visu maksājumu veikšanai uzreiz pilnā apjomā (tostarp telefonu un tehnikas iegādei), naudu īpašām vajadzībām neaizņemtoties un visus pakalpojumu rēķinus maksājot laikus.

Šāds modelis daudziem var šķist vēlamā pieeja savām finanšu lietām, vairākums iedzīvotāju tomēr kādā dzīves brīdī izlemj par labu aizņēmumam, tādējādi veidojot arī savu kredītvēsturi. Lai nerastos nepatīkami pārsteigumi, uzzinot, ka kredītvēsture ir sabojāta vai slikta, laiku pa laikam jāpārbauda par sevi atrodamā informācija dažādos resursos.

Kur var iepazīties ar savu kredītvēsturi

Jāņem vērā, ka šobrīd nav vienas kopējas datubāzes, kurā iespējams uzzināt pilnīgi visu, kas attiecas uz personas kredītvēsturi. Lai gūtu pilnīgu ieskatu, gan aizdevēji, gan kredītiestādes meklē informāciju šādos avotos:

• Latvijas Bankas (LB) Kredītu reģistrā, kur tiek apkopota informācija par Kredītu reģistra dalībnieku klientiem un to galvotājiem; viņu saistībām un to izpildes gaitu. Fiziskā persona, kurai ir Latvijas Republikā izsniegta personas apliecība (eID karte) var saņemt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par sevi elektroniski, autentificējoties Kredītu reģistra elektroniskās apkalpošanas tīmekļvietnē https://manidati.kreg.lv.
• Kredītinformācijas biroji, tostarp Kredītinformācijas birojs un Crefo birojs, arī vāc un apstrādā datus par personu parādiem, veidojot kredītvēsturi, kas ļauj aizdevējiem un citiem komersantiem izvērtēt potenciālā klienta kredītspēju. Šajos reģistros iekļauts plašāks saistību spektrs – nebanku kredīti, komunālo pakalpojumu saistības, telekomunikāciju un citu pakalpojumu sniedzēju parādnieki.
• Privātpersonas visu par sevi apkopoto informāciju var pārbaudīt abu biroju datubāzēs, attiecīgi www.manakreditvesture.lv un/vai www.crefobirojs.lv.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā jau 2019. gadā, nosaka, ka kredīta devējiem ar kredītinformācijas biroju starpniecību savstarpēji jāapmainās ar ziņām par patērētāju vai galvinieku, to saistībām un saistību izpildes gaitu apjomā, lai atbilstoši šā likuma prasībām varētu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu gadījumos, kad tā iesniegtā informācija nav pietiekama un pamatota ar atbilstošiem dokumentiem.

Kā rodas sabojāta kredītvēsture

Vairākums aizdevēju neiesniedz informāciju par savu klientu kavētajiem maksājumiem dažādiem kredītreģistriem, kamēr aizņēmējs aktīvi komunicē par aizdevuma atmaksas iespējām, piemēram, pagarinot atmaksas grafiku, mainot maksājuma datumu vai konsolidējot kredītus, lai samazinātu katru mēnesi maksājamo summu. Tomēr tas nav vispārējs likums, un aizdevējam ir tiesības iekļaut datubāzēs informāciju jau par dažas dienas nokavētiem maksājumiem.

Kredītvēsturi var sabojāt:

• laikus, pat dažas dienas, nenomaksāti patēriņa kredītu un līzinga maksājumi;
• laikus nenomaksāti hipotekāro kredītu maksājumi;
• kavēti maksājumi pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, par elektroenerģiju un gāzi;
• parādi telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem.

Rūpīgums līdz centam atmaksājas

Lai izvairītos no sabojātas kredītvēstures, ļoti ieteicams pēc katru saistību noslēgšanas gan sazināties ar aizdevēju, gan ielūkoties atbilstošajā datu apkopojumā, lai pārliecinātos, ka pilnīgi nejauši nav palikusi nenomaksāta pat niecīga summa no atmaksātā aizdevuma.

Dažādi reģistri tiek ģenerēti vairāk vai mazāk automātiski, kas nozīmē, ka arī dažus centus liels parāds var tikt atzīmēts kā nenokārtotas saistības un ietekmēt turpmākās iespējas aizņemties vai iegādāties preci uz nomaksu.

Vairāk informācijas par kredītvēstures veidošanos iespējams atrast finanšu palīga Sortter blogā, kas piedāvā arī gudru kredītu salīdzināšanu visiem dzīves gadījumiem.