Linda Abu Meri: es ticu veiksmīgām apstākļu sakritībām

Linda, runājot atklāti, vai tā ir taisnība, ka grasāties startēt politikā?

Līdz šim tas nav izskanējis skaļi, bet, tā kā patlaban Bauskas novadā ļoti aktīvi strādāju pie savas komandas izveides, tad, jā, varu apstiprināt, ka tā ir taisnība.  

Vai par šādu soli domājāt jau tad, kad pametāt televīziju?

Nē, toreiz nebija domu par šādu karjeras maiņu. Pametu Rīta Panorāmu, jo mans vīrs kļuva par veselības ministru. Attiecīgi šis lēmums bija loģisks un tika pieņemts kopā ar Latvijas Televīzijas valdi – es nevarēju turpināt būt raidījumā, kurā liela daļa satura tiek veidota par iekšpolitiskajām aktualitātēm, jo pastāv zināms interešu konflikta risks. Tobrīd man absolūti nebija domas, ka varētu iet reģionāla vai cita līmeņa politikā.

Kā jūs nonācāt pie lēmuma startēt pašvaldību vēlēšanās, un kāpēc tieši Bauskas novadā?

Bauskas novadā dzīvo mana ģimene, un Vecumniekos ir mani lauki, kas man ir ļoti mīļa un sirdij tuva vieta. Runājot ar saviem tuviniekiem un vietējiem iedzīvotājiem, diezgan bieži dzirdēju, ka novadā kaut kā pietrūkst – uzrāviena, svaigas enerģijas. Cilvēki novada dzīvē gaida pārmaiņas. Tajā pašā laikā mani uzrunāja Jaunās Vienotības pārstāvji, interesējoties par maniem nākotnes plāniem, un izteica piedāvājumu, vai vēlos dzīvē kaut ko radikāli mainīt.  Tā kā mani vienmēr ir interesējis viss, kas saistīts gan ar politiku, gan sabiedriskās dzīves norisēm, atlika vien salikt visus šos komponentus kopā un pieņemt lēmumu. Sapratu, ka šis ir brīdis, kad varu teikt jā pārmaiņām. Ticu veiksmīgām apstākļu sakritībām. Ja piepildīsies veiksmīgākais scenārijs, uz ko man ir lielas ambīcijas, un mana komanda tiks pie lēmumu pieņemšanas un lēmumu veidošanas, apzinos, ka atbildība būs milzīga.

Vai šo lēmumu kādā mērā ietekmēja arī jūsu vīrs ar savu pieredzi?

Šajā lēmumā noteikti nav vīra ietekmes, tas ir mans. Viņam tīri labi patīk, ka esmu mājās un rūpējos par mūsu ģimeni, sadzīves lietām. Mums dzīvē notiek dažādas pārmaiņas, un Hosams patiesībā ir ļoti priecīgs par manu izvēli. Viņš redz, cik entuziastiska un aizrautīga esmu kļuvusi par šo jauno situāciju. Ja viņš redz mani priecīgu un iedvesmotu, arī viņš ir priecīgs.

Kāds būtu jūsu pienesums Bauskas novadam?

Esmu pilnīgi pārliecināta, ka Bauska un Bauskas novads ir fantastiska vieta ar milzīgu potenciālu, kas šobrīd līdz galam nav atvērts un izmantots. Viens no maniem sapņiem, par ko domāju jau kādus trīs gadus, ir Latvijas tūrisma zelta loka izveide Bauskas novadā. Līdzīgi kā Islandē ir slavenais Zelta loks, kāpēc lai tāds nebūtu pie mums? Novadā ir brīnišķīgas vietas ar izciliem kultūras pieminekļiem, piemēram, Mežotnes pils, kas patlaban nav atvērta apmeklētājiem. Vēl ir daudz jautājumu, kā šo situāciju atrisināt, jo Mežotnes pils ir unikāls kultūrvēsturiskais mantojums. Bauskas novads ir bagāts ar šādiem objektiem: Bauskas pils, Rundāles pils un tās dārzs, nesen atjaunotā Skaistkalnes baznīca – viena no greznākajām un nozīmīgākajām Latvijā – un vēl daudz citu vietu. Uz pasaules fona mēs varam lepoties ar šo saglabāto mantojumu, un ir fantastiski, ka, dzīvojot tik mazā valstī, tik daudz varam piedāvāt ne tikai vietējiem tūristiem, bet arī ārzemniekiem. Esmu pārliecināta, ka varam izveidot šo savu tūrisma zelta loku, kā rezultātā arī vietējiem uzņēmējiem būtu iespēja sevi pierādīt, un šis ir viens veids, kā varam sildīt arī visa novada ekonomiku. Protams, ir arī daudz citu darbu.

