Latvijas parfimērijas un kosmētikas rūpniecības vēsture: vērienīgais “Dzintars” un leģendārie “Rīgas ceriņi”

Jau 1688. gadā Rīgā pastāvēja korduāna – ādas, kas fermentēta ar tintes riekstu uzlējumu – ražošanas cehs, kas bija apvienots ar ziepju vārīšanas cehu. Tieši ar to sākās parfimērijas nozares vēsture mūsu valsts teritorijā. 1849. gadā iepriekš minētā ādas ražošanas ceha dibinātāja dēls Heinrihs Ādolfs Brīgers, kurš bija ieguvis ziepnieka izglītību, Rīgā atvēra savu uzņēmumu – nelielu ziepju vārīšanas fabriku pilsētas nomalē, mūsdienu Baznīcas un Stabu ielas krustojumā.

Pakāpeniski ražotne auga un paplašinājās, un jau ar savu dēlu atbalstu Brīgers 1876. gadā atklāja tualetes ziepju un parfimērijas ražotni. Šajā laikā radās arī pazīstamā Brīgera preču zīme: pa kreisi vērsta lauva uz pakaļkājām bultu lokā, kas apzīmēja fabrikas produkciju līdz pat Otrajam pasaules karam: ziepes – saimniecības un tualetes, vazelīna un glicerīna, odekoloni, tualetes ūdens ar ziedu aromātu, pūderi, pomādes, zobu pulveri – tas ir tikai neliels ieskats fabrikas produkcijas klāstā.

Par “H.A.Brieger” firmas zīmi kļuva lanolīna jeb vilnas vaska produkcija. Skaidrs, ka visu šo plašo produkcijas sortimentu saražot divās mazās ēkās vairs nebija iespējams, tāpēc 1900. gadā Baznīcas ielā parādījās sešstāvu ēka Klasicisma stilā – īsta fabrika, kas bija aprīkota ar jaunāko tehniku. Līdz pat Otrajam pasaules karam “H.A.Brieger” fabrika bija nozares vadošais uzņēmums Latvijā. Diemžēl pārdzīvot Otro pasaules karu fabrikai neizdevās, un 1943. gadā nosaukums “H.A.Brieger” jau bija kļuvis par vēsturi.

Tomēr padomju gados dibinātā rūpnīca “Sarkanā Ausma” turpināja darbu un aktīvi attīstījās. Fabrikas sortimentā izcēlās jaunā parfimērijas līnija ar patriotiskiem nosaukumiem: “Rīga”, “Rīgas jūrmala”, “Līgo”, “Teika”, “Sakta”. Līnijā īpašu vietu ieņēma aromāts “Rīgas ceriņi”, ko 1952. gadā izveidoja talantīgā parfimēre M. Artjuškova. Šis aromāts pārdzīvoja “Sarkano Ausmu”, tā ražošanu pārņēma 1951. gadā dibinātā Rīgas kosmētikas fabrika “Dzintars”, 1958. gadā apvienojoties ar “Sarkano Ausmu.” Jāpiebilst, ka smaržas “Rīgas ceriņi” tiek ražotas joprojām un ir vienīgās smaržas, kas fabrikas darbības laikā netika izņemtas no ražošanas.

“Dzintars” fabrikā ražoja visu, kas attiecās uz higiēnu, un jo sevišķi tādu produkciju, ko lielākos vai mazākos vairumos neatlaidīgi patērēja dāmas — pūderi, krēmi, zobu pulveri, dažādas ziepes un, visbeidzot, smaržas un odekoloni. Fabrika izgatavoja parfimērijas un kosmētikas ražojumus plašā sortimentā, ko sistemātiski papildināja ar jaunumiem. Fabrikas laboratorija sadarbībā ar zinātniskās pētniecības institūtiem neatlaidīgi strādāja, lai radītu jaunus efektīvus sejas ādas, matu un mutes dobuma kopšanas līdzekļus, ko izmēģināja klīnikās un kosmētiskajos kabinetos. Fabrikas inženieri pielietoja visjaunākās bioloģiskās sastāvdaļas, kas iedarbojas uz ādas šūnām un matu saknēm. Ražošanā tika izmantoti gan pašmāju, gan ārzemju jaunākie zinātniskie atzinumi.

