NEESI LĒTA skaistuma upuris!

Stāsta Kristīne Ozoliņa Kaļetova

• Veselības centra 4 administratīvā direktore
• Starptautiskās CIDESCO Rīgas Kosmētikas skolas valdes priekšsēdētāja

Izdevīgi vai bīstami?

Sociālajos tīklos, sludinājumu portālos un draugu ieteikumos mēdz parādīties vilinoši piedāvājumi – lētāka skropstu pieaudzēšana, filleru injekcijas vai lāzerepilācijas procedūras. Zemā cena un agresīva, pārliecinoša reklāma rada ilūziju, ka nav vērts maksāt vairāk, jo «rezultāts būs tāds pats». Bet vai tiešām?

Aiz šiem izdevīgajiem piedāvājumiem bieži slēpjas nekvalificēti pakalpojumu sniedzēji, apšaubāmas izcelsmes iekārtas un atbilstošu higiēnas prasību neievērošana. Sekas var izrādīties daudz nopietnākas, nekā sākumā šķiet, – negaidītas ādas reakcijas, ilgstošs iekaisums vai pat neatgriezeniski bojājumi. Piemēram, kriolipolīzes procedūra, kas paredzēta tauku samazināšanai, kādai pacientei beidzās ar ādas nekrozi – nepareizi lietota iekārta radīja audu bojājumus, ar kuriem sieviete cīnīsies visu mūžu. Pēc lāzerepilācijas ar nezināmas izcelsmes iekārtu dāmas gūst apdegumus. Apšaubāmu injekciju saņemšana, kurām nav zināms ne sastāvs, ne izcelsme, turklāt veiktas privātā dzīvoklī, izraisīja smagu alerģisku reakciju, pēcāk ilgstošu iekaisumu, kuru novērst ārstam bija izaicinājums, jo nebija skaidrs, kas organismā vispār ievadīts. Izrādās, maģisku efektu solītais preparāts nav ne reģistrētu medicīnisko ierīču izplatītāju pārstāvēts Latvijā, ne arī tam ir kādi izcelsmes dokumenti, lai izsekotu ieva- dītās vielas sastāvam. Turklāt klientei netika iedota arī procedūru apliecinoša pase vai cits dokuments, pat ne maksājuma čeks. Visbiežāk šādas baisas sekas piedzīvojis cilvēks likuma priekšā ir bezspēcīgs, jo, ja pakalpojums saņemts vietā, kas nav reģistrēta kā ārstniecības iestāde, patērētājs nevar pretendēt uz atlīdzību no Ārstniecības riska fonda.

Lēto, bet nedrošo pakalpojumu popularitāti veicina arī veikli izstrādātas reklāmas, kuras, īpaši sociālajos tīklos, netiek uzraudzītas. Frāzes – sertificēti speciālisti, inovatīvas metodes, augstas kvalitātes iekārtas, ekskluzīvs preparāts – bieži nav balstītas uz patiesiem faktiem. Patiesībā aiz skaistiem vizuāliem materiāliem un raiti uzrakstītiem tekstiem var slēpties jebkas. Savukārt pozitīvi ieteikumi no paziņām nav kvalitātes rādītājs – jā, iespējams, draudzenei paveicās un viss bija labi, taču, ja pakalpojums nav drošs, tā ir laimes spēle.

Klaja maldināšana

Skaistumkopšanas nozare šobrīd atrodas pelēkajā zonā: daudzi pakalpojumi tiek piedāvāti bez stingras uzraudzības, un klientiem bieži nav iespējas pārliecināties par speciālistu kvalifikāciju un procedūrās izmantoto iekārtu drošību. Īpaši bīstama ir tendence radīt iespaidu, ka pakalpojums it kā tiek sniegts ārstniecības iestādē.

Lielākā problēma ir vārda klīnika nekontrolēta lietošana. Loģiski, ka klientam, ieraugot šādu nosaukumu, rodas pārliecība, ka pakalpojums tiek sniegts drošā iestādē, kuras darbība ir atrunāta normatīvajos aktos, taču realitātē šī vieta var nebūt pat reģistrēta kā ārstniecības iestāde. Tā var darboties bez sertificētiem speciālistiem, neatbilstošās telpās, ar apšaubāmas izcelsmes iekārtām, jo stingrai uzraudzībai šobrīd ir pakļautas tikai ārstniecības iestādes. Skaistumkopšanas salonos var būt arī no Ķīnas vietnēm pasūtītas iekārtu nelegālas kopijas, piemēram, lāzeri vai ķermeni koriģējošas iekārtas, kas labākajā gadījumā ir aparāts, kurš midžina gaismiņu un neko ļaunu nenodara, tikai nesniedz rezultātu. Sliktākajā gadījumā – iekārtas nav pārbaudītas, tām nav ES atbilstības deklarācijas, bet viltots CE marķējums, un tās var, piemēram, radīt apdegumu vai hiperpigmentāciju.

