Imūnā sistēma un imunitāte – ir atšķirība

Patiesībā daudzi mēdz jaukt divus jēdzienus – imūno sistēmu un imunitāti, kas nav viens un tas pats. Imūnsistēma ir liela orgānu grupa, kuri savā starpā ir saistīti, lai aizsargātu mūs no dažādām saslimšanām. Savukārt imunitāte ir imūnsistēmas konfrontācija ar infekciju – tas patiešām atgādina divu konfliktējošu pušu sastapšanos pie pārrunu galda, kurā tiek apspriesti tādi jautājumi kā slimības attīstība, izveseļošanās gaita bez ārējas iejaukšanās u.tml.

Lotos Pharma jau otro gadu pēc kārtas veikusi kvantitatīvu pētījumu par imunitātes stiprināšanu, aptaujājot vairāk kā 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 30 līdz 74 gadiem, no tiem 60% ar augstāko izglītību. Pētnieki bija diezgan pārsteigti, ka imunitāte asociējas ar stipru veselību (34%) un drošību, aizsardzību (8%) kopumā pat ne pusei no aptaujātajiem; toties aizvien vairāk tā tiek saistīta ar jēdzienu “vitamīni” (2021. gadā – 9%, 2022. gadā – 15%). Arī vaicājot spontānu viedokli par aizsardzību pret vīrusiem, pirmajā vietā (17%) bija atbilde “Vitamīni (D, C, dabīgie), bet “Imunitātes uzlabošana” nedaudz (14%) atpalika.¹

Policija un policijas akadēmija

Imūnsistēmu veido plašs orgānu un bioloģisko procesu tīkls, kas aizsargā organismu pret visdažādākajiem patogēniem, sākot no vīrusiem līdz parazitāriem tārpiem, kā arī vēža šūnām un svešķermeņiem, piemēram, skabargas, atšķirot tos no paša organisma veselajiem audiem. Šī aizsardzības sistēma, kurā katram orgānam, katrai šūnai piemīt sava imunitāte un nostādne savējais-svešais, izvada no organisma bojātās, ļaundabīgās vai atmirušās šūnas, kā arī atjauno ievainotos vai slimību skartos audus.

Imūnās sistēmas galvenie spēlētāji ir aizkrūtes dziedzeris, kaulu smadzenes, liesa, limfmezgli. Mēdz teikt: ja imūnsistēma ir policijas spēki, tad kaulu smadzenes – policijas akadēmija, jo tur rodas dažāda veida imūnsistēmas šūnas no cilmes šūnām jeb mātšūnām, kas nodrošina organisma nemitīgu atjaunošanos.

Taču imūnsistēmas “dienestā” ir daudz plašāki spēki. Piemēram, aizvien vairāk pētījumu apstiprina zarnu trakta mikrobiotas (mikroorganismu kopienas) lielo ietekmi uz imūnās sistēmas regulēšanu un imunitātes veidošanu. Kā secināts vienā no jaunākajiem pētījumiem: “Tā kā 70–80% imūno šūnu atrodas zarnās, pastāv sarežģīta mijiedarbība starp zarnu mikrobiotu, zarnu epitēlija slāni un vietējo gļotādas imūnsistēmu. Papildus vietējām gļotādas imūnreakcijām zarnās arvien vairāk tiek atzīts, ka zarnu mikrobioms ietekmē arī sistēmisko imunitāti.”²

Ne jau visi multivitamīni

Ja imūnā sistēma ir vesela – tātad imunitāte ir laba, visi orgāni normāli strādā un darbojas sistēmā – tad ķermenis pats var sevi aizstāvēt pret šiem neaicinātajiem svešiniekiem. Savu reizi tā mēdz katram būt: pašķaudām, paklepojam, bet infekcija pāriet bez zāļu lietošanas.

