• Reiboni, atkāpies!

    Reklāmraksts
    1. marts, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Viss apkārt griežas, zūd līdzsvara sajūta, un māc nelabums. Tas ir tik nepatīkami un pat biedējoši, it īpaši, ja nevar saprast, kāpēc. Iespējamos iemeslus un rīcības variantus skaidro LOR klīnikas otolaringoloģe JEĻENA PERETJATKO.

    Reibonis ir otrs biežākais neiroloģiskais simptoms aiz galvassāpēm, kas noved ārsta kabinetā. Tas ir ārkārtīgi daudzveidīgs simptoms, kas var būt raksturīgs daudzām slimībām – gan labdabīgām un viegli ārstējamām, gan ļoti nopietnām. Tas izraisa daudz nepatīkamu sajūtu pacientiem un rada daudz jau­tājumu ārstiem, jo nereti uzreiz ir grūti saprast, kāds ir tā cēlonis un kā labāk palīdzēt. Pēc starptautiskiem datiem, apmēram 2–3 procentos gadījumu reiboņu iemeslu neizdodas noskaidrot.

    Ar ko reiboņi atšķiras?

    Līdzsvara traucējumus var iedalīt divās galvenajās grupās. Pirmais – vestibulārs jeb sistematizēts reibonis, kura cēlonis ir vestibulārā analizatora patoloģija. Otrs ir nevestibulārs jeb nesistematizēts reibonis, kura iemesls ir meklējams sirds un asinsvadu sistēmā, asins sastāva izmaiņās, redzes traucējumos un citās problēmās.

    Pie kura ārsta vērsties ar reiboni?

    Vestibulāro reiboni, kuru sauc arī par īsto reiboni jeb vertigo, var izraisīt divu veidu problēmas – ausu un vestibulārā nerva vai centrālās nervu sistēmas patoloģija. To iedala perifērajā un centrālajā. Perifēro traucējumu gadījumā vispirms būtu jāvēršas pie otolaringologa. Latvijā ir vairāki ausu, kakla un deguna ārsti, kas nodarbojas ar reiboņu ārstēšanu. Šos speciālistus bieži dēvē par otoneiroloriem, taču pareizi būtu sacīt, ka viņi ir ausu, kakla un deguna dakteri, kas specializējas reiboņu diagnostikā.

    Ar reiboni pie otolaringologa vajadzētu vērsties šādos gadījumos:

    1. Ja ir īslaicīgas ļoti izteiktas reiboņa epizodes, kas parādās, strauji mainot ķermeņa vai galvas pozīciju. Visbiežāk tas notiek, naktī pagriežoties no viena sāna uz otru vai arī strauji pieceļoties no pussēdus vai pusguļus pozīcijas.
    2. Ja ir hronisks vidusauss iekaisums vai ilgstoši bijuši izdalījumi no auss vai periodiskas ausu sāpes.
    3. Kad reibonis kombinējas ar pasliktinātu dzirdi, parasti vienā pusē, ar troksni ausī. 

    Ja reiboni pavada stipras galvassāpes, ir ģībonis, vājums vai asimetrija kādā no ķermeņa daļām, runas un jušanas traucējumi, dezorientācija laikā un telpā, kā arī redzes dubultošanās, medicīniskā palīdzība ir jāmeklē neatliekamā kārtā. Šajā gadījumā bieži ir nepieciešama neirologa konsultācija. Arī tad, ja ir izteikti mokoša vemšana, palīdzība jāmeklē pēc iespējas ātrāk, jo organisms strauji zaudē šķidrumu.

    Auss slimības gadījumā reibonis pakāpeniski mazināsies. Savukārt, ja tas ilgst mēnešiem bez jebkādas uzlabošanās, visticamāk, ir iesaistīta arī centrālā nervu sistēma.

    Kā izpaužas vestibulārais perifērais reibonis?

    Tā iemesls meklējams iekšējā ausī vai vestibulārajā nervā. To raksturo izteikta griešanās sajūta, cilvēks sajūt sava ķermeņa vai apkārtējo priekšmetu rotāciju ap sevi. Jūtamas svārstības uz vienu vai otru pusi.   