Saskaņā ar Ēnu ekonomikas iero- bežošanas plānu tiek diskutēts par izmaiņām likumdošanā, lai šo situāciju sakārtotu. Taču pagaidām patērētājiem pašiem ir jābūt uzmanīgiem un, pirms kādam uztic savu veselību un izskatu, jāpārbauda, kur viņi dodas.

Apskatīsim kādu piemēru!

Komersants X sava uzņēmuma nosaukumā iekļāva vārdu klīnika, lai gan tikai viena no viņa daudzajām Latvijas filiālēm ir reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā. Visās filiālēs piedāvāto pakalpojumu klāsts atbilst ne vien skaistumkopšanas, bet arī ārstnieciskiem pakalpojumiem, kurus drīkst sniegt tikai ārstniecības persona ārstniecības iestādē. Turklāt uz visām filiālēm ir viens dermatologs. Tiesa, klientam ierodoties, ārstu vienmēr kāds aizvieto – kosmētiķis vai masieris, kam nav tiesību veikt šādas procedūras. Klīnikā X vairāki cilvēki ir guvuši apdegumus pēc lāzerepilācijas, taču šī vieta turpina darboties, jo likumā nav stingras robežas, kas ir skaistumkopšanas pakalpojums un kā uzraudzībā tam jābūt – Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai Veselības inspekcijas.

Jāpārbauda arī speciālista kvalifikācija!

Tāpat jāpārbauda, kāda ir speciālista, kas sniedz pakalpojumu, izglītība, kvalifikācija un statuss – vai ir reģistrēta saimnieciskā darbība, vai ir ārstniecības personu reģistrā un kādas reglamentētas profesijas pārstāvis ir izraudzītais speciālists.

Latvijā ir divas profesijas, kas ir tiesīgas sniegt ķermeņa un sejas kopšanas procedūras, tajā skaitā ar aparāttehnoloģijām, – tie ir kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā. Viņi ir ārstniecības personas, kas mācās divus trīs gadus, apgūstot farmakoloģiju, anatomiju, ādas uzbūvi un aparāttehnoloģiju procedūras. Tāpat kā ārsti, arī šie speciālisti regulāri paaugstina kvalifikāciju, apmeklējot tālākizglītības apmācības, lai ik pēc pieciem gadiem veiktu resertifikāciju. Savukārt neformālā izglītība ir kļuvusi par nekontrolētu nišu, jo, neraugoties uz izglītības jomas tiesību aktu regulējumu, tirgū joprojām ir pieejami kursi, kur filleru injekcijas, lāzerprocedūras un mikropigmentācijas izvadīšana ar lāzeru tiek mācīta dažās dienās vai pat tikai pāris stundās, bez praktiskām iemaņām un medicīnisko risku izpratnes. Šādu apmācību absolventi nereti sāk darbu salonos vai pat dzīvokļos, piedāvājot procedūras, kas pēc būtības būtu jāveic tikai sertificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši kvalifikāciju.

Kā klients var pārbaudīt speciālista kvalifikāciju? Pirmkārt, jāpārliecinās, vai viņš ir reģistrēts Veselības inspekcijas ārstniecības personu reģistrā un kāda ir norādītā kvalifikācija, piemēram, kosmētiķis, podologs, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, masieris. Otrkārt, kritiski jāizvērtē telpā izvietotie izglītības un kvalifikācijas dokumenti – kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā jābūt atbil- stošai izglītībai, kas apgūta akreditētā izglītības iestādē, un jāatbilst sniegto pakalpojumu specifikai. Diemžēl šobrīd skaistumkopšanas speciālistam, pazi- ņojot par savu saimniecisko darbību Veselības inspekcijā, apliecināt savu kvalifikāciju vai uzrādīt izglītības dokumentus nav nepieciešams.

Procedūra kā nekontrolēts eksperiments

Mūsdienās skaistumkopšanas pakalpojumi un ārstniecība bieži saplūst, piemēram, termins skaistuma injekcijas rada iespaidu, ka tās ir vienkāršas estētiskas procedūras, lai gan patie- sībā ietver medicīnisku iejaukšanos un riskus. Injekcijas ar botulīna toksīnu, filleru ievadīšana vai mezoterapija ir medicīniski pakalpojumi. To veikšanai nepieciešama speciālista kvalifikācija un ārstniecības iestādes uzraudzība. Ārstniecības likums skaidri definē ārst- niecību kā diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, taču skaistumkopšanas pakalpojumi tajā nav atrunāti. Daudzi pakalpojumu sniedzēji izmanto šo juridisko nepilnību, izvairoties no stin- grākas uzraudzības, un klientiem ir grūti atšķirt drošu procedūru no nekontrolēta eksperimenta.

Sargā sevi!

Vēlamies mudināt cilvēkus apzināties, ka zema cena nav nejaušība – tā bieži nozīmē nekontrolētu vidi, nepārbaudītus pakalpojumu sniedzējus un iespējamas veselības problēmas nākotnē. Ikvienam ir tiesības uz drošu skaistumkopšanu, taču tā sākas ar atbildīgu izvēli. Un pagaidām tā ir klientu rokās. 

Sadarbībā ar