Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Pēdējā laikā par multiplo sklerozi runā arvien biežāk? Vai tāpēc, ka ar to arī vairāk slimo?
– Iemesls ir vienkāršs: ir uzlabojušās izmeklēšanas iespējas un multiplo sklerozi var agrīni, savlaicīgi diagnosticēt. Jau pašā slimības sākumā, kad parādās kāds aizdomīgs simptoms, veic magnētisko rezonansi galvas smadzenēm vai muguras smadzenēm. Arī paši pacienti nekautrējas vērsties pie ārsta, ja uz labas veselības fona jūt ko neparastu. Sevišķi aktīvi šajā ziņā ir gados jauni cilvēki. Viņi ir izglītoti, progresīvi domājoši, rūpējas par veselību, veic profilaktiskās apskates, un, tiklīdz parādās kāds neiroloģisks simptoms, tam tiek pievērsta uzmanība.
– Kas tā ir par slimību? Agrāk teica – izkaisītā skleroze, tagad – multiplā skleroze…
– Multipls nozīmē daudzkārtējs, vairākkārtējs… Šī slimība izraisa nerva aizsargpārklājuma, tā dēvētā mielīna bojājumu. Nervu šķiedru apvalciņš darbojas kā elektriskā vada izolācija, ļaujot nerviem ātri pārraidīt impulsus starp smadzenēm un dažādām ķermeņa daļām, lai cilvēks sajustu pieskārienu, vibrāciju, temperatūru, lai pēc taustes atpazītu priekšmetus, saprastu sava ķermeņa novietojumu telpā un veiktu kustības. Ja nervu šķiedru apvalki ir bojāti, visas šīs funkcijas tiek traucētas. Proti, nerva pārraidītie impulsi pavājinās vai vispār izzūd, un tas izraisa neiroloģiskus traucējumus. Mielīna apvalciņa sabrukšanu medicīnā dēvē par demielinizāciju.
Multiplā jeb izkaisītā skleroze ir hroniska un autoimūna kaite. Tas nozīmē, ka nervu šķiedru apvalkus paša cilvēka imūnsistēma pēkšņi sāk uzskatīt par svešiem un darbojas pret tiem. Slimību diagnosticē klīniski, balstoties uz pierādījumiem – magnētiskās rezonanses izmeklējumiem, kad atrod demielinizējošus perēkļus galvas un muguras smadzenēs. Proti, vietās, kas ir zaudējušas mielīnu, rodas tādas kā rētas, līdz ar to mazinās nervu iespēja pārraidīt impulsus. Laika gaitā slimības perēkļu – nervu šūnu mielīna apvalka bojājumu – skaits pieaug. Termins multiplā jeb izkaisītā skleroze būtībā nozīmē – daudz rētu. Vissliktākais scenārijs slimības attīstībā ir neatgriezeniski progresējoši centrālās nervu sistēmas bojājumi, kuru dēļ var iestāties invaliditāte.
– Kāpēc rodas multiplā skleroze?
– Izcelsme līdz galam vēl nav skaidra. Pastāv vairākas hipotēzes, taču nevienai nav pārliecinošu pierādījumu. Slimības laikā notiek dažādi patoģenētiski procesi, kas seko cits citam, attīstās iekaisums, tad demielinizācija, un rezultātā notiek aksonu jeb nervu šūnu izaugumu deģenerācija. Cilvēkam tā izpaužas ar dažādiem neiroloģiskiem simptomiem. Tie var parādīties, tad ar laiku mazināties, atkal parādīties un turpmāko gadu laikā vairs neizzust, pasliktinās dzīves kvalitāte.
– Kādas ir pirmās pazīmes? Kā cilvēks vispār var aizdomāties, ka viņam vajadzētu pārbaudīt veselību?
– Visbiežāk pacienti vēršas pie ārsta, kad pēkšņi parādās redzes traucējumi. Parasti vienā acī zūd redzes asums vai pasliktinās krāsu redze, cilvēks stāsta: «Viss miglojas…».
Otra raksturīgākā multiplās sklerozes pazīme ir izteikts galvas reibonis, kas attīstās pēkšņi. Līdzsvara traucējumi, nestabila gaita.