Dienā “Dzintars” fabrika spēja izgatavot ap 40 tūkstošiem smaržu flakoniņu, 6 tonnu ziepju un 29 tūkstošiem kārbiņu un 30 tūkstošus tūbiņu dažādu kosmētisko krēmu.

“Dzintars” parfimērijas laboratorijā, turpinot M. Artjuškovas darbu, galvenā parfimēre Broņislava Švarcmane, inženiere-tehnoloģe Aina Paško un parfimēre Milda Gulbe, nodarbojās ar smaržu kompozīciju sastādīšanu. Šis radošais process no parfimēra prasa labu gaumi, pacietību, prasmi, bet pats galvenais – zināšanas. Vajadzīga ne vien ķīmiķa izglītība, bet arī smalka oža un “ožas atmiņa”, lai varētu nekļūdīgi pazīt tās gandrīz 300 smaržīgās vielas, kuras kombinējot, tiek radītas smaržas un odekoloni. Pudelītēs un kārbiņās glabājās “izejvielas”. Tur bija ne tikai rožu, jasmīnu un citu augu eļļas un ekstrakti, bet arī dažādas ķīmiķu radītas vielas un dzīvnieku iekšējās sekrēcijas produkti. Te, pirmkārt, jāmin pelēkā ambra, ko izstrādā kašaloti, kā arī muskuss – bebru sekrēts. Šīs dzīvnieku valsts vielas pastiprina smaržu iedarbību uz cilvēka ožu. Turklāt tās padara smaržas noturīgākas. Arī augu eļļu iegūšana nav nekāda vieglā lieta — piemēram, lai iegūtu 150 gramu pomeranču ziedu eļļas, vajadzēja veselu tonnu ziedlapiņu. Turklāt viens kilograms jasmīnu dabīgās ēteriskās eļļas tolaik maksāja 40 000 rubļu, rožu – no 16 līdz 20 000 rubļu, tas sadārdzināja produkcijas cenu. Izejvielas saņēma ne vien no pašmāju piegādātājiem, bet arī no ārzemēm.  Rožu, lavandas, koriandru eļļu un citas dabiskās aromātiskās vielas saņēma no Savienības dienvidiem, kā arī Francijas, Itālijas, Holandes un Vjetnamas Demokrātiskās Republikas. Franču firmu pārstāvji ļoti atzinīgi izteicās par “Dzintars” ražojumiem, piebilstot, ka Latvijas parfimērija tuva Francijas parfimērijas tradīcijām un standartiem. Parfimēre B. Švarcmane atminās, ka tolaik modē bija tādas smaržas, kādu dabā nemaz neeksistē: “Piemēram, ir zināms, ka daudzas visskaistākās puķes nesmaržo. Tad nu parfimērs mēģina iedomāties, kā šāda puķe varētu smaržot. Viņš izraugās vajadzīgos komponentus, un pēc daudziem mēģinājumiem un rūpīgas degustācijas top jauna smarža, kurai vai nu lemts dzīvot ilgi, vai ari “mirt”, nesasniegušai patērētāju,” stāstīja B. Švarcmane.

Kad smaržu kompozīcija bija “noapaļota” un apstiprināta ražošanai, bija jāpārbauda tās izturība. Lai aromāts turētos pietiekami ilgi, tam ir jānostāvas. Gluži kā labam vīnam. Bet vīns – jo vecāks, jo labāks. Ar smaržām ir citādi – katrai savs nostādināšanas ilgums. Tā, piemēram, smaržām “Rīga” – trīsdesmit dienas, “Latvija”- pat divi mēneši, turpretim slavenajiem “Rīgas ceriņiem” – tikai septiņas dienas.

