Par SIEVIETES SIRDI. Loģiski un kardioloģiski

Sarunā piedalās

Dr. med. IVETA MINTĀLE

*Kardioloģe un veloergometrijas speciāliste P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā.

*P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatoriskās un diagnostiskās nodaļas vadītāja.

*Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore.

Dr. med. IEVA ZIEDIŅA

*P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra virsārste.

*Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore un Transplantoloģijas laboratorijas vadošā pētniece.

*Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente.

Dr. med. KRISTĪNE DUCENA

*Endokrinoloģe P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā.

*Latvijas Universitātes Medicīniskās pēcdiploma izglītības institūta endokrinoloģe un vairogdziedzera ultrasonogrāfijas speciāliste.

JEĻENA PETRIŠINA

*Farmaceite, Mēness aptiekas un Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekle.

*Saņēmusi apbalvojumu Gada farmaceits 2023.

APTAUKOŠANĀS ir visu nelaimju sākums

– Februārī biedrība ParSirdi.lv kopā ar jums, kardiologiem, endokrinologiem, nefrologiem, farmaceitiem, arī uztura un fizisko aktivitāšu speciālistiem atklāja sievietes sirds veselības mēnesi Sievietes sirds un VISS(ums), un tā nu sagadījies, ka tieši 8. martā tas beidzas. Bijuši dažādi izglītojoši pasākumi, bezmaksas veselības risku pārbaudes Mēness aptiekās… Jūtat atgriezenisko saiti?

Kristīne Ducena: – Jūtam, jūtam! Rudenī arī kopā ar profesori Mintāli bijām LR1 raidījumā Kā labāk dzīvot?, runājām par veselīgu uzturu un aptaukošanos, kas sāk uzņemt pandēmijas apmērus… Un viens mans pacients ar izteikti lieko svaru un cukura diabētu pēc tā raidījuma zvana: «Dzirdēju. Nokaunos. Un eju meklēt Vidusjūru!» Proti, Vidusjūras diētu, kas ir visdraudzīgākā šādā situācijā, kad jāsamazina svars.

Ļoti svarīgi, ka pacientiem ir forša humora izjūta! Bet, ja nopietni, kaut kas no visa mūsu stāstītā, skaidrotā cilvēkos vienmēr norezonē.

Iveta Mintāle: – Jo stāsts jau nav tikai par džinsiem, ko vairs nevar aizpogāt, un par kleitu, kas vairs neder, – palielināts svars un aptaukošanās (adipozitāte) ietekmē veselību, konkrētas lietas. Viscerālie tauki – tie, kas izgulsnējas ap iekšējiem orgāniem, – rada vislielāko sirds un asinsvadu slimību risku, un par tiem mēs, ārsti, uztraucamies. Pirmās jūtamās lietas no aptaukošanās ir hipertensija jeb augsts asinsspiediens, asinsvadu ateroskleroze jeb, kā tautā saka, aizkaļķošanās, hroniska sirds mazspēja, aritmija, var pievienoties cukura diabēts, taukainas aknas, podagra, hroniska nieru slimība.

Kristīne Ducena: – Sievietei, kurai grūtniecības laikā ir aptaukošanās, kas ierosina hronisku iekaisumu, jāzina un jāapzinās, ka hroniskā iekaisuma procesā veidojas citokīni, kas šķērso placentu, hematoencefālisko jeb asins-smadzeņu barjeru un nonāk pie topošā bērniņa. Pirms desmit gadiem tas vēl nebija zināms. Iekaisuma citokīniem kopā ar sliktajām taukvielām nonākot pie bērniņa, viņam jau tad, esot mammas vēderā, aptaukojas aknas, aptaukojas sirsniņa, viņam jau tad ir lielāks sirds un asinsvadu slimību risks. Bet pats trakākais, ko mēs arī agrāk nezinājām, – grūtnieces aptaukošanās rezultātā rodas hronisks zemas aktivitātes iekaisums daudzos smadzeņu reģionos, kas var slikti ietekmēt jaundzimušā attīstību. Amerikāņu zinātnieki pierādījuši korelāciju: piecu gadu vecumā izteikti adipoziem bērniem, veicot magnētisko rezonansi, smadzenēs konstatētas gan pelēkās, gan baltās vielas atrofiju zonas. Tātad, ja bērns ir aptaukojies, viņam ievērojami palielinās risks, ka progresīvi var veidoties kognitīvie attīstības traucējumi, domāšanas traucējumi un vēlāk dzīves laikā tas var būt arī Alcheimera slimības risks. Bērnam hipotalāma līmenī ir izmainīta apetītes un sāta centra aktivitāte, un visi šie traucējumi veidojas jau mammas grūtniecības laikā. Tāpēc ir ļoti nozīmīgi jau agrīni to apzināties un mainīt uztura paradumus un maksimāli daudz kustēties. 