Trešā pazīme ir notirpums, piemēram, rokā vai kājā. Rodas nepatīkama sajūta, it kā nejutīgums, neveiklums. Kādreiz pievienojas mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi – neatliekama vai biežāka urinācija. Jauniem vīriešiem var būt potences traucējumi. Šādos gadījumos urologs pacientu nosūta pie neirologa.
– Cik ilgi ir šie simptomi?
– Slimības sākumā paasinājumi attīstās dažu dienu laikā, par slimības paasinājumu var runāt, ja simptomi ilgst vismaz 24 stundas, bet vēl pēc dažām dienām vai nedēļām izzūd. Tas notiek tāpēc, ka centrālajā nervu sistēmā izveidojies iekaisums – perēklis, taču tas sadzīst, nervu apvalks atjaunojas, un simptomi pazūd. Vēl pēc kāda laika paasinājumi var atkārtoties, turklāt parādās kopā ar jaunām vai jau spēcīgākām esošo simptomu izpausmēm, tās saglabājas ilgāk. Tas ir svarīgi. Jo ātrāk nosaka diagnozi multiplā skleroze, jo iespējams ātrāk uzsākt terapiju, jo ir lielāka cerība, ka slimība tiks piebremzēta – neveidosies jauni perēkļi vai arī tie veidosies mazāk.
– Vai tiesa, ka multiplā skleroze vairāk skar jaunus cilvēkus?
– Tā sanāk, mums ir pat divdesmitgadīgi pacienti. Visbiežāk slimība sākas 20–30 gadu vecumā, multiplās sklerozes pacientu vidējais vecums ir apmēram 33 gadi. Viņiem parasti ir recidivējoši remitējošā multiplās sklerozes forma, tai raksturīgi paasinājumi, pēc kuriem novēro pilnīgu vai daļēju simptomu izzušanu.
Otra grupa, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir cilvēki 45–50 gadu vecumā, tad var attīstīties daudz retāka – primāri progresējoša – multiplās sklerozes forma, kad jau pašā sākumā slimības norise ir progresējoša. Tā parasti izpaužas ar kādu kustību defektu – var būt gaitas traucējumi vai neveiklums abās kājās jeb paraparēze. Pacients saka: «Pēkšņi vienā dienā man vairs neklausa kāja.» Ja cilvēku mērķtiecīgi neizmeklē, viņš nemaz nezina, ka muguras smadzenēs ir multiplās sklerozes perēkļi.
– Kad parādās šādi neiroloģiski traucējumi, cilvēks droši vien vispirms vēršas pie ģimenes ārsta. Vai viņi atpazīst multiplo sklerozi?
– Ģimenes ārstiem neirologi ir organizējuši vairākas konferences par šo tēmu – ar nolūku iemācīt viņiem vienkāršu algoritmu, kā uzklausīt, izjautāt pacientu un pazīt aizdomīgus simptomus. Piemēram, ja divdesmitgadīgs jaunietis sūdzas par kājas tirpšanu, maz ticams, ka viņam ir deformējošā spondiloze, jo viņš ir pārāk jauns. Šādās reizēs ģimenes ārsti nosūta pacientu pie neirologa.
– Kā jūs varat palīdzēt?
– Lai gan pagaidām multiplo sklerozi nav iespējams izārstēt pilnīgi, tā ir viena no visvairāk pētītajām slimībām neiroloģijā, jo skar jaunus, darbspējīgus cilvēkus. Ja salīdzinām, kāda bija medikamentozā terapija pagājušā gadsimta 80.–90. gados, kad tikko sākās klīniskie pētījumi un tika meklētas zāles, lai modulētu imūnsistēmu un apturētu multiplās sklerozes progresēšanu, ar mūsdienu iespējām, tā ir kā diena pret nakti. Kad sāku strādāt par neiroloģi, tātad pirms desmit gadiem, multiplās sklerozes ārstēšanā bija pieejamas tikai injekcijas. Tagad ir citādi. Pašlaik pasaulē ir reģistrēti 22 imūnmodulējošie medikamenti multiplās sklerozes ārstēšanai, un lielākā daļa ir pieejami arī Latvijas pacientiem, šīs zāles pilnībā apmaksā valsts, un mums ir lielākas iespējas viņiem palīdzēt. Pacientu dzīves kvalitāte ir uzlabojusies.
