Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Stāsta Dr. Baiba Meldere, RAKUS stacionāra Gaiļezers ārste rezidente anestezioloģijā un reanimatoloģijā.
Kas ir anestēzija, un kad pacients un anesteziologs satiekas pirmo reizi?
Anestēzija ir nejutīgums sāpīgu manipulāciju laikā. Tomēr plašākā nozīmē tā ir pacienta dzīvībai svarīgo funkciju uzraudzība, novērtēšana, uzturēšana un aizsargāšana, radot apstākļus drošai operācijas norisei.
Pacients pirms plānotās anestēzijas dodas uz ambulatoru anesteziologa apskati, kurā anesteziologs vērtē anestēzijas un operācijas riska faktorus, izsver risku un ieguvumu attiecību. Riska faktorus var iedalīt koriģējamos un nekoriģējamos. Nekoriģējamie riska faktori ir vecums, dzimums, alerģijas, ko anesteziologs pieņem zināšanai, taču mainīt tos nevar. Koriģējamie riska faktori ir tie, ar kuriem var strādāt. Te ir minama smēķēšana, liekais svars, kā arī dažādu hronisku slimību un simptomātisku stāvokļu kontrole, tostarp ar zālēm.
Anesteziologu noteikti interesē sirds un asinsrites sistēmas veselība, jo gan vispārējai anestēzijai (kad pacients atrodas bezsamaņā), gan reģionālajai anestēzijai (spinālajai, epidurālajai anestēzijai, vadu anestēzijai) ir nopietna ietekme gan uz sirdi, gan uz asinsvadiem.
Kas anesteziologu interesē, izvērtējot sirds veselību?
Pirmais, ko apskatē vērtē anesteziologs, ir pacienta izskats: liekais svars, tūska uz kājām, zilas lūpas, vai pacients ir aizelsies, ienākot ārsta kabinetā. Visas iepriekš minētās pazīmes norāda uz to, ka ir problēmas ar sirdi. Pacientam noteikti tiek izmērīts asinsspiediens un izklausīti sirds vārstuļu trokšņi. Ja radīsies aizdomas par sirds slimībām, pacients tiks nosūtīts pie kardiologa.
Svarīga ir pacienta līdzšinējā slimības vēsture. Ja ir izraksti no iepriekšējām ārstēšanās reizēm, tie noteikti ir jāņem līdzi uz apskati. Anesteziologam ir svarīgi izvērtēt līdzšinējo slimības gaitu, kādas komplikācijas vai akūti notikumi ir bijuši, vai ar esošo terapiju slimība ir labi kontrolēta. Ja apskates laikā anesteziologam radīsies aizdomas, ka šobrīd plānveida anestēzija un operācija var radīt risku, operācija var tikt atcelta, protams, ja operācijas atcelšana nerada vēl lielākus riskus dzīvībai un veselībai. Atliekot operāciju, pacients tiks nosūtīts uz tālāku izmeklēšanu un terapijas pielāgošanu. Tas pacientam var šķist neērti, taču pacients tādējādi tiek paglābts no lielāka ļaunuma nodarīšanas viņa veselībai.
Ko var darīt, lai uzlabotu savu sirds veselību?
Pacientiem ar diagnosticētām slimībām pirmām kārtām jāpilda līdzšinējās ārsta rekomendācijas, kārtīgi jālieto izrakstītie medikamenti, jāiet uz nozīmētajiem izmeklējumiem un apskatēm.
Dzīvesveida korekcija attiecas uz visiem, kam rūp veselība.
- Smēķēšana ir viens no lielajiem riska faktoriem sirds un asinsvadu sistēmas veselībai, to vēlams atmest.
- Ķermeņa svara kontrole. Vēlams, lai ĶMI nepārsniedz 24,9 kg/m2. To parasti panāk ar sabalansētu diētu un vingrošanu, taču ne vienmēr. Aptaukošanās var būt saistīta ar endokrīnās sistēmas slimībām, medikamentu lietošanu vai kādu citu problēmu, par kuras novēršanu būtu jākonsultējas ar ārstu. Jāuzmanās no diētām, kas izslēdz kādu pārtikas produktu grupu, jo šādā veidā var rasties kādu vitamīnu vai minerālvielu deficīts. Par to, vai diēta ir sabalansēta, ieteicams konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu.
- Regulāras sporta aktivitātes. Eiropas vadlīnijas sirds un asinsvadu slimību profilaksei rekomendē regulāru fizisku slodzi: vismaz 150 minūtes nedēļā mērenas aktivitātes sporta nodarbības vai 75 minūtes augstākas intensitātes sporta nodarbības.
- Stresa kontrole. Paaugstināta stresa apstākļos, kas bieži ir dažādu slimību riska faktors, lai veicinātu labu miegu, mazinātu spriedzi, kā arī palīdzētu organismam uzturēt sirds un asinsvadu sistēmas normālu darbību, ieteicams lietot augu valsts līdzekļus, kurus var iegādāties aptiekā. Pirms to lietošanas vajadzētu konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu.
Uzņēmums PharmPRO iesaka pilienus, kuru sastāvā ir ārstniecības augu tinktūras.
