Karsts, auksts – labāk ne
Bērna organisms nemīl krasas temperatūras svārstības – te karsts, te auksts. Imunitāte, uz to reaģējot, var kristies, bet vīrusi jau vasarā nepazūd, tepat vien cirkulē un var pieķerties. Sākas klepus un iesnas, kas pavisam maziem bērniem ir sevišķi nepatīkamas un bīstamas, jo samērā strauji var pāriet vidusauss iekaisumā. Tāpēc:
- pieskati, lai mazais, kad ir saskraidījies sarkans un nosvīdis, nedzer ledainu dzērienu. Veldzējumu sniegs arī tikai mazliet vēss vai pat istabas temperatūras ūdens;
- atpūšoties pie ūdeņiem, sakarsušam bērnam nevajadzētu uzreiz mesties aukstā peldē. Labāk, ja bērns ieiet ūdenī pamazām un organismam nav šoka, tas pagūst pierast;
- iekāpjot automašīnā no plus 35 grādiem ārā un to atdzesējot līdz 20, temperatūras svārstības ir milzīgas un straujas. Turklāt, jo mazāks bērns, jo lielāka iespējamība, ka viņš nemācēs mammai izstāstīt, ka viņam salst vai pūš virsū. Tāpēc – atdzesē auto vien par dažiem grādiem un pakāpeniski un izvērtē, vai vispār ir nepieciešams slēgt iekšā dzesētāju. Varbūt pietiks ar loga atvēršanu? Jo siltā laikā kondicionētāji ir kaitīgāki nekā caurvējš. Starp citu, bērniem, pat mazuļiem, nav jāliek cepure uz ausīm, ja ārā pūš silts vējiņš. Pietiek ar platmalīti pret sauli. Tas, ka var sapūst austiņas, ir mīts. Tāda nelaime var gadīties tikai ar aukstu kondicionētāju, bet ne laukā, kur gaisa temperatūra tuvojas 30 grādiem.
Vairāk peldēt, mazāk ņurkot
Bērni peldas visu dienu, visos pieejamajos ūdeņus, turklāt dažādos veidos – bieži vien arī nirst ar galvu zem ūdens. Pēc brīvdienām loriem ir pilnas rokas darba, jo mazie ir peldējušies un viņiem sāp austiņas. 90% no daktera pieņemšanas laika nāk mazie ir ārējās auss ejas iekaisumu. Kā izvairīties?
Citi lasa
- Ausis slapināt drīkst, bet labāk peldēt, nevis nirt. Jebkuros ūdeņos, pat baseina hlorētajos, nemaz nerunājot par dīķiem un ezeriņiem, mīt daudz mazu mošķu – baktērijas. Ja tie ausī atrod omulīgu vietu (rētiņu, mikroplaisiņu), kur ieperināties, var sākties iekaisums, un, ai, kā tas sāp!
- Labu gribot, pēc peldes mammas reizēm tīra bērna mitrās ausis, lielākie paši tās sabaksta ar vates kociņu. Plānā ādiņa tiek traumēta, un atkal tiek pavērts ceļš baktērijām un iekaisumam. Auss vispār nekā īpaši dziļi nav jātīra, jo, pirmkārt, tā mēs sēru (kas ir dabīgs un vajadzīgs!) iestumjam dziļāk un varam tikt pie sēra korķa, otrkārt, varam satraumēt un dabūt ārējās auss iekaisumu. Trešais un sliktākais – var pārdurt bungplēvīti. Zelta likums: ausis drīkst tīrīt tik tālu, cik viegli, nespiežot, tiek ar paša pirkstu!
- Ja pēc peldes auss eja ilgi ir nepatīkami slapja, to nebakstot un neberzējot, var nosusināt ar dvieli vai mājās izžāvēt ar fēna siltā gaisa plūsmu.
Uzmanies no traumām!
Batuti, riteņi, skrejriteņi, skrituļslidas… Arī lori redz daudz vasaras traumu, no kurām varētu izvairīties, ja inventāru lietotu atbilstoši instrukcijām.
- Visbiežāk deguna traumas gūst batutā. Snīpi mazais var salauzt, pat lēkājot viens, bet nekad nepieļauj situāciju, ka batutā reizē lēkā divi vai vairāk bērnu!
- Skrituļojot vai braucot ar riteni (arī sēžot uz tēta riteņa sēdeklītī), vienmēr jābūt ķiverei.