    Reizēm sūdzības ir grūti aprakstīt. Dažreiz pacienta stāstītais īsti neatbilst vestibulārā perifērā reiboņa ainai, taču izmeklējot tomēr atrodam patoloģiju. Tas nozīmē, ka reiboni katrs var izjust dažādi. Piemēram, citi stāsta, ka ir dulla galva, miglojas redze, sajūta, ka velk pie zemes, spiež un liek virzīties pa labi vai kreisi. Neiedziļinoties šīs sūdzības reizēm pat atgādina psihiskus traucējumus.

    Var būt slikta dūša, vemšana, sirdsdarbības paātrināšanās un asinsspiediena svārstības. Dažreiz grūti saprast, vai vispirms bijis paaugstināts asinsspiediens, kura rezultātā cilvēkam radušies vestibulārie traucējumi, vai otrādi – radusies problēma vestibulārajā aparātā un kā reakcija paātrinājusies sirdsdarbība un paaugstinājies asinsspiediens. 

    Kā ausu, kakla un deguna ārsts var palīdzēt novērst reiboni?

    Viena no slimībām, ko mēs ārstējam, ir labdabīgs paroksismāls pozīcijas reibonis (LPPV) jeb iekšējās auss kristālu slimība. Kā jau liecina pats nosaukums, tā nav bīstama. Dažreiz nav nepieciešami laikietilpīgi un dārgi izmeklējumi, jo diagnozi var noteikt vienas vizītes laikā. Izņēmums ir gadījumi, kad pacientam ir vairāku patoloģiju kombinācija.

    LPPV gadījumā iemesls ir meklējams iekšējā ausī. Tā sastāv no gliemeža, kas atbildīgs par dzirdi, un labirinta, kas nodrošina līdzsvaru. Labirintu savukārt veido trīs pusloka kanāli – horizontālais, priekšējais un mugurējais –, kuru funkcija ir uztvert galvas leņķiskos paātrinājumus. Labirintā ir vēl viens nodalījums – otolītiskais –, kurš uztver lineārus paātrinājumus un kurā atrodas divi mazi maisiņi, kas satur kalcija karbonāta kristāliņus. Ja tie no maisiņiem nokļūst pusloka kanālos, rodas izteikts reibonis.

    Atkarībā no tā, kādā pozīcijā reibst, ausu, kakla un deguna ārsts var veikt speciālas diagnostiskas proves, lai noteiktu precīzu diagnozi, kā arī veikt vingrinājumus, lai kristāliņi nokļūtu atpakaļ maisiņos, kur tiem jābūt. Šos manevrus katrs var viegli apgūt un turpmāk izpildīt pats, lai nebūtu jāmeklē ārsta palīdzība. 

    Kas tie par kristāliņiem?

    Kristāliņi ir veidoti no kalcija karbonāta un ir tikpat sīki kā asins šūnas eritrocīti. Tie atrodas iekšējās auss šķidrumā endolimfā un nodrošina vienu no vestibulārā aparāta funkcijām – paātrinājuma un bremzēšanās uztveri. Ja tie nokļūst nepareizā vietā, smadzenes no vestibulārās sistēmas saņem nepareizu signālu, rodas izteikts reibonis un parādās neritmiskas acu kustības – nistagms. Cilvēks pat var sajust, ka acis it kā sāk lēkāt. 

    Kādās situācijās kristāliņi izslīd no savas vietas?

    Visbiežāk kristāli ieslīd kanālos pēc pārslimotas vīrusa infekcijas, nesena galvas sasituma, bet lielākoties šīs problēmas cēlonis paliek nenoskaidrots. Līdz ar vecumu kristāli biežāk nonāk nepareizā vietā. Visvairāk šo problēmu novēro sievietēm pusmūža gados.

    Vai, izslīdot kristāliem, ir vēl kādi simptomi līdz ar reiboni?

    Labdabīgs paroksismāls pozīcijas reibonis var būt saistīts ar neskaidras, smagas galvas sajūtu, nelielām galvassāpēm, reizēm arī sliktu dūšu un vemšanu. Reiboņa lēkmes var pavadīt arī sirdsklauves. Galva var stiprāk reibt un pašsajūta pasliktināties, ne tikai pagriežoties no viena sāna uz otra un veicot straujas galvas kustības, bet arī noliecoties vai meklējot priekšmetus augšējos plauktos. Smaguma sajūta galvā var saglabāties arī pēc lēkmes.  