Tā ir ļoti svarīga ziņa: ja grūtniecei ir aptaukošanās, viņa riskē ar sava bērna smadzeņu attīstību.

Iveta Mintāle: – Visas izmaiņas grūtniecības laikā (augsts asinsspiediens, cukura līmeņa paaugstināšanās, liekais svars…) tagad pieskaita arī pie sirds un asinsvadu slimību jaunajiem riska faktoriem,

Kristīne Ducena: – Pierādīts, ka grūtniecības sākumā, piektajā nedēļā, kad bērniņam nobriest sirds un asinsvadu sistēma, sievietei pieaug dzemdes artērijas spazma, bet ap 20. nedēļu viss normalizējas. Savukārt grūtniecēm, kam ir liekais svars, artērijas kontrakcija saglabājas visu grūtniecības laiku, ir traucēta asiņu pieplūde un slāpekļa oksīda NO produkcija, kas nodrošina vazodilatāciju jeb asinsvada paplašināšanos. Līdz ar to arī topošajam bērniņam var būt traucēta skābekļa piegāde, palielinās sirdskaišu risks, sievietēm ar aptaukošanos ir arī lielāks risks, ka auglis būs nedzīvs.

Ieva Ziediņa: – Profesore Mintāle saka – tas ir jauns kardiovaskulāro slimību riska faktors… Bet man gribas teikt, ka pēc tam tas ir arī hroniskas nieru slimības riska faktors. Mēs sievietēm ar nieru problēmām tagad vaicājam: «Kāds jums bija asinsspiediens grūtniecības laikā?» Jo tas pasaka priekšā, kas notiks arī ar nieru asinsvadiem pēc tam.

Iveta Mintāle: – Aptaukošanās veicina arī to, ka taukaudi kļūst disfunkcionāli, tie nepareizi strādā: vairāk izdala iekaisumu veicinošos citokīnus, aptaukojas iekšējie orgāni, asinsvadi vairāk sašaurinās plus veidojas imūnsupresija. Kāpēc pieaug krūts audzēju risks sievietēm ar aptaukošanos? Jo aptaukošanās rada arī hronisku imūnsupresiju, veidojas atbilstoša vide, kur vairojas audzēja šūnas. Onkoloģisko slimību risks ir ļoti saistīts ar adipozitātes pieaugumu.

Ieva Ziediņa: – Nesen medicīnas žurnālā Lancet lasīju rakstu, kurā bija minēti Eiropas Komisijas dati, ka aptaukošanās tagad ir galvenais invaliditātes cēlonis Eiropā. Nevis diagnozes kods aptaukošanās, bet – kā tā ietekmē visas orgānu sistēmas.

Apaļīgums vairs NAV arī labklājības rādītājs

– Tātad mīļajām omītēm, kuras savām meitām un mazmeitām saka: «Tev jāēd par diviem!», būtu jāpaklusē?  

Iveta Mintāle: – Tas ir jautājums par to, kurā brīdī jāsāk domāt par sirds veselību un vispār par veselību. Atbilde: VISU LAIKU!

Ieva Ziediņa: – «Tev jāēd par diviem…» Ir vēl viens mīts, ko esmu dzirdējusi no savas vecmammas, – padomju laikos, ja tu biji korpulenta, uzskatīja, ka tev ir labāka, pārtikušāka dzīve. Bet apaļīgums NAV labklājības rādītājs! Mūsdienās labklājības rādītājs ir tas, ka tev ir normāls ķermeņa masas indekss un tu tiešām rūpējies par sevi, sporto.

Iveta Mintāle: – Eiropas prevencijas kongresā kāds Šveices profesors, endokrinologs, diskutējot par to, vai produktiem, kas saldināti ar cukuru, vajag augstāku cenu, lielāku nodokli, teica, ka vecos laikos kungs parasti bija resns un kalps, kas skrēja viņam pakaļ, ļoti tievs. Tagad ir otrādi: tagad cilvēks, kuram ir nauda, ir tievs, jo viņš ir pietiekami izglītots un saprot, kas ir veselīgs dzīvesveids, bet tas, kas dzīvo ne tik labi, ir apaļš.