Kas ir nepieciešams imunitātes pilnvērtīgai atbildei? Lai visi imūnās sistēmas orgāni būtu kaujas gatavībā, organismam jāuzņem pilnvērtīgs izejmateriāls, kas nodrošina tās funkcijas. Jābūt arī sekmīgai detoksikācijai, tas ir, toksīnu izvadīšanai. Un, protams, jābūt pietiekamai enerģijai, lai organisms šo uzņemšanas un izvadīšanas funkciju varētu veikt un abi šie procesi norisinātos līdzsvaroti.

Imunologi no pamatmateriāla – vitamīniem, minerālvielām, mikroelementiem – sevišķi izceļ D un C vitamīnu, jodu, fluoru, dzelzi, cinku. Ļoti svarīga grupa imūnajai funkcijai – pēdējos 40 gados aktīvi pētītie beta glikāni, imūnmodulatori, kuri nodrošina šūnu ārējo un iekšējo aizsardzību. Mūsdienās visi zina arī par antioksidantu nepieciešamību, un no to plašā klāsta imunitātei pirmām kārtām jānodrošina selēna un kvercetīna uzņemšana.

Pēc Lotos Pharma aptaujas: komplekso vitamīnu lietošana pēdējā gada laikā ir pieaugusi par desmit procentiem (2021. – 44%, 2022. – 54%). Tātad vairāk kā puse aptaujāto lietojuši kādu no kompleksajiem vitamīniem. Taču tā kā imunitātes stiprināšana kopumā ir veselības aspekts (no 12 piedāvātajiem), kurš cilvēkus uztrauc visvairāk (4,9 punkti 7 punktu skalā), būtu vērts izvēlēties tādus produktus, kuri izstrādāti tieši imūnās sistēmas stiprināšanai. Piemēram, Imunosil ViruFix ir komplekss, kurā sastāvā esošās vielas – D, C vitamīns, cinks, kvercetīns, melatonīns – zinātniski pierādītās devās ir mērķētas pret vīrusu infekciju ielaušanos un darbību organismā.

Citu imūnsistēmas stiprināšanas faktoru vidū (pilnvērtīgs uzturs, mazāk stresa, fiziskās aktivitātes, personīgā higiēna u.c.) ārsti jo sevišķi izceļ veselīga miega nozīmi. Miega laikā elpošana un muskuļu darbība palēninās, atbrīvojot imūnsistēmai enerģiju tās būtisko uzdevumu veikšanai. Piemēram, miega laikā imūnsistēma ražo citokīnus – signālmolekulas, kas iesaistītas imūnās sistēmas atbildes reakcijā. Miega trūkums var samazināt šo aizsargājošo citokīnu veidošanos. Melatonīns, miegu veicinošais hormons, kas tiek ražots naktī, uzlabo gan iedzimto, gan šūnu imunitāti.

Melatonīns arī izraisa T-šūnu vairošanos, kas nogalina inficētās saimniekšūnas, aktivizē citas imūnās šūnas un palīdz regulēt imūnreakciju. Turklāt melatonīns veicina patogēnu un atlieku izvadīšanu no šūnām.³

Cilvēces pastāvēšanas laikā ir mainījušies apkārtējie apstākļi: vide, pārtika u.c. Taču cilvēka ķermeņa uzbūve un orgāni būtiski nemainījās, izņemot – imūno sistēmu.  Tā bija svarīgākā organisma atbilde uz ārējo ienaidnieku. Un tā mūs glābj joprojām.

ATSAUCES

1 Kvantitatīvs pētījums par imunitātes stiprināšanu. Lotos Pharma, 2022. gada jūlijs.

2 The Interplay between the Gut Microbiome and the Immune System in the Context of Infectious Diseases throughout Life and the Role of Nutrition in Optimizing Treatment Strategies. Nutrients. 2021 Mar 9;13(3):886. doi: 10.3390/nu13030886.

3 Melatonin: Buffering the Immune System. Int J Mol Sci. 2013 Apr; 14(4): 8638–8683. doi:10.3390/ijms14048638