Pētījumi vēl joprojām turpinās, lai atklātu jaunas zāles un cilvēks dzīvotu pēc iespējas pilnvērtīgāk. Arī mēs Stradiņa slimnīcas Zinātniskajā institūtā piedalāmies klīniskajos pētījumos un redzam, ka ar katru gadu parādās jauni medikamenti, kas dod lielākas iespējas apturēt multiplās sklerozes ikgadējo paasinājumu biežumu un samazināt jaunu perēkļu veidošanos gan galvas, gan muguras smadzenēs. Kā mēs, ārsti, sakām – pacients ir neiroloģiski stabils, radioloģiskie izmeklējumi neuzrāda nekādas sliktas izmaiņas. Cilvēks ar multiplo sklerozi iet pa ielu, un neviens no malas nevar pateikt, ka viņam ir šī kaite.
– Tātad nav vērts meklēt palīdzību ārzemju klīnikās?
– Manuprāt, Latvijā multiplās sklerozes ārstēšana notiek augstā līmenī, medikamenti ir. Vienīgi gribētos, lai arī mūsu pacientiem būtu pieejamas plašākas iespējas psihoterapeitiskā palīdzība un rehabilitācijā.
– Sievietes ar multiplo sklerozi arī laiž pasaulē bērniņus.
– Viņām nav aizlieguma to darīt, un mums ir pacientes, kam piedzimuši pat vairāki bērniņi. Tiesa, mēs savas pacientes informējam, ka grūtniecībai jābūt plānotai, lai laikus apturētu terapiju. Turklāt grūtniecības laikā hormonu izmaiņu ietekmē sieviete parasti ir pasargāta no slimības paasinājumiem. Savukārt pēc dzemdībām sievietei kopā ar ārstu ir jāizlemj, kā rīkoties tālāk, – vai viņa baros bērniņu ar krūti un cik ilgi vai tomēr vēlēsies atsākt terapiju. Tas viss ir iespējams.
Zīmīgi, ka tieši grūtniecība dažreiz palīdz atklāt, ka sievietei ir multiplā skleroze. Tā var slēpties, neizpausties, bet grūtniecības otrajā vai trešajā trimestrī mēdz aktivizēties, it īpaši pēcdzemdību periodā. Te būtu svarīgi šos neiroloģiskos traucējumus nenorakstīt uz kādiem ar grūtniecību vai pēcdzemdību saistītiem procesiem. Ja grūtniecei atklāj multiplo sklerozi, mēs izvērtējam situāciju, kad var uzsākt ārstēšanu. Ir ļoti svarīgi ieklausīties pašas sievietes domās. Ja paciente piedalās lēmuma pieņemšanā par turpmāko terapiju un kurā brīdī viņa ir gatava to uzsākt, līdzestība ir augstāka un ārstēšanas rezultāts labāks.
– Multiplā skleroze var iedzimt?
– Slimība nav ģenētiski pārmantojama, bet dažos gadījumos var runāt par ģenētisku predispozīciju jeb noslieci. Ja nosliece sakrīt vēl ar vairāku veicinošu faktoru kopumu, slimība var attīstīties.
– Kas tieši nodarbojas ar slimnieku ārstēšanu?
– Ir arī neirologi, kas specializējas multiplās sklerozes ārstēšanā. Būtu labi regulāri sekot līdzi pacienta veselības stāvoklim, mēs arī izvērtējam, vai no medikamentiem nerodas kādas nozīmīgas blaknes, kontrolējam analīžu rezultātus. Ja pacientam ir kādas slimības progresija, noteikti skatāmies, vai nav jāmaina terapija. Bieži vien pacientiem ir vajadzīga arī atbalsta saruna, jo pēkšņi uzzināt par tik nopietnu slimību ir ārkārtīgi negaidīts dzīves pavērsiens un sākumā mēdz būt arī izmisums. Bija dzīves plāni – karjera, ģimene –, un pēkšņi viss mainās. Jā, mainās, jo būs vajadzīga ilgstoša terapija.
