Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tā tikai šķiet – kas tur īpašs ar balsi var būt? Nu, ir mazliet piesmakusi, taču profesijā, kad visu laiku jārunā un brīžiem skaļāk, nekā gribētos, tas ir normāli, gan pāries.
«Bet tā nevajadzētu būt,» saka otolaringologs Marks Ronis. «Kad sportojam vai veicam kādu fiziski smagu darbu, mēs taču arī to nedarām vienā laidā, ļaujam muskuļiem atpūsties, lai neiedzīvotos kādās veselības problēmās. Tāpat ar balss saitēm – arī tās ir muskulis. Lai mēs runātu, balss saitēm, šim muskulim, ir jāsaraujas.
Ikviens muskulis, ja to darbina intensīvi, piekūst
Un, kad no pārslodzes piekūst balss saites, šis muskulis sauc palīgā balsenes palīgmuskulatūru, līdz ar to mēs vairs nerunājam fizioloģiski pareizi – balss tiek darbināta ar kompensējošo mehānismu palīdzību. Līdzīgi kā, ja mums sāp labā roka, mēs cenšamies vairāk nodarbināt kreiso – tas tāpat nav labi.»
Hroniska pārpūle nepaliek bez sekām
Kas notiek, ja balss saites ilgstoši tiek pārpūlētas? Pirmkārt, no pārslodzes uz balss saitēm rodas tūska un veidojas nelieli iekaisumi. Šādai gļotādai, kas jau tāpat nejūtas pārāk labi, daudz vieglāk līp klāt arī visādas infekcijas, tāpēc cilvēks biežāk slimo, piemēram, ar laringītu, viņa balss biežāk ir piesmakusi. Tā, starp citu, ir pirmā pazīme, ka balss saites cieš no hroniskas pārpūles un balss nepareizas lietošanas.
Savu slikto darbu pamanās paveikt arī stress. Kādam tas provocē kunģa skābes atvilni, un tad kuņģa skābe, iespējams, arī apdedzina balss saites. Vēl kāds, lai mazinātu stresu, mēdz arī uzsmēķēt, taču nikotīns un dūmi balss saitēm un gļotādai ir ienaidnieks numur viens. Tas viss kopā noved pie ilgstošām balss saišu problēmām.
Ja to ignorējam, uz balss saitēm laika gaitā var attīstīties dažādi veidojumi. Visbiežāk no balss aparāta pārmērīgas piepūles uz balss saitēm rodas tā sauktie dziedātāju mezgliņi, tādas kā tulznas.
«Ko mēs darām, ja jaunas kurpes ir uzberzušas tulznas? Pareizi, mēs tās vairs nevelkam, ļaujam pēdai atpūsties, un tulznas pāriet. Ar šiem mezgliņiem ir līdzīgi – to ārstēšanai primāri ir nepieciešama rehabilitācija, kas nozīmē, ka balss ir jāatpūtina, un te palīdz balss terapija pie audiologopēda. Tikai atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Protams, mezgliņi nav vienīgais, kas hroniska kairinājuma dēļ var veidoties uz balss saitēm, – var parādīties arī dažādi polipi, papilomas, granulomas, cistas… Nereti, uzzinot, ka uz balss saitēm ir kāds veidojums, cilvēks brīnās – kā tad tā? Es taču neko tādu nedaru! Bet, kad padomā par savu darbu, par ikdienu, viss kļūst skaidrs. Starp citu, līdzās pedagogiem manu pacientu lokā arvien biežāk ir arī sporta treneri, kam jāspēj pārkliegt pāri laukumam vai skaļas mūzikas pavadībā jāvada treniņi,» stāsta Marks Ronis.
Tāpēc, ja apzināmies, ka darba vai arī hobija dēļ (piemēram, ja patīk dziedāt, bet cilvēks nav profesionāls dziedātājs) cieš mūsu balss saites, jau ilgstoši vērojams piesmakums, balss ātri piekūst un runājot ir jāpiepūlas, pats pareizākais būtu aiziet pie otolaringologa, vislabāk – izmeklēt balss saites ar endoskopiju, ko iespējams veikt LOR klīnikā. Ar veco labo spogulīša metodi ir gandrīz neiespējami novērtēt, vai balss saites kustas pareizi un uz tām jau neveidojas kādi mazi punktiņi.