Balansu starp jutīgumu un PATIESĪBU

Iveta Mintāle: – Daudz ko pāri nodara arī sabiedrības uzskati, kā mēs drīkstam runāt ar un par cilvēkiem ar lieko svaru un aptaukošanos. Nedrīkst aizvainot, nedrīkst pateikt, ka viņš ir resns, apaļš… Bet – nav jau runa par aizvainošanu, runa ir par to, ka mēs gribam izglītot, kā nevajag darīt. Nav taču jēga sievietei ar aptaukošanos mīļi stāstīt, ka mēs tagad visas esam vienādi skaistas un vienādi jaukas. Nu nē! Tas neskaistums caur slimību agri vai vēlu izlīdīs ārā.

Jeļena Petrišina: – Adipozi cilvēki ir ārkārtīgi jutīgi. Mēs kā farmaceiti arī redzam, ka viņam ir aptaukošanās, un īstenībā tas ir īstais iemesls tām citām lietām, pēc kurām viņš ir atnācis uz aptieku. Viņš vēlas iegādāties uztura bagātinātājus vai zāles, lai gan patiesībā būtu jānomet svars. Bet mēs par to runāt nevaram, jo nav paredzams, kā viņš šo informāciju uztvers.

Ieva Ziediņa: – Cilvēkiem būtu jāsaprot, ka aptaukošanās ir slimība ar diagnozes kodu. Tas nav mūsu, ārstu, subjektīvs viedoklis! Bet sabiedrība to tā neuztver. Cilvēks nāk pie ārsta ar citu lietu, ne jau ar domu, ka viņa veselības problēmas ir aptaukošanās sekas. Pacientei skaidroju: «Jūsu nieru slimība progresē tāpēc, ka jums ir liekais svars, jums ir pat otrā aptaukošanās pakāpe. Es jums neko nevarēšu palīdzēt, kamēr jums būs šāds svars…» Un viņa man atbild: «Dakter, nestāstiet man par svaru – dodiet zāles pret nieru mazspēju!»

Tieši ēšanas paradumi, nevis atsevišķas uzturvielas vai kādi konkrēti produkti, nosaka veselību.

Kristīne Ducena: – Pie endokrinologa bieži vēršas sievietes un norāda, ka analīžu lapā ar sarkanu pasvītrots – insulīna rezistence. Tad es viņai stāstu, ka insulīna rezistence ir SEKAS liekajam svaram. Insulīna rezistence nozīmē, ka viņai ir virssvars vai adipozitāte un sliktie taukaudi, kas radušies, uzņemot ar kalorijām pārbagātu ēdienu un bez fiziskām aktivitātēm, neļauj insulīnam strādāt un tāpēc jums ir cukura diabēta risks. Kur vēl ir problēma? Cilvēkiem vairāk zināms tiešais sakarību ceļš: aptaukošanās ir cukura diabēta riska faktors. Bet viņi bieži vien nesaprot, ka 2. tipa diabēts NEKAD ilgtermiņā nav viens un izolēts. Cukura diabēts vienmēr kombinējas ar hipertensiju, ar izmainītiem lipīdiem, ar izmainītu nieru funkciju. Lūk, to ir ārkārtīgi svarīgi zināt un ņemt vērā!

Arī MODERNĀ medicīna piedāvā iespējas

– Ir sievietes, kuras apzinās, ka liekais svars ir viņu problēma, un cenšas to mazināt, iet uz sporta zāli trīs reizes nedēļā, bet – «Nekas nenotiek! Svars stāv uz vietas!» Ko tad?

Iveta Mintāle: – Te tomēr jānodala divas lietas… Fizkultūra ir veselībai, vielmaiņai – lai cukurs, holesterīns turas normas līmenī. Bet SVARU ietekmē tikai ēšana, nekas cits! Tieši tik vienkārši. Lai samazinātu svaru, vispirms ir jāsakārto ēšana! Un tad, jā, arī fizkultūra, lai samazināto svaru noturētu.

Ieva Ziediņa: – Lai saņemtu medikamentu adipozitātes jeb aptaukošanās ārstēšanai, arī tad sievietei vispirms jāparāda, ka viņa var zaudēt desmit procentus no sava svara ar nemedikamentozām metodēm. Jo tad kļūst skaidrs: ja viņa tā var zaudēt desmit procentus, būs arī pozitīvs rezultāts ar medikamentiem.

