Izzini Strūves ģeodēzisko loku!

Vajag mērīt!

Pēc 1812. gada kara Krievijas cars nolēma veikt kartēšanu. Šo darbu uzticēja zinātniekiem, un viens no viņiem bija Tērbatas Universitātes profesors Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve. Viņš bija zinātnieks ar globālu skatījumu un uztvēra Zemi ne tikai kā teritoriju, bet arī planētu ar noteiktu formu un īpašībām. Un, ja reiz cars dod naudu, kāpēc nepamēģināt pierādīt Ņūtona teoriju, ka zeme nav vis apaļa, bet pie poliem saplacināta? Nevis kā citrons, bet kā mandarīns?

Cars arī izdeva rīkojumu, ka muižniekiem ir jālaiž savā teritorijā mērnieki. Saglabājušies nostāsti par Krustpils baronu Korfu, kurš sākumā zinātniekus savā pilī ielaida, bet pēc tam pārdomāja, jo, redz, esot nolēmis remontēt pils torni, – visticamāk, viņš to izmantoja kā ieganstu. Tad mērnieki pārcēlās pāri Daugavai un, izmantojot īpašu mērīšanas metodi, ko sauc par triangulāciju, veica mērījumus no tagad zināmā Strūves parka.

Pēc mērījumiem aprēķināja šī astronomiskā punkta koordinātas, vēlāk šo punktu apjoza un Jēkabpils virstiesnešu uzraudzībā nodeva atslēgu, ar kuru sētiņu aizslēdza. Kopumā mērījumus veica gandrīz 40 gadu, kopējais loka garums bija 2822 kilometri – tas stiepjas no Norvēģijas līdz Melnajai jūrai un šobrīd šķērso 10 valstu teritorijas.

Zinātnieks ar 18 bērniem

Pats Strūve bija unikāls cilvēks: 15 gadu vecumā uzsāka filoloģijas studijas Tērbatas Universitātē, bet bija tik vispusīgs, ka studēja arī matemātiku un astronomiju un jau 20 gadu vecumā ieguva zinātņu doktora grādu. 27 gadu vecumā viņu iecēla par Tērbatas observatorijas direktoru. Darbs bija arī viņa hobijs.

Viņš dzīvoja teju observatorijas teritorijā, un no viņa mājiņas uz to veda koka koridors, lai ziemā, kad pēkšņi ir skaidras, zvaigžņotas debesis, varētu ātri pa iekšpusi nonākt observatorijā. Neraugoties uz lielo aizrautību ar zinātni, viņam bija divas sievas un 18 bērnu. Strūves bērni bija viņa darba turpinātāji un arī viņa vārda nesēji. Lai arī Strūve nestrādāja viens, viņa pēcnācēji mācēja iznest viņa vārdu un panākt, ka šo loku nosauca tieši Strūves vārdā.

No pļavas ar aitiņām līdz parkam

Laikā, kad veica mērījumus, nekāda parka nebija – bija tikai pļava starp pilsētu un laukiem, kurā cilvēki ganīja aitiņas un kaziņas. 19. un 20. gadsimta mijā tur atradās pilsētas dārzs – bagāto pilsētas iedzīvotāju atpūtas vieta, kur spēlēja orķestris, darbojās restorāns, uzstājās ceļojošie akrobāti, rīkoja izstādes un ieeja bija par maksu. Vēlāk parku papostīja, bet laimīgā kārtā ģeodēzis – kā loka punkts saglabājās.

1931. gadā Strūves punktu no jauna nostiprināja ar piemiņas akmeni (to varam redzēt arī šobrīd). Padomju okupācijas laikā parku nosauca par Puškina parku, bet 1992. gadā to pārdēvēja par Strūves parku.

Šobrīd parks ir labiekārtots, tajā izvietoti dažādi vides objekti – zemeslodes atveidojums, kaleidoskops, teleskops, kompass, ūdens spēle, interesanti spoguļi. Strūves parks ir pilsētnieku un viesu iecienīta atpūtas vieta. Tas ir atvērts jebkurā laikā, un to viegli atrast, sekojot Jēkabpilī izvietotajām norādēm.

• Projekts LLI-477 Starptautiskā tūristu maršruta «Strūves ģeodēziskais loks» izveide / Creation of international tourist route «The Struve Geodetic Arc».
• No 1. aprīļa līdz 31. maijam risinās Jēkabpils novada pašvaldības un Aukštaitijas Aizsargājamo teritoriju direkcijas (Lietuva) organizētā tūrisma kampaņa Izzini Strūves ģeodēzisko loku, kuras laikā interesenti aicināti apceļot Strūves ģeodēziskā loka punktus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā.
• Ir izstrādāti trīs dažādi maršruti (2, 3 un 5 dienu). Pasākuma dalībnieki tiek aicināti krāt zīmogu nospiedumus ceļotāju kartēs no apmeklētajiem punktiem un laimēt īpašas balvas. Vairāk informācijas: visit.jekabpils.lv.
• Projekta mērķis ir uzlabot Strūves ģeodēziskā loka punktu tūrisma infrastruktūru Latvijā un Lietuvā, lai kultūras mantojums būtu pieejams un pievilcīgs iekļaušanai pārrobežu un starptautiskā tūrisma maršrutos.
• Projektu līdzfinansē: Interreg V-A Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.– 2020. gadam.
• Projekta kopējais finansējums: 850 509,70 € (t. sk. ERAF finansējums – 722 933,24 €). Jēkabpils pilsētas pašvaldības finansējums: 251 372,66 € (t. sk. ERAF finansējums 213 666,76 €).
• www.latlit.eu; www.europa.eu; www.facebook.com/jekabpils

Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Jēkabpils novada pašvaldība, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.