Kad smaržu kompozīcija ir apstiprināta ražošanai, to pašu kompozīciju strādnieces sagatavoja lielākos daudzumos, rīkojoties ne vairs ar pārdesmit gramu pudelītēm, bet ar spaiņiem. Tad lielās tvertnēs šo šķīdumu sajauca ar spirtu un ūdeni, pievienoja uzlējumu, nostādināja, izfiltrēja un automāts jau gatavo smaržu vai odekolonu iepildīja flakoniņos.

Sarunā ar laikrakstu “Cīņa” (1964.g.) parfimērijas un kosmētikas fabrikas “Dzintars” galvenais inženieris E. Griķītis stāstīja: “Kopš seniem laikiem ir tāds ieskats, ka parfimērijai un kosmētikai izejvielas meklējamas, galvenokārt, augu un dzīvnieku valstī. Pat šodien vēl daudzi domā, ka “bērzu ūdenim” vai smaržām “Jasmīni” vai “Rīgas ceriņi” ir nepieciešami īsto bērzu pumpuri un jasmīnu vai ceriņu ziedi. Tie laiki, kad šādus un līdzīgus izstrādājumus tiešām gatavoja no dabas produktiem, ir sen pagājuši. Līdz ar ķīmijas attīstību, it īpaši ar organiskās sintēzes pilnveidošanos, parfimēru rokās ir nākušas izejvielas, tā sauktās sintētiskās smaržvielas, kuras kombinējot var izgatavot ne tikai visas dabā pazīstamās ziedu un augu smaržas, bet arī radīt tādas, kādas dabā vispār nav sastopamas. Mūsdienu parfimērijas un kosmētikas rūpniecības izejvielu sarakstā sintētiskie, ķīmiskie produkti ieņem ļoti redzamu vietu. Procentuāli tie kopā sastāda ne mazāk par 70% no visa izejvielu daudzuma, bet tas ir apmēram 300 dažādu vielu. Sintētisko vielu lietošana smaržu, odekolonu un kosmētikas izstrādājumu ražošanā devusi iespēju krasi paplašināt to sortimentu, uzlabot kvalitāti un pazemināt pašizmaksu.”

Jāsaka gan, ka šie laiki, kad cieņā atkal ir dabiskas un dabīgas izcelsmes sastāvdaļas ir atgriezušies un šobrīd kalpo par prioritāti patērētājiem izvēloties kosmētiku no visas tirgū pieejamās kosmētikas un parfimērijas produktu daudzveidības.

Vienas no populārākajām un patērētāju iecienītākajām smaržām tolaik bija “Rīgas ceriņi”. “Dzintars” fabrikas ražojumi vienmēr bija iecienīti vietējo iedzīvotāju vidū, tas bija patiess nacionālais lepnums. Latviešu jūrnieki, atrodoties dienestā tālu pasaules jūrās, katru dienu sūtīja simtiem radiogrammu uz Centrālā universālveikala pasūtījumu galdu, ar lūgumu sapakot dāvanas saviem tuviniekiem. Bestselleri tolaik bijuši torte “Pasaka”, vīns “Muskats”, konfektes “Vara jātnieks” un “Lācītis”, kā arī, nemainīgi, flakoniņi ar “Rīgas ceriņi” smaržām. Saprotot šī aromāta potenciālu, vēlāk kombināta tehnologi un tualetes ziepju ceha darbinieki ieviesuši ražošanā augstākā labuma tualetes ziepes “Rīgas ceriņi”, un smaržīgus pūderus ar iecienīto aromātu veļas, kabatas lakatu, palagu un citu lietu izsmaržošanai.