Kristīne Ducena: – GLP-1 receptoru agonisti, kas tiek plaši izmantoti glikēmijas kontrolei pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, patiešām ir jaudīgi. Tie gan smadzeņu līmenī normalizē apetītes un sāta centrus (vairāk izdalās anoreksogēnās substances, kas bloķē apetīti), gan pats kuņģa saturs iztukšojas divreiz lēnāk, un tātad daudz ilgāk saglabājas sāta sajūta un negribas ēst. Jā, sausais atlikums ir svara zudums. Un ne tikai! Medikaments samazina arī sirds un asinsvadu slimību riskus, aknu aptaukošanās, hroniskas nieru slimības riskus. Bet cilvēkam arī jāiemācās savu dzīvi sakārtot, viņam tikpat nopietni savā ikdienā jāintegrē pareizā ēšana. Un tas ir darbs.

Ieva Ziediņa: – Pie manis poliklīnikā šonedēļ konsultējās paciente, kurai sākumā bija simt + padsmit kilogrami, svars tagad ir apstājies pie 98 kilogramiem, un viņa saņem medformīnu, semaglutīdu un vēl trešo preparātu. Ļoti laba medikamentu kombinācija. «Cik jums tagad svars?» jautāju. «Vai, dakter, tas svars man uz leju vairāk neiet!» – «Jūs taču konfektes neēdat…» bilstu ar domu, ka viņa sacīs: «Nu, protams, dakter, ka es neēdu konfektes.» Bet viņa saka: «Kā neēdu?! Es taču lietoju medikamentus!» Tajā mirklī es vairs nesapratu, ko man teikt. Biju tik ļoti pārsteigta par pacientes uztveri. Viņa domā: ja ir medikamenti svara samazināšanai, tad drīkst turpināt to pašu savu neveselīgo uzturu, kāds ir bijis pirms ārstēšanās.

Jeļena Petrišina: – Cilvēki ir slinki pēc savas dabas. Bet otrs iemesls… Varbūt tas nav tik ļoti saistīts ar apetīti. Varbūt sievietēm vienkārši gribas kādu gardumiņu, vajag kādu laimes hormoniņu.

Iveta Mintāle: – Nu nezinu gan, vai končas ir laimes hormoniņš…

Jeļena Petrišina: – Mums liekas, ka nē. Bet ir sievietes, kurām šķiet, ka jā. Uzskats par to, kas ir veselīgi, sabiedrībā mainās diemžēl ļoti lēni.

Mācies visu laiku – zināšanas MAINĀS!

Iveta Mintāle: – Vispār par ēšanu tagad parādās daudz jaunumu. Piemēram, Vidusjūras diētas piramīdas pamatā visu laiku bija graudaugi – tagad to tur vairs nav! Tagad pamatā ir dārzeņi ar šķiedrvielām, kas dod vislielāko ietekmi uz veselību un mūža ilgumu. Olbaltumvielas jāēd, uzturā jābūt zivīm, piena produktiem, pākšaugiem. Uzskats par taukiem, ka tie ir slikti… Nu nē, tauki ir labi – labāki par ogļhidrātiem! Jādraudzējas arī ar taukiem, bet tiem jābūt labas kvalitātes. Ogļhidrāti? Atkal svarīgi, kādi! Svarīgas ir kombinācijas. Visi saka – kviešus nedrīkst ēst!… Kviešus drīkst ēst, bet jautājums – ar ko kopā ēd to franču bageti? Ja ar labas kvalitātes sviestu, tad tas balto kviešu miltu ogļhidrāts vairs neuzvedas tādā veidā, ka insulīns uzreiz skrien augšā. Un bagetei jābūt no miltiem, kas ir svaigi, malti no graudiem, kas nav migloti, un malums nav pats smalkākais, bet drusku rupjāks… Lai ēstu veselīgi, vajadzīgas zināšanas, un nostādnes mainās. Bet – nevienos laikos veselīga uztura piramīdas pamatā nav bijušas končas, bulciņas, baltmaize. Nekad!

Ieva Ziediņa: – Mana meita studē Anglijā un dzīvo pansijā, kur ir arī ēdināšana – brokastis un vakariņas. Meita stāstīja, ka pirms gada viņiem katru dienu vakariņās bija saldais, bet šogad tikai sestdienās. Tā universitāte veicina veselīgā uztura paradumus.

