Krūtis apēstas, puncis nošļucis. Pārvērtības mammām

Konsultē MARTA RUDAKOVSKA, plastikas un rokas ķirurģe klīnikā Aesthetica.

Kā būtu ar sevi?

Bērns piedzimis jau pirms laba laika, bet vēderiņš joprojām tik apaļš, ka sen neredzēti paziņas apsveic ar jaunu grūtniecību? Diezgan nepatīkama situācija. turklāt palielināts vēders mēdz būt vēl tikai puse sāpju stāsta. Ne mazums sieviešu pēc bērna barošanas arī atklāj, ka uz krūtīm šis svētīgais un citādi lieliskais pilnas slodzes darbs ir atstājis zināmas sekas. Skatoties uz sevi spogulī, nekas vairs nepatīk. Bērna iznēsāšanas, dzemdību un pēcdzemdību laikā sievietes ķermenis piedzīvo lielas pārvērtības, ko nosaka spēcīgas izmaiņas hormonālajā sistēmā un vesela virkne citu faktoru. Lielākās cietējzonas ir tieši vēdera apvidus un krūtis. «Nevarētu gan teikt, ka tā notiek ar visām sievietēm, – to nosaka iedzimtība un ģenētika,» skaidro plastikas ķirurģe Marta Rudakovska. «Ir arī trīs, četru bērnu mammas, kas ar visu šo pieredzi izskatās fantastiski! Un ir sievietes, kurām visas iespējamās problēmas parādās jau pēc pirmā bērna laišanas pasaulē, – ir gan vēdera muskuļu diastāze, gan daudz striju un arī krūtis strauji zaudējušas formu. Visticamāk, tā notiek hormonālā fona izmaiņu ietekmē, un iepriekš to paredzēt mēs neviena nevaram. Piemēram, manai mammai savulaik pēc pirmajiem diviem bērniem nebija pilnīgi nekādu īpašu izmaiņu ķermenī, taču pēc trešā bērna pēkšņi tās notika – gan vēders pašļuka, gan strijas parādījās, tā ka tas ir ļoti individuāli.» Protams, kļūšana par mammu sievietei bieži liek intensīvi pievērsties citu interesēm, sevi un savas vajadzības uz laiku atstājot novārtā. Kad bērni jau paaugušies, parādās vairāk laika un līdzekļu pašai sev. Ne vienmēr sports un diēta var palīdzēt. Tieši tāpēc tā dēvētās mommy makeover operācijas kļuvušas tik populāras visā pasaulē. To mērķis – ar plastiskās ķirurģijas palīdzību atgūt iespējami vairāk no tā izskata, kāds sievietei bija pirms bērnu piedzimšanas.

Divi zaķi ar vienu piegājienu

Kā stāsta ārste, klīnikā Aesthetica pēc padoma vēršas gan jaunas mammas, gan sievietes, kuru bērni ir jau krietni paaugušies un tagad viņām ir laiks un iespējas uzlabot savu izskatu. «Pie mums vēršas dažnedažādas sievietes. Nekad neko nesasteidzam un vaicājam tieši – vai tiešām sieviete ir pārliecināta, ka viņai vajag šo operāciju? Ja atbilde ir, ka par to domāts jau vairākus gadus, tātad tas nav tāds spontāns vakardienas lēmums,» stāsta Marta Rudakovska. «Tad tās tiešām nav vien iedomas par sava izskata trūkumiem, parasti tie ir tiešām objektīvi rādītāji – apskates laikā redzam, ka krūtīm vairs nav formas, vēders ir izstaipīts, ir daudz liekas ādas, tā klāta ar strijām, papildus ir muskuļu diastāze – kopējais skats ir tāds noguris, un skaidrs, ka kaut kas ir jādara, lai to uzlabotu.» Sieviete var izvēlēties koriģēt vienu ķermeņa daļu, taču var arī vienlaikus koriģēt gan krūtis, gan vēderu – veikt pilnu mommy makeover.

