Iesnas deguna vienā pusē?

Konsultē:

• Otolaringoloģe Daiga Lifšica

• Otolaringologs Andrejs Lifšics

Ko jūt pacients?

Klasiskas sūdzības ir iesnas, izteiktāks deguna aizlikums visbiežāk ir tikai deguna vienā pusē. Zobu infekcijas izraisīta deguna blakusdobumu iekaisuma gadījumos bieži no deguna nāk strutaini – bāli vai dažkārt pelēcīgi – izdalījumi ar nepatīkamu smaku. Var būt arī rūgta garša mutē.

Visbiežāk problēmu izraisa iekaisums augšžokļa vidējo un mugurējo zobu saknēs, kuras no augšžokļa dobuma atdala pāris milimetri. Deguna blakusdobumu iekaisums nereti sākas ar ielaistu kariesu vai neārstēta vai pat nolauzta zoba sakne. Tas var notikt, ja zobā ir plaisa, pa kuru baktērijas no mutes nonāk zoba saknēs un deguna blakusdobumā. Reizēm iekaisums var sākties arī pēc zoba izraušanas.

Iekaisumu dažkārt izraisa sēnīšu infekcija, kas bieži attīstās pēc zobu kanālu tīrīšanas, un to bieži pavada bakteriāla infekcija.

Lai gan zoba iekaisums asociējas ar baisām sāpēm, tas var noritēt gana rāmi. Zobs var būt jutīgs, iesmelgties, taču tā var arī nebūt.

Ko darīs ārsts?

Lors veiks apskati ar endoskopu – speciālu kameru, ko caur nāsi ievada deguna dobumā. Tam nav nepieciešama anestēzija, jo instrumenti ir tik mazi, ka ārsts visu var izdarīt nesāpīgi.

Ja apskatē konstatē, ka deguna vienā pusē ir strutaini izdalījumi, kas nāk no augšžokļa dobuma drenāžas vietas, tiek veikta zobu apskate, jo, iespējams, tur ir skaidri redzams, piemēram, nolūzis vai kariozs zobs.

Tālākais izmeklējums būs datortomogrāfija, lai apstiprinātu diagnozi.

Kā ārstē?

Ja pacients ir izmisumā, ārsts var piedāvāt ķirurģisko ārstēšanu – funkcionālu endoskopisku deguna blakusdobumu operāciju. Tomēr labākā pieeja būtu vērsties pie stomatologa, lai novērstu iekaisuma avotu. Vienlaikus LOR speciālists noteikts medikamentozu ārstēšanu, tajā skaitā arī antibakteriālu terapija. Papildus pacientiem mājās jāveic deguna skalošana ar liela apjoma pozitīva spiediena izotonisku sāls šķīdumu.

Tūskas un iekaisuma mazināšanai ārsts izrakstīs topisko steroīdu aerosolus. Tad pēc 1–2 mēnešiem vēlams vēlreiz doties pie LOR speciālista. Ja simptomi, piemēram, izdalījumi, spiedošā sajūta un vienpusējais aizlikums, saglabājas, tiek piedāvāta funkcionāla endoskopiska deguna blakusdobumu operācija.

Savukārt, ja sākuma izmeklējumos datortomogrāfijā konstatēta sēnīšu infekcija, antibiotikas nelīdzēs un operāciju jāveic uzreiz.

Ja pacientam ar augšžokļa zoba implantu sākas iekaisums, pēc jaunākajām vadlīnijām nepieciešama tūlītēja ķirurģiska iejaukšanās, lai to saglābtu.

Kā notiks operācija?

Tā noritēs vispārējā anestēzijā, izmantojot deguna endoskopu. Operācijas laikā ķirurgs vizualizē deguna vidējo eju, atrod deguna blakusdobuma anatomisko atveri un to paplašina. Šādā izmērā tā saglabājas arī pēc operācijas, bet pacientam tas neradīs nekādas sajūtas. Tālāk ārsts ar īpašu instrumentu izskalos dobumu, lai atbrīvotu no infekcijas.

Operācija parasti ilgst līdz pusstundai, un pacients parasti jūt efektu samērā drīz, jo ir pazudis spiediens augšžokļa dobumā, kas radīja sāpes. Pēc endoskopiskās deguna blakusdobumu operācijas divas nedēļas ieteicams izvairīties no pārmērīgas piepūles. Atlabšanas periods parasti ir īss, un lielākajā daļā gadījumu pacients nejūt sāpes.

Galvenais ieteikums – laikus doties pie ārsta, neielaist iekaisumu, lai tas nekļūst hronisks.

Brīvības gatve 410, Rīga
Vienības gatve 51, Rīga
Reģistratūra: +371 25 727 676
www.lorklinika.lv [email protected]