Iveta Mintāle: – Runāju ar franču kolēģiem… Viens no viņiem ir opis, un viņš stāsta, ka sestdienās, svētdienās, kad paņēmis pie sevi mazbērnus, jautājis viņiem: «Aiziesim kaut kur burgerus apēst?!» – un saņēmis pretī izbrīnītu skatienu: «Opi, nu nē…» Viņiem skolā ir ēšanas mācība, kur pēc krāsām, smaržām, garšām apgūst, kas ir veselīgās lietas un kas ne, un bērni māca savus vecākus un vecvecākus. Šis opis arī pats nav nekāds burgeru ēdājs, bet viņš bija sajūsmā: «Un man nekas nebija jāskaidro – viņi paši!»

Vēl ārkārtīgi svarīga ir ēšanas kultūra. Ēdiens nav ātri jānorij! Ēšana ir arī komunikācija.

Vai arī cits gadījums – bērns pēkšņi vecākiem paziņo: «Savu šīs nedēļas saldumu devu es esmu apēdis!» Jā, tā bērnudārznieks saka! Izglītošanai bērnudārzā vai skolā ir ļoti liela nozīme.

Ieva Ziediņa: – Cik feini! Man liekas, ka mūsu sievietēm vajadzētu ieviest savā dzīvē šādu noteikumu, ka saldumiem ir nedēļas deva.

Kristīne Ducena: – Saprast, ka našķis nav ikdiena.

Nenovel visu vainu uz MENOPAUZI!

– Līdz menopauzes vecumam mūs, sievietes, no aterosklerozes attīstības pasargā sievišķie hormoni estrogēni – to iedarbība labvēlīgi ietekmē holesterīna vielmaiņu, aizkavē sistēmiskā iekaisuma veidošanos asinsvados un neļauj veidoties pangām… Bet, organismam novecojot, dzimumhormonu koncentrācija samazinās, un pēc menopauzes sievietēm risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām pieaug …

Iveta Mintāle: – Vairs jau ne tik ļoti. Stāsts nav par to, ka risks palielinās tādēļ, ka iestājas menopauze. Nav tāda stāsta! Vienkārši tad, kad ir menopauze un sievietei organismā ir mazāk estrogēnu, ateroskleroze, kura jau sen ir sākusies un kuru vajadzēja bremzēt vakar, norit drusku straujāk. Ateroskleroze arī ir iekaisums, un tas kļūst mazliet vētraināks. Tas arī viss. Bet aterosklerozes process ir pietiekami lēns un mierīgs tad, ja visi riska faktori ir koriģēti.

Diemžēl realitāte nereti sanāk citāda: pienāk menopauze, un tad nu sieviete metas kontrolēt riska faktorus. Nu, nē! Tas jādara arī iepriekš, un tad menopauze norit viegli un normāli, nav svara pieauguma, nav hipertensijas, nav paaugstina holesterīna līmeņa. Ja kaut kādas izpausmes parādās, mums šobrīd ir menopauzes terapija labā līmenī, un, ja riska faktoru nav vai tie ir labi kontrolēti, sieviete drīkst lietot hormonaizstājterapiju. To arī ginekologi zina. Jāsaprot, ka HAT preparāti netiek lietoti sirds un asinsvadu slimību profilaksei, tos lieto vienam mērķim – lai novērstu menopauzes simptomus: bezmiegu, svīšanu, asinsspiediena svārstības, šādas simpātiskās nervu sistēmas izpausmes.

Kāpēc mēs te esam? Jo sievietes ar savu labo piemēru varētu ietekmēt nākamo paaudzi dzīvot veselīgi!

Patiesībā labs ginekologs nenozīmē menopauzes terapiju, ja sievietei ir augsts holesterīna līmenis asinīs, augsts asinsspiediens, liekais svars.

Jeļena Petrišina: – Nozīmīgs sirds slimību riska faktors ir arī smēķēšana. Bet, redzot, cik daudzas sieviešu tagad smēķē, man gribētos, lai būtu vairāk tādu, kas ir nolēmušas un cenšas atbrīvoties no šīs nodarbes. Ja tev pietrūkst gribasspēka atmest smēķēšanu, aptiekā ir nikotīna plāksteri un aerosoli – tos lietojot, vairs nav tik lielas tieksmes paņemt rokās cigareti.