KRŪŠU KOREKCIJA

Ķirurģe Marta Rudakovska skaidro – lai veiktu krūšu korekciju, iespējami vairāki scenāriji.

• Mazās krūtis – lielākas.

Ja krūtis ir mazas, pēc grūtniecības un dzemdībām tās, iespējams, nav būtiski zaudējušas formu, bet kļuvušas tādas kā nedaudz tukšākas. Taču, zīdot bērnu, sieviete jau ir iepazinusi to sajūtu, kad krūtis ir pilnīgākas, un vēlas ko līdzīgu arī turpmāk. Šādā gadījumā tiek veikta klasiska krūšu palielināšana – krūtis tiek izveidotas tvirtākas, kuplākas, lielākas, ievietojot implantu.

• Vidēji lielas krūtis – pacelt.

Ir sievietes, ko daba apveltījusi ar pietiekami kupliem krūšu audiem, bet pēc grūtniecības un bērna barošanas tās kļūst tukšas, pašļūk lejā, nosēžas. Tad ir iespējama krūšu pacelšana ar sievietes pašas esošajiem audiem – krūtis izveido kompaktākas, noliek vietā, lai tās ir tādas, kādas reiz bija.

• Gan celt, gan piepildīt.

Ja krūtis ir gan nosēdušās, gan tukšas, nepietiks vien ar to pacelšanu – rezultātā tās tik un tā neizskatīsies kā agrāk. Šādos gadījumos pacelšanu kombinē ar krūšu palielināšanu – ieliek implantu, paceļ uz augšu sievietes pašas audus, un krūtis iegūst kuplumiņu.

• Lielās krūtis – mazākas.

Ja sievietei no dabas ir kuplas, izteiksmīgas, skaistas krūtis, gadiem ejot, kādā brīdī tās var sākt fiziski traucēt. Bērni ir izbaroti, krūtis lielas, zem tām svīst, sāp mugura, grūti atrast apģērbu, kas labi izskatās. Tad var veikt krūšu samazināšanas operāciju – paceļot krūtis, ne tikai paņem nost lieko, izstaipīto ādu, bet izņem ārā daļu mīksto krūšu audu, lai samazinātu apjomu.

No implantiem nav jābaidās

Ja pēc jebkuras no šīm operācijām sieviete nolemj dzemdēt vēl kādu bērnu, veiktās izmaiņas tam nekādi netraucē, vienīgi jāņem vērā, ka krūšu forma var atkal pamainīties. «Tad mazo krūšu īpašniecēm pēc krūšu palielināšanas sagaidāms vismazāk izmaiņu. Taču, ja ir lielāks savu krūšu audu apjoms, gan vecuma, gan bērnu barošanas ietekmē audi var atkal sēsties un krūšu aprises mainās, un tad var rasties vēlme atkal kaut ko pielabot, pakoriģēt,» saka plastikas ķirurģe un uzsver – mūsdienu implanti ir droši. Līdzīgi kā mobilajiem telefoniem, arī tiem tiek laistas klajā arvien jaunas drošākas un ķermenim maksimāli draudzīgas implantu paaudzes. Pēc implantu ievietošanas ķermenis uz tiem dabīgi reaģē kā uz svešķermeņiem, izveidojot ap implantiem kapsuliņu – audu sakopojumu, kas notur implantu savā vietā. Ja viss ir kārtībā, implants kapsuliņā mierīgi atrodas pat 20 un vairāk gadu. Tiesa, atsevišķos gadījumos pastāv iespēja, ka ķermenis uz implantu reaģē ar pārlieku aizsardzību – tas nepieņem implantu vai šī kapsuliņa pat neveidojas. Ja to agrīni piefiksē, veicot dažādas procedūras, procesu var normalizēt. Tāpēc īpaši svarīgi ir veikt regulārus krūšu izmeklējumus vismaz reizi gadā. «Vēlos implantu īpašnieces noteikti arī iedrošināt nebaidīties veikt dažādus krūšu izmeklējumus, kas nepieciešami noteiktos vecumos. Piemēram, ultrasonoskopiju, mamogrāfiju,» uzsver Marta Rudakovska. «Mamogrāfijas laikā krūtis diezgan stipri saspiež dažādos veidos, un reizēm sievietes baidās, ka saspiedīs implantu un tas varētu pārplīst. Nē, tā nevar notikt – implanti ir izturīgi, un no profilaktiskajām pārbaudēm noteikti nav jāatsakās. Ar implantiem arī droši var sportot, skriet, iet pirtī, vienīgais, kas vēl nav īsti izpētīts, ir infrasarkanās pirts ietekme.»

