Mamogrāfijai JĀ!

Skaidro:

Dr. PĒTERIS LOŽA, Krūts ķirurgs un mamologs Capital Clinic Riga un P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centrā.

– Mums, ārstiem, gribētos, lai visus krūts vēžus atklāj, kamēr to izmērs nav lielāks par 1,5 centimetriem. Šādi un mazāki audzēji parasti nav izplatījušies – atrodas tikai krūtī. Mēs audzēju ķirurģiski izņemam, un ir ļoti labas izredzes pilnībā izārstēties. Taču krūts vēzi nesataustāmā stadijā var atklāt, tikai regulāri veicot mamogrāfiju, ko papildina ultrasonogrāfija. Gadījumos, kad sieviete pati krūtī satausta veidojumu, tas visbiežāk ir vismaz centimetru liels vai lielāks. Arī tad ārstēšana ir iespējama un var būt veiksmīga, tomēr prognoze vairs nav tik laba kā situācijā, kad krūts vēzis atklāts netaustāmā stadijā.

Es iesaku visām sievietēm skrīninga mamogrāfiju uzsākt jau no 40 gadu vecuma un to veikt reizi pusotrā gadā, jo no šī vecuma risks, ka varētu attīstīties krūts vēzis, vairs nav nenozīmīgs. Valsts apmaksātā krūts vēža skrīninga programma paredz mamogrāfijas izmeklējumu sievietēm no 50 līdz 69 gadu vecumam, jo šajā grupā ir biežākā saslimstība. Taču pēdējo gadu dati liecina, ka arī vecuma grupā no 40 līdz 50 gadiem krūts vēža pacienšu skaits pieaug, un mums jāiet līdzi laikam.

Šobrīd vislielākā problēma ir sliktā krūts vēža skrīninga apmeklētība: pagājušajā gadā valsts apmaksātu mamogrāfiju veica tikai 35 procenti uzaicināto sieviešu. Katastrofāli maz! Pēc Eiropas vadlīnijām jābūt 70 procentiem, Skandināvijā apmeklējums uz valsts piedāvāto krūts vēža skrīningu tagad ir virs 90 procentiem. Mums līdz tam tāls ceļš ejams, un tāpēc Latvijā arī ir daudz ielaistu krūts vēža gadījumu.

– Kāpēc reizēm pat tad, ja mamogrāfija veikta, izmeklējumā audzēju nepamana?

– Pirmkārt, Latvijā nenotiek kā vairumā Eiropas valstu, kur krūts vēža skrīningu veic centralizēti lielos medicīnas centros. Tādos strādā pieredzējuši radiologi, kas diendienā veic daudzus mamogrāfijas izmeklējumus un ir lietpratēji savā jomā, – viņiem ir liela pieredze ieraudzīt arī agrīnus krūts audzējus. Latvijā skrīnings tiek realizēts ļoti daudzās medicīnas iestādēs, arī, kur speciālista acs nav tik ļoti piešāvusies, lai pamanītu visu, kam jāpievērš uzmanība. Bet atšķirības niansēs ir ārkārtīgi smalka padarīšana. Kādreiz mamogrāfijas attēls jāpalielina reizes piecas, lai visu krūti izpētītu ļoti detalizēti, un tikai tad var pamanīt izmaiņas, piemēram, mikrokalcinātus. Toties, ja attēlam tikai uzmet aci, šķiet, ka viss ir kārtībā.

Otrkārt, ir svarīgi mamogrāfijas attēlu salīdzināt ar iepriekšējiem mamogrāfijas izmeklējumiem – novērtēt dinamikā. Reizēm, tikai noliekot vienu attēlu virs otra, var ieraudzīt jaunu nelielu niansi. Iespējams, ka pēkšņi parādījies kāds tumšāks pleķītis, kuram nevajadzētu būt, un tas uzreiz rada aizdomas. Latvijā vēl nav izveidota vienota datu glabāšanas un arhivēšanas sistēma. Informācija netiek apvienota, ja paciente katru izmeklējumu veic citā medicīnas iestādē. Liela daļa medicīnas iestāžu ir pieslēgušās DataMed serverim, bet – ne visas. Tādā gadījumā būtu vēlams mamogrāfijas izmeklējumus veikt tajā pašā medicīnas iestādē, kur iepriekš, lai rezultātus būtu iespējams salīdzināt.

Treškārt, būtu svarīgi, ka mamogrāfiju un krūšu ultrasonogrāfiju veic viens speciālists. Kombinētā izmeklēšana ļauj izvairīties no kļūdainām interpretācijām, ko var radīt savstarpēji nesasaistīti izmeklējumi.

– Mamogrāfijas iekārtai ir nozīme?

– Arī par to pārliecinos ik dienas. Daudzviet mamogrāfijas aparāti ir mūsdienīgi, tomēr redzams, ka bildes nav tik asas kā ar modernāku aparatūru veiktās. Mamogrāfija ar tomosintēzi būtu indicēta gadījumos, kad ir blīvi krūšu dziedzeraudi, kas ir gados jaunākām sievietēm un atsevišķos gadījumos arī sievietēm pēc menopauzes. Atšķirībā no parastās standarta mamogrāfijas, kurā iegūst katras krūts attēlu divās projekcijās, mamogrāfijā ar tomosintēzi var iegūt daudz vairāk attēlu un ir iespēja krūts audus analizēt slāņos, trīsdimensionāli. Tas ievērojami uzlabo izmeklējuma diagnostisko precizitāti.

– Cik ilgā laikā krūts vēzis var izaugt no neredzama līdz centimetru lielam?

– Vidēji paiet viens līdz trīs gadi. Tāpēc divu gadu intervāls starp skrīninga mamogrāfijas izmeklējumiem ir labs, bet pusotrs gads būtu vēl labāks, it sevišķi vecumā no 40 līdz 60 gadiem. Divi gadi ir pietiekams intervāls, lai krūts vēzi neielaistu. Bet tas nav viennozīmīgi, jo dažām sievietēm arī pēc menopauzes dziedzeraudi krūtīs saglabājas blīvi un līdz ar to risks saslimt ar vēzi ir relatīvi augstāks, tāpēc šīm sievietēm vajadzētu pārbaudīties biežāk – ik pēc pusotra gada.

– Kad nepieciešams krūšu izmeklējums – magnētiskā rezonanse ar kontrastvielu?

– Tas ir papildizmeklējums, ko visbiežāk lieto gadījumos, kad ir apstiprināta onkoloģiska slimība krūtī un nepieciešams precizēt tās izplatību abās krūtīs. Atsevišķos gadījumos, kad mamogrāfija un ultrasonogrāfija nesniedz pietiekami skaidru bildi, šis izmeklējums palīdz to precizēt.

Augsta riska pacientēm, piemēram, ar pierādītu gēna BRCA1 vai BRCA2 patogēnu variantu, magnētiskā rezonanse ir daļa no ikgada skrīninga izmeklēšanas papildus
mamogrāfijai un ultrasonogrāfijai.

Par mamogrāfijas izmeklējumiem lasiet ŠEIT!