Dzert zāles NAV senili

Ieva Ziediņa: – Ko es pēdējā laikā esmu novērojusi? Kad sievietei ap sešdesmit sāk samazināties glomerulu filtrācijas ātrums, mēs skatāmies, kuri hroniskas nieru slimības riska faktori viņai ir, un mērām asinsspiedienu. Kabinetā mērot, tas ir ap 150/85 mmHg. «Un kāds jums mājās asinsspiediens?» – «Mājas man ir labs.» Paciente atnāk otrreiz uz pieņemšanu, un atkal asinsspiediens viņai ir 150/85. «Jums taču ir hipertensija!» – «Nē, nē, dakter, man nav hipertensijas.» Noliegums ir liels, bet galu galā sieviete piekrīt, lai izrakstu viņai zāles. Kad tas izdarīts, sarunājam, ka viņa atnāks pēc trim mēnešiem, lai varu paskatīties, kas notiek ar nieru funkciju. Sieviete ierodas, un – atkal asinsspiediens ir augsts! Vaicāju viņai: «Vai jūs nedzerat zāles, kuras jums izrakstīju?» – «Kā? Tās taču bija tikai tad, kad man bija augsts asinsspiediens! Tagad man vairs nevajag. Es mājās izmērīju spiedienu, bija labs, un zāles vairs nedzēru.»

Agrāk to kā ārste neapzinājos: pacientēm liekas, ka hipertensija ir kā gripa – padzer zāles nedēļu, spiediens normalizējas, un pēc tam medikaments vairs nav jālieto.

– Varbūt psiholoģiski viņas uztver, ka zāles dzer tikai veci cilvēki, bet pašas vēlas sajusties it kā jaunākas un, viņuprāt, tas nozīmē – bez zālēm.

Iveta Mintāle: – Tā gan ir taisnība! Analīzēs atklājas šaušalīgs holesterīns un asinsspiediens ir visu laiku augsts, bet sievietes nostādne joprojām ir: «Es tā kā cerēju, ka varēšu vēl kādu laiku padzīvot bez zālēm…» Šis ir ļoti izplatīts stāsts.

Kristīne Ducena: – Bet – būsim reālistes! Gadiem nākot klāt, mums pie asinsspiediena un holesterīna normām jāpieturas daudz striktāk. Jo ar gadiem, kad asinsvadi zaudē elastību, risks iedzīvoties nepatikšanās dramatiski pieaug.

Iveta Mintāle: – Šobrīd nostādne ir: jo agrāk holesterīna daudzumu asinīs noregulē, jo labāk. Ko tas nozīmē? Jo ilgāku laiku, vairākus gadus holesterīna slogs nav ārstēts, jo lielāks risks pēc tam. Tas pats attiecas uz augstu asinsspiedienu. Jo abi šie faktori iedarbojas tieši uz asinsvada sieniņu.

Asinsspiedienu mēra daudzās «Mēness aptiekās»! Farmaceits arī pieraksta mērījumus, un sieviete ar tiem var doties pie ārsta.

«Vai man tagad līdz mūža galam zāles dzert?» sievietes izbrīnītas jautā. Agrāk es viņām stāstīju, ka, lietojot zāles, jūsu mūža noslēgums tiek attālināts tālu uz priekšu, bet tagad es pacientēm saku citādi: «Mīļās sievietes, cik viss ir vienkārši 21. gadsimtā! Jums ir divas vai trīs tabletes, kas dienā jāiedzer, turklāt mēs tagad vairākus medikamentus sakombinējam vienā tabletē, un jūs glābjat sevi un visu pasauli!» Tagad ir arī pretholesterīna zāles, kas tikai divas reizes gadā špricējamas. Jā, tās šobrīd ir dārgas, bet drīz cena būs pietiekami normāla. Tūlīt būs arī vakcīna pret holesterīnu, būs gēnu terapija, kas tik vēl ne! Tikai pašām jāgrib būt veselām, un viss!

Jeļena Petrišina: – Mēs bieži redzam, ka cilvēki, aptiekā iegādājoties zāles, tās šķiro pēc saviem ieskatiem: «Šīs es ņemu, bet šīs es neņemšu, nevajag. Tās es pirkšu, taču lietošu pa pustabletei.» Tad mēs stāstām, ka – ārsts jums ir izrakstījis zāles un tās jālieto tieši tādā devā, kā norādīts un tieši tik ilgi, cik viņš teicis. Tie nav nekādi joki!

Tehniskā apskate IR nepieciešama!