– Vai multiplās sklerozes ārstēšanā var izmantot arī kādas alternatīvās medicīnas metodes?
– Pacienti šo jautājumu uzdod itin bieži. Cilvēki meklē brīnumlīdzekli, kas palīdzēs atjaunot mielīnu. Ir pacienti, kas pilnībā atsakās no gaļas lietošanas uzturā vai no glutēnu saturošiem produktiem. Ļoti populāra ir ājurvēda. Tomēr multiplās sklerozes izcelsme un norise ir tik sarežģītas, ka mēs vēl joprojām neizprotam, kurā brīdī imūnās sistēmas reakcija kļūst tik agresīva pret savām šūnām, ka iedarbina multiplās sklerozes mehānismu, tāpēc nav iespējams korekti vērtēt, kura alternatīvā metode nestimulēs šo imūnās sistēmas šūnu agresiju pret nervu apvalciņa šūnām.
Toties ir zināms, ka multiplās sklerozes pacientiem ir svarīgi atpūsties, pietiekami jāizguļas, lai uzkrātu enerģiju. Nozīmīgs ir pilnvērtīgs, veselīgs uzturs, vairāk jākustas un jāatsakās no sliktiem ieradumiem, īpaši smēķēšanas. Nav vēlami emocionāli satricinājumi un pārmērīga fiziska slodze. Arī karstums, piemēram, pirts, jo tad simptomi pastiprinās. Tātad pacientam ir jāsaudzē sevi. Un jāatceras, ka veselība ir pirmajā vietā.
PAZĪMES, kas var liecināt par multiplo sklerozi
- Redzes traucējumi – miglošanās, dubultošanās, krāsainas redzes izmaiņas, īpaši košu krāsu blāvāka uztveršana, sāpes acu ābolā. Simptomi parasti izpaužas vienā acī.
- Koordinācijas traucējumi – reiboņi, mainās gaita, bieži zaudē līdzsvaru un krīt. Nespēj veikt precīzas kustības ar rokām.
- Tirpums rokās un kājās. Sākas pakāpeniski un turpinās vismaz diennakti, vairākas nedēļas un pat mēnešus.
- Muskuļu vājums – rodas grūtības veikt agrāk ierastas kustības, satvert priekšmetus. Grūtības staigāt, noiet lielākus attālumus.
- Urīna aizture vai nesaturēšana.
- Slimībai progresējot, arī atmiņas un domāšanas traucējumi.
- Vispārējais nogurums, kas traucē ikdienas aktivitātes. Slimības sākumā nav tik izteikts.
Vai multiplās sklerozes pacienti drīkst vakcinēties pret Covid-19?
Noteikti, tas ir pat ieteicams, jo jebkura infekcija un iekaisīgs process, arī kovids, multiplās sklerozes pacientam var pastiprināt neiroloģiskos simptomus, tie progresē. Turklāt pēc slimošanas ar Covid-19 multiplās sklerozes pacientiem ir grūti atkopties.
Kur ir neirologi, kas specializējušies multiplās sklerozes atklāšanā?
- P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Multiplās sklerozes centrā, tālr. 67069280, 22085748, e-pasts: [email protected]
- Rīgas Austrumu klīniskās universitātes stacionāra Gaiļezers Multiplās sklerozes vienībā, tālr. 67000610, e-pasts: [email protected]
- Latvijas Jūras medicīnas centra Multiplās sklerozes centrā, tālr. 67098418
Kur meklēt ticamu informāciju?
Multiplās sklerozes pacientu atbalstam ir izveidota publiski pieejama mājaslapa www.multiplaskleroze.lv. Tajā iespējams uzzināt par multiplās sklerozes simptomiem, kā šo slimību ārstē. Tur ir arī padomi un reāli stāsti, izglītojošas lekcijas, kuras var noskatīties kopā ar ģimeni vai citiem tuviniekiem, draugiem.