    Bieži pirmā lēkme ir tik izteikta, ka cilvēks izsauc ātro palīdzību, it īpaši, ja ir arī sirds un asinsvadu vai cita slimība, kas simptomus pastiprina. Sajūtas ir vēl nepatīkamākas, ja kristāliņi nokļuvuši vienlaikus vairākos kanālos.

    Jāņem vērā, ka reibonis ir biežs simptoms arī galvas smadzeņu asinsrites traucējumu gadījumos. Reizēm slimnieks ar LPPV tiek aizvests uz slimnīcu, kur tiek izmeklēts un bieži tajā pašā dienā izrakstīts ar ieteikumu apmeklēt otolaringologu, kurš specializējas reiboņu ārstēšanā.  

    Taču parasti LPPV lēkme ilgst no dažām sekundēm līdz minūtei, dažreiz ilgāk un visbiežāk pāriet pati no sevis, cilvēkam ieņemot nekustīgu pozīciju.

    Kā kristāliņus var atklāt un dabūt atpakaļ savā vietā?

    Kristāliņu ieslīdēšanu divos kanālos var konstatēt ar speciālu provi, kad pacients sēž uz kušetes, ātri tiek nolaists lejā ar atliektu un 45 grādu leņķī pagrieztu galvu uz vienu un otru pusi. Ja parādās simptomi – reibonis un tipiskas patoloģiskas acu kustības – nistagms –, tas nozīmē, ka iesaistīti šie kanāli un tiek veikti speciāli manevri.

     Ja klīniskā aina ir tipiska, bet tests – negatīvs, tas liecina, ka kristāliņi var būt ieslīdējuši trešajā kanālā. Tad pārbaudes tests notiek, pacientam guļot taisni uz kušetes, galvu šajā gadījumā, to neatliecot, pavirza uz vienu un otru pusi. Pagrieziena leņķis ir 90 grādu. 

    Kristāliņu slimībai apstiprinoties, uzreiz veicam arī ārstēšanas manevrus. Ja pašsajūta pēc tiem neuzlabojas, jādomā par citu struktūru iesaisti ārpus auss. Šie testi var būt pozitīvi arī centrālās nervu sistēmas slimību gadījumos, piemēram, multiplās sklerozes slimniekiem. 

    Pirms manevru veikšanas pacientus izjautājam. Ļoti uzmanīgi jāstrādā, ja ir mugurkaula problēmas, it īpaši kakla daļā, un ar gados veciem cilvēkiem, kuriem ir galvas un kakla asinsvadu slimības.

    Ja ir noteikts, kurā kanālā iekritis kristāliņš, un veiksmīgi izpildīti ārstēšanas vingrinājumi, pacientam kļūst nedaudz vieglāk uzreiz pēc ārsta apmeklējuma, retāk atvieglojums iestājas dažu dienu laikā, un lēkmes neatkārtojas.

    Pirmās trīs dienas pēc vingrinājumu veikšanas ieteicams izvairīties no lielas fiziskās aktivitātes un straujām galvas kustībām. Taču kopumā kustības ir vēlamas un palīdz uzlabot pašsajūtu. 

    Jāpiebilst, ka ne vienmēr ir vienkārši kristāliņus ievietot atpakaļ. Dažkārt tie ir pārāk lieli un paiet laiks, kamēr tie vismaz daļēji izšķīst pusloka kanāla šķidrumā.  

    Vai kristāliņi par sevi mēdz atgādināt atkārtoti?

    Jā, dažiem tas notiek periodiski vai vairākas reizes mūžā. Bet tad jau ir zināms, kā rīkoties, un dakteri nevajag apmeklēt. Pētījumi liecina, ka arī bez ārstēšanas liela daļa pacientu pēc dažām nedēļām jūtas pilnībā veseli. Protams, daudziem, lai kā izaicinātu vestibulāro aparātu, strādājot augstumā, liecot galvu uz leju vai citādi, kristāliņi neradīs problēmas nekad. 

    LOR Klīnika

    Brīvības gatve 410

    Vienības gatve 51

    www.lorklinika.lv

     

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē