Mājdzīvnieks bērnam nopirkts, bet jārūpējas vecākiem: kāda ir pareizā pieeja?

Bērniem mājdzīvnieki nav tikai mīluļi, tie bieži pilda arī drauga un kompanjona lomu, māca atbildību un rūpes par citu dzīvu radību, palīdzēt attīstīt empātiju un emocionālo inteliģenci. Tā ir iespēja novirzīt bērna uzmanību no virtuālās vides, jo rūpes pār mājdzīvnieku prasa uzmanību un laiku.

Bērnu dabiskā vēlme un prieks par dzīvnieku pasauli ir biežākais iemesls, kāpēc pieaugušie ģimenē lemj par mājas mīluļa iegādi. Tomēr, kā norāda mājdzīvnieku aprūpes speciālisti, atbildība par šādu lēmumu vienmēr paliek pieaugušo ziņā, jo pastāvīgas rūpes par dzīvnieciņu bērns ne tikai nevar, bet arī nedrīkst uzņemties. Mājdzīvnieka aprūpe, neatkarīgi no bērna vecuma, vienmēr būs vecāku un bērnu kopīgā atbildība, arī tad, ja bērns mīluli saņēmis kā dāvanu.

Kā vecākiem pieņemt atbildīgu lēmumu par mājdzīvnieka iegādi, kādus faktorus iepriekš rūpīgi izsvērt, lai veicinātu dzīvnieka labturību un ko darīt, ja bērna interese par mīluli ir bijusi pārejoša – par to vairāk raksta turpinājumā! 

Sarunas un pārdomu laiks

Pirmais likums, kas jāatceras ikvienam vecākam – lēmums par mājdzīvnieka iegādi nedrīkst būt sasteigts. Ja bērns izteicis vēlmi Ziemassvētkos saņemt dāvanā mājdzīvnieku un vecāki, labu vēlot, to sagādā kā pārsteigumu, ir liela iespēja, ka rūpes par mīluli ātri vien nāksies uzņemties pašiem vecākiem.

Pieaugušo vēlme, laiks un iespējas par mīluli parūpēties – tas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas jāizvērtē pieņemot lēmumu par tā iegādi. Ja pašiem vecākiem nebūs ne laiks, ne patika, ko veltīt rūpēm par jauno ģimenes locekli, mājdzīvnieks nevar saņemt pienācīgu aprūpi un šie ir gadījumi, kad pat dārgi suņu vai kaķu šķirnes pārstāvji nonāk patversmēs.

Pirms mājdzīvnieka iegādes, vēlams veltīt laiku, lai kopā ar bērnu iepazītu dzīvnieku pasauli. Piemēram, izvēloties konkrētu suņu šķirni, vecāki kopā ar bērnu var pavadīt laiku lasot grāmatas, izpētot informāciju interneta vietnēs un skatoties pieejamos videomateriālus. Ja bērns nezaudēs un saglabās interesi un ir gatavs savu brīvo laiku veltīt iepazīstot dzīvnieku paradumus un vajadzības, tas ir viens no signāliem, ka bērns tiešām ir gatavs uzņemties rūpes par mājdzīvnieku.

Nosakot konkrētu gaidīšanas un pārdomu periodu, kura laikā bērns turpina izrādīt interesi un vēlmi pēc izvēlētā mājdzīvnieka, vecāki var pārliecināties, vai bērna vēlme nav bijusi tikai mirkļa iegriba.

Ko darīt pārdomu periodā un kādus faktorus izvērtēt?

Pārdomu laiks ir ļoti vērtīgs periods, ko pavadīt kopā ar bērnu, iepazīstot dzīvnieku pasauli un apgūstot zināšanas un iemaņas par to, ko nozīmē rūpes par mājdzīvnieku.

Lai bērns gūtu arī praktiskas zināšanas, vecāki ar bērnu var doties uz dzīvnieku patversmi. Bērns var palīdzēt izvēlēties dzīvnieku barību ziedojumiem vai citas zoo preces, aprunāties ar dzīvnieku patversmes darbiniekiem un, ja patversmes noteikumi ļauj, ar vecākiem izvest pastaigā kādu no patversmes suņiem vai iztīrīt kaķu kastīti. Turklāt tas veicinās arī bērna empātiju un līdzjūtību, izprotot bezatbildīgu lēmumu sekas un to, kā tas ietekmē dzīvnieku labturību.