1966. gadā “Dzintars” parfimērijas izstrādājumu klāstā bija jau vairāk kā 60 dažādu smaržu un odekolonu (salīdzinājumam, 1963. gadā bija vien 40). Tā laika žurnāls “Rīgas Modes” par smaržām rakstīja tā: “Agrāk smaržas bija darinātas tikai no dabiskajām eļļām, kuras ieguva no augu un dzīvnieku valsts – no rožu eļļas, ambras, vīraka utt. To aromāts šodien mums šķiet mazliet panaivs, bet izvēle – nepietiekami daudzveidīga. Tagad, kombinējot dabiskas eļļas ar smaržīgām, sintētiskām vielām, parfimērijas speciālisti rada bezgala daudzveidīgu fantāzijas smaržu klāstu ar vissmalkākajām niansēm – no tik tikko jaušamām iesaldām, līdz smagām rūgtām, dažkārt pat asām smaržām. Arī smaržām ir sava mode. Maigas un vieglas ziedu smaržas, kā piemēram, “Pavasaris”, “Rīgas ceriņi”, fantāzijas smaržas “Siluets”, “Daina”, “Menuets” mēs ieteicam gaišmatēm un jaunām sievietēm. Brunetēm labāk piestāv tā saucamās smagas smaržas – “Dzintars”, “Neaizmirsti”. Taču jāņem vērā arī smaržu īpašnieces temperaments.”

Savukārt jau 80. gados modes tendences parfimērijā ir krasi mainījušas: “80. gadu smaržas atšķiras no tām, kas bija populāras iepriekšējā gadu desmitā: agrākās ar dabīgu, kaut gan divdomīgu raksturu. Šodienas ir jaušama sieviešu dzimtas mistiskā nesalīdzināmība un kaut kas no asociācijām ar austrumu greznību, burvību un noslēpumainību. Kāpēc pieaug prasība pēc spēcīgām, uzmanību piesaistošām smaržām? Šī tendence ir skaidrojama ar to, ka attiecības starp vīrieti un sievieti paliekot daudzpusīgākas. Citi šo jauno neparasti spēcīgo smaržu parādīšanos saista ar to, ka pārdošanā ir milzums daudz citu aromātisku vielu. Lai varētu konkurēt ar citiem aromātiem, kuri valda visapkārt, pašām smaržām jābūt spēcīgākām un noturīgākām. Ekstravagantāki paliek arī smaržu nosaukumi (lai atceramies arī mūsu republikā tos nosaukumus smaržām, kas bija kādreiz “Zīlīte”, “Rīgas ceriņi”, “Dzintars” un ir tagad “Bis”, “Veiksme”, “Bravo”, “Kompromiss”, “Kanons”, “Kontakts”.) Daži eksperti pareģo, ka no vienas puses smaržas nākotnē kļūs vienkāršākas, to sastāvā būs tikai vienu ziedu smarža, un arī sarežģītākas, atsakoties no šodien modernajām apdullinošajām tropisko ziedu un augļu smaržām. Šīs smaržas atšķirsies no tām, kuras ir populāras šodien. Tās būs ar mainīgu raksturu un nokļūstot uz ādas iegūs lielisku spēju “padziļināties” un pilnveidoties. Tām nebūs nekavējoša aicinājuma, kas piemīt mežonīgajām ziedu smaržām. Šis aicinājums būs komplicētāks.” (žurnāls “Rīgas Modes” nr.4, 01.10.1987)

“Rīgas ceriņi” smaržas bija īpašas ar savu pavasarīgi svaigu un piesātinātu ziedu aromātu. Tas ir maigais romantisko ceriņu un jutekliskā heliotropa duets uz kanēļa silto toni – aromāts, kas nevienu neatstāja vienaldzīgu! Silts pavasara vakars. Mājīga kafejnīcas terase pie kupla ceriņu krūma. Gaisā virmo brīnumains ziedu un svaigi ceptu gardumu aromāts. Tāda ir aina, kas parādās zemapziņā, pirmo reizi iepazīstoties ar šīm simpātiskajām smaržām. Nav cilvēku, kam nepatiktu ceriņu smarža – jaunības, pavasara, skaistuma un izsmalcinātības smarža! Ne ceriņa ziedu ķekaram un pat ne veselam ceriņziedu pušķim nepiemīt tik spilgts ziedu aromāts kā dažiem pilieniem no smaržu pudelītes “Rīgas ceriņi” – svaiga plaukstošu ziedu smarža, kas modina apslēptākās maigās jūtas sieviešu dvēselēs!