– Automašīnai, lai būtu droši, ka uz ceļa kaut kas nenobruks, vajadzīga tehniskā pārbaude un apkope. Kā mums zināt, ka ar sirdi viss kārtībā?

Kristīne Ducena: – Pēc objektīviem rādītājiem, ko varam izmērīt un pēc kuriem konstatēt, kas ar gadiem organismā mainās. Asinsspiediens, ķermeņa masas indekss, kopējais holesterīns, zema un augsta blīvuma holesterīns, triglicerīdi, cukurs, vairogdziedzera hormoni, aknu un nieru radītāji…

Iveta Mintāle: – Ar sirdi nav kārtībā, ja pieiet pie spoguļa un tavs ķermenis iziet ārpus spoguļa rāmja. Tad tiešām ar sirdi nav labi. Skarbi, ne skarbi, bet, ja cilvēkam ir aptaukošanās, viņam jau ir sirds problēmas.

Bet, ja par izmeklējumiem… 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā jebkurai Latvijas sievietei pienākas vienreiz gadā bez maksas visas sirds un asinsvadu slimību riska faktoru analīzes, lai ar SCORE metodi šos riskus konstatētu pēc iespējas ātrāk un, ja nepieciešams, uzsāktu ātrāku un efektīvāku ārstēšanu. Arī elektrokardiogramma viņai pienākas. Vadoties no iegūtā sirds un asinsvadu saslimšanu riska novērtējuma, ģimenes ārsts noorganizēs sievietei nepieciešamos papildu izmeklējumus – ehokardiogrāfiju, miega artēriju ultrasonoskopiju un veloergometriju. Tas viss ir izdarāms. Atliek tik gribēt. Un, ja sievietes būtu tik apzinīgas un pieteiktos reizi gadā pie sava ģimenes ārsta uz šiem profilaktiskajiem valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, nebūtu arī tāds haoss – pieejamība izmeklējumiem būtu pietiekami laba. Ja tā ir profilaktiska pārbaude, nav taču lielas atšķirības, vai tā notiek šodien vai pēc diviem mēnešiem.

Ieva Ziediņa: – Šajā valsts apmaksātajā SCORE analīžu sarakstā mikroalbuminūrijas testa nav. Bet vajag! Man to gribētos, noteikti. Jo, ņemot vērā, ka sirds mazspējai un hroniskai nieru slimībai ir kopīgi riska faktori un ka sievietēm arvien biežāk ir hroniska nieru slimība, ar šo analīzi mēs to varam uzķert, nepalaist garām agrīnus nieru darbības traucējumus un paspēt novērst, ka nieru mazspēja attīstās līdz situācijai, kad nepieciešama dialīze.

– Vai sievietes sirds atšķiras no vīrieša sirds?  

Iveta Mintāle: – Anatomiski neatšķiras. Arī ateroskleroze vīrietim un sievietei neatšķiras, bet – tās izpausmes gan ir ļoti atšķirīgas. Sievietēm simpātiskās nervu sistēmas ietekmē parasti pirmie cieš mazie asinsvadi: gan tie, kas baro sirdi, gan citus orgānus – nieres, smadzenes, aknas. Tāpēc sievietēm aterosklerozi nevar tik ātri atklāt. Lai gan mēs to tagad jau esam pamazām iemācījušies. Vīriešiem, veicot koronarogrāfijas izmeklējumu, uzreiz var atrast konkrētas sirds asinsvadu stenozes un ielikt stentus. Sievietēm uztaisa bildi, paskatās un redz, ka lielie asinsvadi ir labi, lai gan mazie asinsvadiņi jau sen ir slimi… Bet kardioloģijā tagad ir dažādas diagnostikas iespējas, un mēs savos spriedumos par diagnozi un ārstēšanu vairs nebalstāmies tikai uz anatomiskiem vai funkcionāliem izmeklējumiem, mēs visu informāciju liekam kopā.

Vissliktākais, kas rodas tieši mazo asinsvadu problēmu dēļ, ir attiecīgā orgāna fibroze. Proti, tur, kur ir gājušas bojā funkcionālas šūnas, ieaug saistaudi un orgāna funkcija samazinās. Tādas saistaudu rētas var būt sirdī (pamazām veidojas sirds mazspēja), smadzenēs, nierēs.

Ieva Ziediņa: – Mikroalbuminūrija. Tas ir nieru sīko asinsvadu sākumbojājums. Mikro – mazo olbaltuma daļiņu parādīšanās urīnā.