Bērnam ir jāsaprot, ka rūpes par mājdzīvnieku – tas nozīmē ne tikai rotaļas un izklaides. Vecākiem, bērnam saprotamā veidā, ir jāparāda, ka mājdzīvnieka būris vai kastītes ir regulāri jātīra, ka dzīvnieka izkārnījumi, neatkarīgi no smakas, ir jāsavāc, mīluļa ēdamtrauki jāmazgā utt. Ja bērnam nav bijusi iespēja gūt reālu ieskatu, kā norit mājdzīvnieka ikdienas aprūpe, vecākiem nevajadzētu izrādīt dusmas vai neapmierinātību tad, kad bērns šos aprūpes pienākumus nevēlēsies veikt.

Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc mājdzīvnieki nonāk patversmēs, ir bērnam diagnosticēta alerģija. Lai izvairītos no veselības problēmām un skumjā lēmuma no mīluļa atteikties, svarīgi izslēgt iespējamo alerģiju risku veicot analīzes. Tiem bērniem, kuriem ir bijusi ilgstoša, regulāra saskare ar radu vai draugu mājdzīvniekiem, to noteikt ir vieglāk. 

No kā var nākties atteikties

Skolas vecuma bērni spēj izprast arī to, ka rūpes par citu dzīvu radību ne tikai dod, bet arī pieprasa. Vecākiem jāparūpējas, lai bērns apzinātos, ka rūpes par mājdzīvnieku nozīmē ne tikai sava brīvā laika veltīšanu, piemēram, dodoties regulārās pastaigās ar suni, bet arī finansiālus tēriņus.

Vecāki ar bērnu var doties uz zoo veikalu un apskatīt to, kas mājdzīvniekam varētu būt nepieciešams. Svarīgi, lai bērns saprot, ka arī mājdzīvnieki mēdz slimot un ka katram mājdzīvniekam ir savs mūža ilgums. Vecāki var veltīt laiku sarunai par to, ka dzīvniekus ārstē vet klīnikā un tāpat kā cilvēkiem, zāles iegādājas vet aptiekā. Vēlams veicināt izpratni par to, ka mājdzīvnieka aprūpe nav lēts prieks, ka veterinārā ārstēšana var būt ļoti dārga un ka mājdzīvnieka dzīves laikā var nākties arī atteikties no kāda kārotā pirkuma vai atpūtas brauciena.

Kad mājdzīvnieks iegādāts

Kad mājdzīvnieks jau ienācis ģimenē, svarīgi jau no pirmās dienas iesaistīt bērnu mīluļa aprūpē, neatkarīgi no tā vai tā ir tikai zivtiņa, kāmītis, suns vai kaķis. Vecāki kopā ar bērnu var izgatavot atraktīvu aprūpes grafiku, kurā tiek atzīmēti ikdienā paveicamie darbiņi. Ja iegādāts suns, bērnu noteikti vajadzētu ņemt līdzi, dodoties uz suņu apmācībām suņu skolā.

Suņu skola ir vieta, kur kinologs palīdzēs veicināt izpratni par pareizu suņa audzināšanu un to, kas mīlulim diendienā nepieciešams, lai tas augtu vesels un stiprs. Svarīgi atcerēties arī bērnu paslavēt par atbildīgi un rūpīgi paveiktiem aprūpes pienākumiem. Savukārt, ja manāms, ka bērna interese un iesaiste zūd, vecākiem jāspēj stingri atgādināt iepriekš izrunātos noteikumus.

Viss par mājdzīvnieku aprūpi Dinozoopasaule.lv!

Lai iegūtu profesionāļu ieteikumus un padomus par dažādu sugu mājdzīvnieku aprūpi, kopšanu, uzturu un veselību, aicinām ienākt Dinozoopasaule.lv! Šeit pieejama arī informācija par Dino Zoo veikaliem, vetaptiekām un veterinārajām klīnikām, kā arī Dino Zoo suņu skolas un suņu un kaķu frizētavas pakalpojumiem!