Taču “Rīgas ceriņi” smaržu veiksme ir skaidrojama ne tikai ar aromāta pievilcību un atbilstību tā laika modes tendencēm, bet arī ar izsmalcinātu un elegantu flakona formu. “Rīgas ceriņi” smaržu flakona dizaina autore bija Mākslas akadēmijas studente un talantīga māksliniece Agaida Goldšteine. Par savu darbu viņa teica tā: “Flakona forma un smaržas aromāts ir organiski saistīti savā starpā. Vēl jo vairāk: dažreiz smarža un krāsa diktē noteiktu siluetu. Tā ir savdabīga formas un satura vienība. “Rīgas ceriņi” flakona dizaina ideju meklējumi nebijā viegli. Nosaukums gan deva vielu iztēlei, tomēr pirmajās skicēs bija kas banāls. Ļoti gribējās atrast vienreizēju, oriģinālu formu, proporciju, krāsu skanējumu. Skiču variāciju bija daudz, bet ar katru jaunu zīmējumu līnijas kļuva harmoniskākas, siluets – skaidrāks.”

Flakonā, ko izveidoja Agaida Goldšteine, smarža “Rīgas ceriņi” nodzīvojusi veselus sešpadsmit gadus. Tā ir bijusi ārkārtīgi populāra un bija eksponēta daudzās PSRS un starptautiskās izstādēs, iepriecinot apmeklētājus ar savu izsmalcināto daiļumu. Vēlāk flakonus “Rīgas ceriņi” aromātam masveidā ražoja ražošanas apvienība “Latvijas stikls”, kur smaržu pudelītes slīpēja, malēja un pulēja. Šis darbs prasīja sevišķu rūpību. Vispirms flakonus ievietoja matēšanas aparātā, kur uz pudelītes apaļajiem sāniem uzmālēja trīs ceriņlapas. Šai operācijai izmantoja no Polijas atvestas smiltis. Tad flakonus mazgāja ar skābi un ūdeni, slīpēja un pulēja, lietojot īpašus smirģeļus. Papildus šarmu smaržu ārējam izskatam piedēvēja arī iesaiņojums – zīda aptītas dāvanu kastītes ar ceriņziedu rakstu.

1959. gadā smaržas “Rīgas ceriņi” parādījās Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, kur “Dzintars” produkti atstāja neaizmirstamu iespaidu arī maskaviešu sirdīs. “Rīgas ceriņi” šeit izcēlās ne tikai ar izteiktu un piesātinātu ziedu aromātu, bet arī ar krāsainu un izsmalcinātu noformējumu. Turpmākajos gados “Dzintars” ražojumi diezgan regulāri bija eksponēti dažādās nozares izstādēs Maskavā. Tā 1973. gadā “Dzintars” prezentēja savus kosmētikas izstrādājumus Kosmētikas izstādē Maskavas Politehniskā muzejā, bet 1976. gadā piedalījās izstāde “PARFIMĒRIJA UN KOSMĒTIKA — 76” Maskavā, kas stāstīja par PSRS parfimērijas un kosmētikas rūpniecības sasniegumiem. Izstāžu apmeklētāju ierosinājumi un piezīmes kļuvuši par nākamo ražojumu plānu pamatu. Stendi, kur bija izstādīta “Dzintars” produkcija, piesaistīja uzmanību ar izstrādājumu daudzveidību, lielisko iesaiņojumu un teicamo kvalitāti.

