Māte teica: «Nopērc man kaut ko imunitātei!»

Patiesībā mana māte pieder tiem pensionāriem, kas par veselību daudz nesūdzas. Smagu vai hronisku kaišu viņai nav, vienkārši «vecuma vaina»: mazāk spēka un enerģijas, lēnāka domāšana un sliktāka atmiņa, reizēm pastreiko sirds un asinsspiediens. Runa par imunitāti izraisījās, kad viņa pēdējo mēnešu laikā kārtējo reizi bija nedaudz saaukstējusies un kārtējo reizi bija tikusi pie aukstumpumpas zem deguna, kas viņu bija nokaitinājis. «Vai tad pret herpēm nav nekādu vitamīnu?» viņa noprasīja, ar to likdama manīt, ka šoreiz “neatpirkšos” no viņas ar vitamīniem cilvēkiem vecumā 60+ vai zivju eļļu.

Patiesībā viņas jautājums mani padarīja ziņkārīgu – tiešām, vai tad nav noskaidrots, ko lietot profilaksei pret šīm herpēm, kas uzmetas pašā nepiemērotākajā vietā un brīdī? Zināms, ka ar herpes simplex vīrusu (HSV) lielais vairums cilvēku inficējas jau bērnībā, tas paliek mūsos visu mūžu un nav izārstējams, un daudziem cilvēkiem mēdz būt periodi, kad aukstumpumpas metas viena pēc otras. Pārsvarā tas notiek tieši imunitātes novājināšanās posmā.

Pārsteidzoši ātri atradu vielu, kuras aktivitāte pret HSV ir pierādīta daudzos pētījumos. Nobrīnījos, kāpēc par to nav plaši zināms. Aktīvais elements izrādījās kvercetīns – bioaktīva augu sastāvdaļa, kas plaši pārstāvēta ābolos un sīpolos, tējā un kafijā, un daudzos citos augos. Atklāts, ka kvercetīns efektīvi kavē cilvēka herpesvīrusa veidošanos un atkārtošanos. Arī adenovīrusus, kas saistīti ar elpošanas ceļu iekaisumiem. Kvercetīna pretvīrusu iedarbība ir plaša un labi pierādīta.

Jaunākie pētījumi vispār vedina lietot kvercetīnu profilaksei, jo iegūtas aizvien vairāk liecību par tā antioksidanta un pretiekaisuma īpašībām, nostādot to blakus tādiem mūsu imunitātes balstiem kā C un D vitamīnam. Kvercetīns ir antioksidants, kas nozīmē, ka tas palīdz aizvākt un neitralizēt brīvos radikāļus, kas citādi varētu paātrināt novecošanos, veicināt iekaisumu un virkni hronisku slimību, sākot no vēža līdz sirds slimībām.

Tiešām, jaunākie atklājumi par kvercetīnu izrādījās iedvesmojoši: tas var dažādos veidos stiprināt sirds un asinsvadu sistēmu – piemēram, palīdzēt pret asins recekļu veidošanos, oksidatīvo stresu artērijās un pazemināt asinsspiedienu; tas var arī palēnināt atmiņas un kognitīvo jeb prāta spēju pavājināšanos un, iespējams, pat atvieglot sezonālās alerģijas, pateicoties savām antihistamīna un pretalerģijas īpašībām.

Kvercetīns kļuva par manu izvēli numur viens vēl jo vairāk tāpēc, ka mātes diētā – it sevišķi ziemas laikā – katastrofāli pietrūkst svaigu dārzeņu un augļu, jo viņai “tie neprasās” un ir arī problēmas ar to sagremošanu. Viņa nedzer nekādas tējas, tā vietā lietojot ūdeni, pienu, kefīru. Viņa arī neēd sīpolus, bet ķiplokus – ļoti maz. Pārliecināt māti ir veltīgi, taču tas nozīmē, ka antioksidantus no uztura viņa varētu saņemt nepietiekami.

Vēl es atklāju, ka aizvien populārākajā integratīvajā medicīnā, kas cenšas papildināt komplementārās un alternatīvās medicīnas ārstēšanas metodes ar modernās biomedicīnas izpratni par slimību rašanos un veselības saglabāšanu, kvercetīnu jau dažus gadus desmitus plaši pielieto pacientiem – jo tas strādā, ir drošs un ir daudzpusīgs, lai novērstu vai ārstētu tik daudzus veselības stāvokļus, turklāt tā izmantošana ir balstīta uz pārliecinošiem publicētiem pierādījumiem.