Svarīgi zināt

• Diastāzi ieteicams agrāk vai vēlāk likvidēt, jo ar laiku, ja vēl nāk klāt svars, introabdominālie tauki var sāk spiest uz diastāzes atvērumu un padarīt to vēl lielāku.
• Vēdera plastiku vēlams veikt tad, kad iegūts vēlamais stabilais svars. Citādi operācija nedos vajadzīgo efektu un nebūs izteiktākas vidukļa līnijas sānos.
• Pēcoperācijas periodā jāieplāno vismaz 2 brīvas nedēļas. Šajā laikā jādzīvo mierīgi, jo ir asiņošanas risks. Pēc operācijas vismaz viena nakts noteikti būs jāpaliek klīnikā. Ja mājās nav, kas palīdz, klīnikā iespējams palikt vēl pāris dienu un saņemt aprūpi.
• Lielākas fiziskās aktivitātes var atsākt ne ātrāk kā pēc mēneša.
• Operāciju izmaksas atrodamas klīnikas mājas lapā aesthetica.lv.

Vēdera operācijas laikā iespējams vienlaikus sakārtot vairākas nopietnas problēmas, un daudzas sievietes izmanto šo iespēju.

• Vēdera muskuļu diastāze

Grūtniecības laikā mainās vēdera taisno muskuļu izvietojums vēdera priekšējā daļā. Šos muskuļus aptver audi, un grūtniecības laikā tie no vidus paslīd, atdalās uz sāniem, lai bērnam vēderā būtu vairāk vietas. Pēc bērna piedzimšanas muskuļi lēnītēm virzās atpakaļ uz centru. Daļai sieviešu tie skaisti nostājas atkal vietā, bet daļai saglabājas vērā ņemama atstarpe starp šiem muskuļu blokiem (4–6 cm). Tad vēders izskatās palielināts, piepūties, it kā sieviete būtu atkal stāvoklī. Ar īpašiem vingrojumiem diastāzi var samazināt. Ja tā nenotiek, palīdzēt var tikai vēdera plastika.

• Liekā āda, strijas

Visai bieži ir gadījumi, kad vidējas miesas būves sievietēm pēc bērna piedzimšanas nav īpašu lieko taukaudu, toties uz vēdera ir viens liels, smags ādas priekšauts – nereti vēl ar strijām. Tās var būt plašas – zem un virs nabas, uz krūtīm. Veicot vēdera korekciju, likvidē lieko ādu un daļu striju. Visvieglāk atbrīvoties no strijām, kas atrodas lejpus nabai.

• Bruka, trūce

Dažreiz tikai apskates laikā atklājas, ka vēdera zonā ir vēl citas papildu problēmas, un arī tās var atrisināt pie vienām sāpēm kopējās vēdera plastikas laikā.