Pati svarīgākā – rehabilitācija
Lai neiedzīvotos kādās nopietnās balss problēmās, profesionāliem balss lietotājiem noteikti vērts padomāt par rehabilitāciju. Jā, jā! Tieši tāpat kā ejam pie fizioterapeita, lai labāk justos un ilgstošāk saglabātu kustību brīvību, ir svarīgi nodarboties arī ar balsi, lai ilgtermiņā saglabātu balss spējas.
«Vispirms jau būtu jāiemācās lietot balsi pareizi, ikdienā dažādās tehnikās veikt balss vingrinājumus, lai atslābinātu balss saites, tāpat būtu jāiemācās savām balss saitēm kādu brīdi dot pilnīgu mieru. To visu var apgūt kopā ar mūsu klīnikas audiologopēdi Evitu Bugaju,» stāsta dakteris Marks Ronis.
Audiologopēds ir speciālists, kas vada rehabilitācijas un treniņa programmu, lai mēs savu balsi lietotu pareizi. Pie audiologopēda vērts doties, pirms vispār kāda problēma ir radusies, vienkārši izstāstot savus novērojumus. Ja būs nepieciešams, logopēds nosūtīs arī pie otolaringologa uz apskati un noteikti ierādīs vingrinājumus, kas būtu veicami, iemācīs tos pareizi izpildīt, un tad būs arī rezultāts – balss būs labāka, tā tik bieži nepiekusīs un problēmas ar balsi neradīsies arī ilgtermiņā.
«Skolotāji nereti velk problēmas gadiem ilgi, tad atnāk pie speciālista ar balss disfoniju vai gandrīz afoniju (ilgstošs, nepārejošs balss zudums) un prasa slēdzienus, lai kārtotu dokumentus invaliditātei. Īstenībā to visu varēja viegli novērst – tikai ar savu ieguldījumu un nelielu laika patēriņu.»
Cilvēkiem nereti šķiet – ja reiz balss terapija, tad pie audiologopēda būs jāiet katru otro dienu un tas dārgi maksā. Tā nebūt nav. Logopēds izvērtē situāciju, visu izstāsta, parāda vingrinājumus, kas jāveic mājās, un pēc zināma laika cilvēks vēlreiz atnāk pie ārsta, lai speciālists saprastu, kā cilvēkam šajā laikā veicies un pie kā vēl būtu jāpiestrādā.
Ak, šī novecošana…
Izmaiņas balss saitēs cilvēki diemžēl piedzīvo arī novecojot. Gadiem ejot, muskuļi kļūst plānāki ne tikai rokām un kājām – arī balss muskulītis vairs nav tāds kā jaunībā. Tas zaudē savu taisno nogriežņa formu, saraujas un vēl ieliecas uz iekšu. Balss sprauga starp balss saitēm vairs nenoslēdzas tik viegli, līdz ar to vairs neveidojas arī skanīga balss plūsma. Balss kļūst vairāk piesmakusi, klusāka, arī runājot ir vairāk jānopūlas. Citreiz ir arī grūtības izteikties, jo atsevišķu skaņu izrunāšana rada diskomfortu.
«Ja izmaiņas pamana laikus, neignorē tās un nenoraksta uz vecumu, kaut, protams, tas ir saistīts arī ar vecumu, mūsdienu medicīna ikvienam cilvēkam jebkurā vecumā sniedz iespējas justies labi. Tāpēc primāri, kad konstatējam šīs ar vecumu saistītās balss izmaiņas jeb balss saišu atrofiju, pats svarīgākais ir nepadoties un muskuli stiprināt,» uzsver Marks Ronis.