Vai nebūs sarežģīti apvienot dzīvi Pierīgā un darbu Bauskā?

Savulaik gandrīz divdesmit gadus ikdienā mēroju ceļu no Bauskas uz Rīgu, kur strādāju, un atpakaļ, tāpēc loģistika šajā gadījumā noteikti nebūs traucēklis.

Vai jūs nebiedē popularitāte, kas nāk līdzi tiem, kas darbojas politikā? Komentāri sociālajos tīklos un presē mēdz būt nežēlīgi.

Tas, ko cilvēki raksta sociālajos tīklos, ir viņu darīšana. Zināmā mērā tas daudziem ir veids, kā izgāzt savas emocijas. Ja kādam kļūst vieglāk no tā, ka viņš uzraksta negatīvu komentāru, neviens no tā nevar atturēt. No vienas puses, sociālie tīkli mums ir atvēruši pasauli, no otras puses, man šķiet, ka sociālie tīkli dzīvi nav padarījuši daudz labāku, jo tur ir tik daudz negāciju. Interneta vidē virmo dažādi pārmetumi un apmelojumi – zinu, ka daudzi pārdzīvo, ja viņiem velta nepatīkamus komentārus. Patiesībā es nesaprotu, kur cilvēkiem ir enerģija un laiks, ko tērēt negatīvu komentāru rakstīšanai, bet rēķinos, ka tā ir neizbēgama blakne. Skaidrs, ka visiem nekad nebūsi gana labs, bet svarīgākais ir tas, ko tu dari ar savu pārliecību un tīru sirdsapziņu.

Aizejot no darba televīzijā, jums noteikti ir bijis vairāk laika hobijiem, piemēram, ēst gatavošanai.

Man tiešām ļoti patīk gatavot. Kovida laikā mēs ar vīru izdevām pavārgrāmatu 101 libāniešu ēdiens. Gatavo Linda un Hosams Abu Meri. Par to tiešām bija milzīgs gandarījums, jo tas bija ļoti liels darbs. Katru ēdienu, kas iekļauts grāmatā, pati pagatavoju savā virtuvē un pati nofotografēju. Rosīšanās virtuvē paņem daudz laika, bet tā ir arī sava veida meditācija – ieslēdzu savus iemīļotos raidierakstus un varu klausīties interesantus stāstus, turklāt to visu apvienojot ar gatavošanu.

Pēc ēdiena baudīšanas vajag kārtīgi pasportot?

Beidzot esmu sakārtojusi savas attiecības ar sportu. Kad strādāju rīta programmā, ar to trako dienas režīmu man vienkārši nebija enerģijas vēl iet uz sporta zāli. Kad aizgāju no Rīta Panorāmas, pirmais, ko izdarīju, – iegādājos abonementu sporta zālē. Tas šķiet neticami man kā cilvēkam, kurš skolas laikā meklēja visus iespējamos veidus, kā aizbēgt no fizkultūras. Laikam jau, sasniedzot zināmu vecumu, sāc saprast, cik svarīgi ir kustēties. Tādā ziņā man ir ļoti liels prieks pašai par sevi. Kad ārā ir saulains laiks, dodos intensīvās pastaigās un vasarā braucu ar riteni vismaz divdesmit kilometrus dienā. Pēc aktīvām nodarbēm pārņem ļoti laba sajūta. Vēl viens vitāli svarīgs aspekts veselības saglabāšanā ir miegs. Manas negulēšanas rezerves pēc darba rīta programmā bija iztērētas jau avansā, tāpēc tagad baudu stabilu miega režīmu. To, cik svarīgs ir miegs, saproti tikai tad, kad sakārto šo režīmu, tāpēc man ir milzīga cieņa un respekts pret cilvēkiem, kas strādā maiņu darbu, – ārstiem, policistiem un citiem dažādu amatu cilvēkiem.