Jāsaka, ka Krievijas tirgus vienmēr bija ļoti lojāls “Dzintars” produkcijai – Krievijas un NVS valstis patērēja produkciju neiedomājamos daudzumos un pastāvīgi karoja pēc jaunumiem. Šī tendence ir saglabājusies līdz mūsdienām. Rīgas fabrikas “Dzintars” ražojumus — dāvanu kārbiņas “Rīga”, “Rīgas ceriņi”, smaržas “Latvija”, “Oktobra jubileja”, “Laima” un “Sigulda” — bija ļoti pieprasītas, un tiem bija laba slava ne tikai Padomju Savienībā, bet arī pasaules tirgos.

20. gadsimta 70. gados “Dzintars” ražotne aktīvi eksportēja savu produkciju uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Tā Latvijas parfimēru ražotās smaržas sekmīgi konkurēja starptautiskajā tirgū ar ārzemju parfimērijas meistaru labākajiem ražojumiem. “Dzintars” produkcija jau tolaik bija labi pazīstama Čehoslovākija, Bulgārijā, Polijā, Vācijas Demokrātiskajā Republikā, Zviedrijā, Vācijas Federatīvajā Republikā – pavisam 21 valstī. “Dzintars” galvenā parfimēre Broņislava Švarcmane atminās, ka fabrikas eksporta nodaļā pie sienas bija piekarināta karte ar abām puslodēm. Tajā no Rīgas bija novilktas līnijas uz daudzu pasaules valstu galvaspilsētām. Starp šim valstīm bija arī ASV, Kanāda, Brazīlija, Čīle, Turcija, Grieķija, Zviedrija, Anglija, Austrālija, Apvienotā Arābu Republika, un citas.

Šīs samērā nelielās rūpnīcas slava aplidojusi visu pasauli. Ar teicamiem panākumiem tās ražojumi tika eksponēti starptautiskajā izstādē Briselē un Stokholmā. Briseles izstādē par tiem pat bija saņemta bronzas medaļa. Augsti novērtējumi iegūti arī izstādēs Kanādā, Itālijā, Sīrijā, Irānā, Ķīnā un citur.  Starptautiskajās izstādēs parasti piedalījās ārzemju firmu pārstāvji, izmeklējot labākos paraugus un veicot tiešos pasūtījumus. Vienā no izstādēm Kanādas pārstāvji bija pasūtījuši fabrikai “Dzintars” lielākā vairumā smaržas “Rīgas ceriņi”, tā pašmāju ražotās smaržas tika pamanītas, atzinīgi novērtētas un veiksmīgi aizceļojušas uz Kanādu. Pēc tam tika saņemti II pakāpes un I pakāpes diplomi PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādē. Arī Leipcigas, Plovdivas, Zagrebas ikgadējo starptautisko gadatirgu apmeklētāji labi pazina “Dzintara” marku.

Latvijas rūpnīca “Dzintars”, kurai tagad ir piedēvēts vēsturiskais nosaukums “H.A.Brieger” ir vissenākais kosmētikas produktu ražotājs Ziemeļeiropā, līdz ar to zīmola vēsture sniedzas vairāk nekā 170 gadu garā stāstā, bet smaržas “Rīgas ceriņi” saglabāja savu popularitāti vairākas desmitgades.  Vintāžas Latvijā rādīto smaržu pudelītes šodien ir lielā cieņā kolekcionāru vidū, kaut gan “Rīgas ceriņi” smaržu flakona dizains vairākkārt pārdzīvoja izmaiņas, pakļaujoties laikmeta vēsmām. Tradīcijas, kas radušās pirms 170 gadiem, ir pārdzīvojušas visus šos laikus un, pateicoties vairāku cilvēku pūlēm, turpinās Rīgā joprojām. Fabrikas “H.A.Brieger” un zīmola “Dzintars” produkcija vēl aizvien ir pieprasīta Latvijā un aiz tās robežām, bet skaitlis “1849” atgādina mums par uzņēmīgo aptiekāru Heinrihu Ādolfu Brīgeru, kurš tik virtuozi turpināja sava tēva darbu, piešķirot tam neatkārtojamu raksturu.