«Ko mēs darām, kad kāja ilgi bijusi ģipsī, muskulis nav strādājis un kļuvis vājš? Ejam pie fizioterapeita un kāju vingrinām. Tieši tāpat notiek ar balss saitēm, ja izmaiņas pamanām laikus, – vingrinām balss saites audiologopēda uzraudzībā. Ja balseni pareizi noslogojam, pareizi trenējam, varam atgūt nepieciešamo muskuļa masu, lai balss saites atkal noslēgtos, līdz ar to – arī skaistu, labu balsi.»
Ja tomēr spraudziņa jau kļuvusi pārāk liela un balss terapija vairs palīdzēt nevar, arī tad cilvēkam var palīdzēt atgūt balsi, veicot filleru injekcijas balss saitēs. Vienīgais, ar ko jārēķinās, – filleru iedarbība nav mūžīga, iegūtais efekts saglabājas no sešiem mēnešiem līdz pusotram gadam, pēc tam manipulācija atkal ir jāatkārto. Taču labā ziņa ir tā, ka to veic bez narkozes endoskopa kontrolē turpat ārsta kabinetā un tas prasa tikai 15 minūtes. Pēc tam cilvēks uzreiz var doties mājās. Tikai pirmās trīs dienas būs jāievēro klusuma režīms, lai fillerus neizspiestu ārā no balss saites.
«Mūsdienās ir arī ilgstošāki paņēmieni, viens no tiem – fascijas injekcija. No kājas tiek paņemts muskuļa apvalciņš, sastrādāts speciālā masā un injicēts filleru vietā. Helsinku kolēģi uzskata, ka šī metode darbojas līdz mūža beigām, taču pētījumi liecina, ka pēc 10–15 gadiem šāda injekcija tomēr ir jāatkārto. Ņemot vērā, ka uz šīm manipulācijām nāk cilvēki pirmspensijas un pensijas vecumā, viņiem, iespējams, ar vienu reizi varētu arī pietikt,» stāsta ārsts. Savukārt, ja atrofijas dēļ balss saites jau ir ļoti mainījušās, tiek izmantota balsenes protēze. Proti, ar speciālas protēzes palīdzību balss saites mehāniski tiek novietotas pa vidu, lai runājot tās sakļautos.
«Cilvēki, arī pensijā aizejot, vēlas pavadīt kvalitatīvu laiku ar mazbērniem, iedzert ar draudzenēm vīnu un parunāties. To visu daudz grūtāk izdarīt tad, ja runāšana prasa piepūli un balss ir tik klusa, ka otram grūti sadzirdēt. Tāpēc ir vērts tomēr meklēt iespējas, kā sev palīdzēt,» aicina otolaringologs Marks Ronis.
Jautājumi, ko vērts sev uzdot
- Vai mana balss ir iemesls tam, ka cilvēkiem ir grūti sadzirdēt mani?
- Vai runājot man trūkst elpas?
- Vai, runājot ar citiem, jūtos saspringti savas balss dēļ?
- Vai mana balss skan čerkstoši?
- Vai es mēģinu pārveidot savu balsi, lai tā skanētu citādi?
- Vai mana balss aizlūst runas vidū?
- Vai mani kaitina, ja cilvēki lūdz man atkārtot iepriekš teikto?
Kāpēc nedrīkst ignorēt balss izmaiņas?
Ignorējot simptomus, cilvēks var arī pilnībā palikt bez balss un iedzīvoties dažādos veidojumos. Labi vēl, ja tie ir labdabīgi, bet nikotīna, dūmu un citu kaitīgu faktoru dēļ var iedzīvoties arī onkoloģiskās slimībās. Balsenes vēzi neviens nav atcēlis. Turklāt tas tā arī izpaužas – ar balss izmaiņām. Tāpēc, ja parādās piesmakums, ilgstoša slimošana, nevajadzētu ignorēt simptomus, bet iet pie speciālista!
Vienības gatvē 51, Rīga
Brīvības gatvē 410, Rīga
Reģistratūra: +371 25 727 676