Plastikas ķirurģe Marta Rudakovska skaidro, kā notiek pilnā vēdera plastika: «Operācijas laikā vēderu paņem un paceļ kā tādu priekšautiņu, tālāk ar šuvēm satuvina un koriģē muskuļus – likvidē to diastāzes spraugu, noliekot muskuļus atpakaļ to anatomiskajā vietā. Pēc tam maksimāli nostiepj lieko ādu, izveido pēc iespējas plakanu un gludu vēderu. Tas notiek, ādas daļu, kas ir virs nabas, pārvelkot uz rajonu zem nabas. Nabai ādā tiek izveidota jauna atvere, un no rajona virs nabas uz rajonu zem tās var pārvietoties arī kādas dzimumzīmes, tetovējumi. Tas iespējams, ja vēders ir pietiekami mīksts un ir daudz liekās ādas. Ja vēderiņš ir mazāks, ārsts individuāli izvērtē, kur, ko un kā var darīt.»

Pēc 5 bērniem – vēders kā jaunībā

KARĪNA KARVELE, 35 gadi, skolotāja un izglītības darbiniece no Dagdas:

«Man ir pieci bērni. Kad viņi vēl nebija piedzimuši, daudz nodarbojos ar sportu, man bija stingrs, muskuļots vēders. Viss mainījās jau pēc pirmajām dzemdībām, bet pēc otra bērna piedzimšanas es izskatījos tā, it kā būtu 7. grūtniecības mēnesī. Vēders, naba – viss izskatījās slikti, un, tā kā man bija veselības problēmas, sportot nedrīkstēju. Dakteri teica, ka man vairs nevajadzētu dzemdēt, jo vēdera sienas stāvoklis bija tāds, ka bērni būtībā karājās puncī vēderam priekšā. taču es vienmēr biju gribējusi kuplu, skaistu ģimeni, jo pati esmu bārene, mani audzināja vecmāmiņa. Tāpēc nolēmu, ka man tomēr vēl būs bērni. Pēc piektajām dzemdībām mans izskats bija ļoti, ļoti mainījies, ik pa laikam kāds mani apsveica ar gaidāmo sesto! Manai pašapziņai tas bija diezgan liels trieciens. Nepalīdzēja nekas – ne koriģējošā veļa, ne diētas, ne badošanās, un kompleksi kļuva vēl lielāki. Man bija diastāze un bruka. Vēderam priekšā bija tāds kā tukšs kunkulis, visus iekšējos orgānus ar roku varēju sataustīt caur ādu! Kautrējos pat no vīra – zinu, ka viņš mani ļoti mīl, tomēr vienmēr mēģināju izdarīt tā, lai viņš manu vēderu dienasgaismā nemaz neieraudzītu. Tad uzzināju, ka klīnikā izsludināta labdarības akcija – lai pieteiktos, bija jāsūta fotogrāfija. Pieteicos pašā pēdējā dienā – bija kauns, neērti, domāju: varbūt nevajag. Klīnika izvēlējās mani. Operācija, aprūpe, medikamenti – man viss bija bez maksas. operācijas laikā man sakārtoja atpakaļ visus orgānus, jo tie burtiski bija izvirzījušies priekšā, likvidēja diastāzi, noņēma lieko ādu, likvidēja bruku. Izveidoja jaunu nabu un novāca strijas – man vēdera virsmā bija gluži vai tādas kā bedres. Rezultāts ir ļoti smuks – viss gluds, viss savās vietās. Man kopš 18 gadu vecuma nav bijis tik smuks puncis! Vīrs saka – šo visu vajadzēja jau ātrāk! Arī pēcoperācijas periods nebija nemaz tik traks, tikai bērnus nedrīkstēju cilāt. Nu pagājis jau gads, un vēdera forma nav mainījusies, vienīgi ir cītīgi jāpilda visas rekomendācijas, vajadzīgas fiziskās aktivitātes, kam man, strādājot divās darbavietās, īsti nepietiek laika. Katrā ziņā uzskatu, ka vēdera plastika ir vērtīga operācija, un iesaku to arī citām mammām, kam ir tādas pašas problēmas kā man.»