Šogad pavasarī Kristīne ievēlēta Latvijas Māsu asociācijas valdē. Vēl viņa ir Psihiatrijas un narkoloģijas māsu apvienības vadītāja, kā arī vada prakses Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Liepājas filiāles profesionālā bakalaura studiju programmas Māszinības studentiem.
2018. gadā viņa RSU Liepājas filiālē pabeigusi profesionālā bakalaura studiju programmu Māszinības, iegūstot garīgās aprūpes māsas kvalifikāciju, 2021. gadā turpat saņēmusi veselības zinātņu maģistra diplomu.
Tā bija mērķtiecīga vai nejauša izvēle, ka kļuvāt par māsu?
Par mērķtiecīgu izvēli to nevarētu saukt, jo par māsu neaizgāju mācīties tūliņ pēc vidusskolas. Turklāt bērnībā manā sapņu profesiju sarakstā māsas profesijas nebija un ģimenē neviens nav mediķis. Studēt māszinības aizgāju pēc dēla nākšanas pasaulē, jo sapratu, ka zināšanas, kas ir saistītas ar medicīnu, man ļoti labi noderēs dzīvē. Iestājoties tolaik Liepājas Medicīnas koledžā (tagad – RSU Liepājas filiāle), mana izvēle ātri vien pārtapa par mērķtiecīgu karjeras ceļu. Koledžā ieguvu pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību.
Kādas bija jūsu studijas? Vai bija kas tāds, kas sagādāja grūtības?
No koledžas laika man ir visspilgtākās atmiņas, jo bijām ļoti draudzīgs kurss, kas cits citu atbalstīja un motivēja. Par grūtībām runājot, atceros tikai latīņu valodu un fizioloģiju, kuru docēja koledžas direktore Gunvalda Pacunska. Man no viņas bija ļoti bail. Atceros, ka uz tām nodarbībām un ieskaitēm iekalu visu galvā.
RSU Liepājas filiālē ieguvu profesionālā bakalaura diplomu garīgās veselības aprūpē. Tas bija konkrēts mērķis, uz kuru gāju apzināti, lai iegūtu padziļinātas zināšanas psihiatrijā un narkoloģijā. Tas viens studiju gads man aizlidoja vēja spārniem, un man nekas nesagādāja grūtības, jo biju jau ieguvusi to sajūtu, ka tieši psihiatrija ir mans kā māsas aicinājums.
Arī veselības zinātņu maģistra grādu ieguvu tepat RSU Liepājas filiālē, par ko esmu pateicīga vēl līdz šai dienai. Nezinu, vai būtu to paveikusi, ja studijas būtu Rīgā. Šajos divos studiju gados gan saskāros ar grūtībām, jo apvienot pilnu slodzes darbu ar klātienes maģistra studijām man bija izaicinājums. Grūtības izdevās pārvarēt, pateicoties atbalstošai priekšniecībai, pretimnākošiem kolēģiem un saprotošai ģimenei. Spilgtākais, ko atceros no maģistra studijām, bija pats sākums, kad pēc pārrunām un iesniegtās esejas par maģistra darba vīziju pienāca ziņa e-pastā: «Apsveicu, jūs esat budžetā!» un, protams, studiju beigas, jo gandarījuma sajūta ir neaprakstāma, iegūstot sen kāroto maģistra grādu veselības zinātnēs.
Kas no studijās apgūtā visvairāk noderēja māsas ikdienas darbā?
Tā kā pamatu māsas izglītībā ieguvu salīdzinoši pasen, t. i., 2009. gadā, no apgūtā man noderēja pilnīgi viss – gan teorija, gan praktiskās nodarbības, ieskaitot praksi. Klīniskās prakses laikā ieguvu drošības sajūtu, ka eju pareizā virzienā, un pārliecinājos par savām zināšanām un spējām. Bakalaura un maģistra studijas RSU Liepājas filiālē norisinājās citā līmenī – tajos studiju gados es jau skatījos uz studiju procesu kā profesionāle, saistīju zināšanas ar reālo ikdienas māsas un māsu vadītāja darbu.
Kā izdevās bakalaura studijas apvienot ar māsas darbu?
Ar to nebija nekādu problēmu, jo tolaik man bija diennakts dežūru darbs, līdz ar to viegli bija apvienot darbu ar studijām.
Pabeidzot RSU Liepājas filiāles bakalaura studiju programmu Māszinības, absolvents iegūst ne tikai bakalaura grādu, bet arī vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju. Ko dara vispārējās aprūpes māsa?
Vispārējās aprūpes māsa ir ar plašākām kompetencēm, vienotu izglītības dokumentu, līdz ar to māsa, balstoties uz iegūtajām zināšanām un prasmēm, spēj patstāvīgi plānot un organizēt pacientu aprūpi.
Vispārējās aprūpes māsa var strādāt jebkurā ārstniecības iestādē, pateicoties RSU un RSU Liepājas filiāles bakalaura studiju programmu Māszinības māsas profesijas un pamatspecializācijas izglītībai, kuru iegūs visas māsas. Tas ļauj māsai būt mobilai darba tirgū, mainoties, piemēram, slimnīcas specializācijai, ļauj iekļauties citā struktūrvienībā tajā pašā slimnīcā vai izvēlēties citu ārstniecības iestādi.
Tā ir patiesība vai mīts, ka māsas nevar nopelnīt cilvēka cienīgu algu?
Situācijas ir dažādas, taču man nekad nav bijušas divas vai pat vairākas darbavietas. Man kaut kā dzīvē ir paveicies, ka esmu atradusi darbavietu, uz kuru katru rītu eju ar prieku, un, manuprāt, atalgojums ir atbilstošs manam darba apjomam.
Vai viegli būt māsai?
Ja tas ir tavs aicinājums vai arī vienkārši patīk māsas darbs, tad, nenoliedzami, ir viegli būt māsai, tāpat kā tas ir jebkurā profesijā.
Vairāk par studiju programmu ŠEIT.