Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vienas no biežāk veiktajām ir deguna starpsienas operācijas. Kādi ir iemesli, kāpēc tās jāveic?
85 procentiem populācijas deguna starpsiena ir nedaudz šķība. Taču visbiežāk cilvēki par to uzzina tikai sirmā vecumā, jo mūža laikā šī iemesla dēļ nekad nav izjutuši ne diskomfortu, ne kādus veselības traucējumus. Operācija jāveic tikai tad, ja ir objektīvi, traucējoši simptomi – apgrūtināta elpošana, bieži atkārtojas deguna blakusdobuma iekaisums, bet naktī traucē krākšana. Šī operācija veicama dienas stacionārā – pacients no rīta ierodas klīnikā, bet jau pēcpusdienā dodas mājās.
Kā notiek operācija? Kopš padomju laikiem par deguna starpsienas operāciju dzīvi ir dažādi mīti – par zāģēšanu, zilumiem zem acīm, nebeidzami gariem marles tamponiem, kuru izņemšana ir daudzkārt sāpīgāka nekā pati operācija utt. Arvien vairāk un vairāk izmantojam mūsdienīgas tehnoloģijas, piemēram, lāzertehnoloģijas. Protams, ne vienmēr, jo ir reizes, kad lāzera iesaiste nemaz nav nepieciešama, taču arī tad operācija ir minimāli invazīva. Savukārt kādreiz lietoto marles tamponu vietā šobrīd tiek izmantoti pavisam citādi – veidoti no speciāla materiāla, kas gan palīdz deguna dzīšanai, gan ļauj samērā brīvi elpot pēcoperācijas periodā. Šos tamponus izņem 5 līdz 7 dienas pēc operācijas, un sajūtas vairs ne tuvu nelīdzinās tām šausmu ainām, kas palikušas prātā kopš padomju laikiem. Tāpat kādreiz pēc operācijas pacientam slimnīcā vajadzēja pavadīt gandrīz nedēļu, turpretī tagad – mazāk nekā dienu.
Vai un kā iespējams palīdzēt hronisku iesnu gadījumā?
Hroniskas iesnas nereti ir saistītas ar deguna galveno funkciju nodrošinātāju – deguna gliemežnīcu. Tā sasilda, attīra un mitrina gaisu, nodrošina, lai deguns pareizi elpotu. Turpretī, ja gliemežnīcas palielinās, tās bloķē degunu, un šādā situācijā varam sniegt palīdzību ne tikai vispārējā, bet arī lokālajā anestēzijā, izmantojot lāzertehnoloģijas.
Citi lasa
Nereti iekaisuma procesi veidojas arī deguna blakusdobumos, un tos var izraisīt gan zobu iekaisums vai bojājums, gan arī iedzimti kaulu defekti, kas neļauj deguna blakusdobumam funkcionēt pareizi. Dažkārt iekaisumu nav iespējams izārstēt citādi kā vien ķirurģiski. Operācija tiek veikta dienas stacionārā, izmantojot speciālas sistēmas ar kamerām, kas palīdz precīzi lokalizēt bojājumu deguna blakusdobumos un ļoti precīzi to izoperēt, radot minimālu bojājumu. Līdz ar to pacientam atlabšanas periods ir īss un viegls, arī komplikāciju risks ir niecīgs.
Ir cilvēki, kas bieži cieš no angīnas. Kā rīkoties šādā gadījumā?
Šobrīd uzskata, ka daudzas patoloģijas, ko reiz risināja ar operāciju, iespējams atrisināt ar medikamentu palīdzību. Zinām, ka, piemēram, hroniska tonsilīta jeb mandeļu iekaisuma gadījumā iesaistās kuņģa skābe, pie kuras nonākšanas kaklā vainīga refluksa slimība. Ja šo slimību kontrolē, samazinās arī tonsilīta epizožu skaits. Tomēr ir reizes, kad mandeļu operācija ir jāveic, piemēram, ja ir biežs tonsilīts vai abscess jeb sastrutojums aiz mandeles. Arī šajā gadījumā operāciju iespējams veikt dienas stacionārā.
Vēl viena problēma, ko risinām ar operācijas palīdzību, ir tā dēvēto mandeļu korķu likvidēšana. Savulaik, lai risinātu šo problēmu, tika veikta mandeļu izņemšana. Šobrīd vietas, kurās veidojas korķi, apstrādājam ar lāzeru. Tādējādi rodas sarētojumi, un turpmāk korķi vairs neveidojas. Manipulācija aizņem aptuveni pusstundu, un arī dzīšanas process ilgst vien četras piecas dienas, kad mazliet sāp kakls.
LOR klīnikā veic arī ausu operācijas. Kādos gadījumos tās nepieciešamas?
Piemēram, ja bijušas kādas lielas deguna problēmas, kas ietekmē ausis. No deguna uz aizdeguni ved kanāls, kas regulē, lai gaisa spiediens vidusausī būtu tieši tāds pats kā ārējā vidē. Ja tiek traucēta tā darbība, ausis aizkrīt un rodas izteikts diskomforts. Ir sajūta, it kā ausī iebāzta vate, parādās dzirdes traucējumi. Sākotnēji šo problēmu ārstē medikamentozi, bet, ja tas nepalīdz vai process ieildzis, jāveic operācija. Savulaik pirmā izvēle bija veikt timpanostomiju – ievietot kanālā kanilas jeb mazas caurulītes, kas palīdzēja regulēt gaisa spiedienu. Šobrīd izvēlamies lāzerķirurģiju, ar kuras palīdzību efekts ir tāds pats, kā ievietojot kanilu, tikai vairs nav jāveic atkārtota operācija, lai izņemtu caurulīti.
Klīnikā veicam gandrīz visas ausu operācijas, izņemot īpaši sarežģītās, kuras gan jāveic lielajās slimnīcās, kur pieejams papildu aprīkojums. Ja runa ir par ausīm, gribu uzsvērt – ausis ir viens no trauslākajiem cilvēka orgāniem. Tiklīdz manāmas kaut mazākās problēmas, kas saistītas ar dzirdi, jāmeklē speciālista palīdzība. Atliekot vizīti pie ārsta, var izrādīties – ir jau par vēlu, lai palīdzētu. Ir bojājumi, kas var būt neatgriezeniski.
Jūsu klīnikā pieejami speciālisti, kas ikdienā strādā ar bērniem. Vai dienas stacionārā operācijas veic arī mazajiem?
Jā, protams. Viena no biežākajām ir adenoīdu jeb aizdeguna mandeļu likvidēšanas operācija. Kādreiz šo manipulāciju veica bez anestēzijas, tagad operācija tiek veikta narkozē. Turklāt narkoze ir īslaicīga, un tās tehnoloģija ir tā mainījusies, ka neatstāj paliekošu iespaidu uz veselību. Līdz ar to bērns nav piedzīvojis nepatīkamas izjūtas un jau pēcpusdienā dodas mājās – priecīgs, ka ne tikai drīkst ēst saldējumu, bet tas jādara obligāti.
LOR klīnika
Rīgā, Vienības gatvē 51,
Brīvības gatvē 410
Reģistratūras tālr. +371 25 727 676