Iveta Mintāle: – Lielajos asinsvados aterosklerozes problēmas sievietēm izpaužas vēlāk. Viņām varētu būt tikai mazo asinsvadu slimība, bet to ir visgrūtāk ārstēt, un arī tā var radīt infarktu. Liekas paradoksāli: visi lielie asinsvadi ir vaļā, bet infarkts rodas mazo asinsvadu dēļ!

– Kā tas izpaužas?

Iveta Mintāle: – Vīriešiem pie infarkta raksturīgas sāpes krūtīs, savukārt sievietēm ne vienmēr tās ir tipiskas. Citreiz infarkts izpaužas ar sliktu dūšu, nogurumu, tādām lietām.

Esi godīga un laba PRET SEVI

– Kā jūs pašas rūpējaties par savu sirdi?

Iveta Mintāle: – Nevar teikt, ka rūpējamies tieši par sirdi – mēs rūpējamies par SEVI, par savu veselību. Es jēdzu, ko ēdu. Es kustos. Es nesmēķēju. Es neapēdu stresu – mēģinu atpūsties un izgulēties, es plānoju atvaļinājumu. Elementāras lietas!

Kristīne Ducena: – Es daru līdzīgi. Pacienšu stāsti un tas, ko redzam slimnīcā, mums ir labākā skola, lai sevi maksimāli attālinātu no riska faktoriem, jo sliktos scenārijus sastopam itin bieži. Es daudz kustos, pēc darba gandrīz katru vakaru velku botes un eju staigāt pa mežu – vienalga, lietus līst vai saule spīd. Domāju, ko ēdu. Protams, ne vienmēr tas, ka zini, kas un kā jādara, nozīmē, ka to arī dari. Bet tad vajag pavisam godīgi pašai sev atbildēt: ko es no tā plašā klāsta integrēju ikdienā, cik daudz es daru? Pozitīvais ir tas, ka – ja esi godīga pret sevi un tiešām dari, tu arī redzi, ka rezultāts ir, un tad tu notici sev. Šādi es iedrošinu arī pacientes – maziem solīšiem iegūt labvēlību pret sevi.

Jeļena Petrišina: – Esmu konstatējusi: ja ilgstoši ēd pareizi, tev vairs pat negaršo ne konfektes, ne citi našķīši. Tieši otrādi – tu domā: nu kā šo vispār var ēst?! Daudz grūtāk ir tikt galā ar stresu ikdienā – bērni, ģimene, intensīvs darbs… Bet palīdz hobiji, un man tas ir dārzs. Tur varu atslēgties no pasaules problēmām un tiešām veltīt laiku sev.

Ieva Ziediņa: – Es arī nesmēķēju! Un tiešām domāju par to, ko ēdu, un arī savām pacientēm saku: «Svarīgākais ir veikalā paiet garām tām sliktajām lietām. Jo, ja tu nopirksi, tu to arī apēdīsi, bet, ja nenopirksi, tad neapēdīsi.» Vēl es ikdienā eju uz baseinu Ķekavas skolā. Tur ir četri celiņi: pirmais un pēdējais lēnie, pa vidu divi ātrie, un es tajos peldu, parasti starp kungiem esmu vienīgā sieviete. Bet pārējām Ķekavas dāmām notiek ūdens aerobika, ko vada ļoti aktīva trenere, prieks skatīties. Tā kā peldu brasā, varu redzēt kustības, kuras viņas ūdenī veic. Un tāpēc gribu teikt, ka ir arī labas tendences sabiedrībā! Ja pirms gada pa tiem divdesmit pieciem metriem septiņas vai deviņas dāmas bija, tad vakar, piemēram, viņu bija tik daudz, ka gandrīz vai trūka vietas – uz katru metru pa dāmai!

Kristīne Ducena: – Fiziskās aktivitātes tiek arvien labāk integrētas ikdienā. Arī lielie masu skrējieni un nūjošana ir lieliska. Tas patiešām priecē.

Ieva Ziediņa: – Dāmas sapulcējas, aprunājas, dabū pozitīvas emocijas. Bet otrs, kā tu vari dabūt apmierinājuma hormonu dopamīnu, – ja tu kādam izdari ko labu. Tātad, kādam palīdzot, tu saņem to pašu dopamīnu, ko apēdot konfekti.

Iveta Mintāle: – Un arī SEV palīdzot.