Finanšu krāpnieki nesnauž! Kā pasargāt savu naudu?

Viltus zvani

Visbiežāk Latvijas iedzīvotājiem naudu izkrāpj ar viltus zvaniem kādas iestādes vārdā. Krāpnieki uzdodas, piemēram, par Latvijas Bankas, Valsts policijas vai citas iestādes pārstāvjiem. Pēdējā laikā parādījies jauns krāpšanas veids – finanšu krāpnieki, zvanot aicina cilvēkus atsaukties drošības operācijām, lai palīdzētu notvert krāpniekus. Joprojām aktuāli ir arī krāpšanas mēģinājumi, biedējot ar it kā uzlauztu Google kontu, kura glābšanai obligāti jāizpauž personīgā informācija vai arī mēģinot radīt emocionālu satraukumu par it kā notikušu aizdomīgu maksājumu vai tikko paņemtu kredītu.

Krāpnieki izmanto visas tehnoloģiju iespējas, lai zvanītu, kā zvanītāju norādot jebkuru numuru vai uzņēmuma nosaukumu. Diemžēl bankai nav iespējams bloķēt šādus ārzemju zvanus, tāpēc ikvienam jābūt uzmanīgam. Turklāt krāpnieki var zvanīt arī no Latvijā reģistrēta numura un pat runāt latviski. Lai neuzķertos krāpnieku zvaniem, vienmēr jāatceras – banka nekad nezvanīs un neprasīs personīgu informāciju.

Ja ir kaut mazākās aizdomas, ka zvana viltus bankas darbinieks, vienkāršākais risinājums ir pārtraukt telefonsarunu un bloķēt zvanītāja numuru. Tāpat var pārtraukt sarunu un piezvanīt bankas konsultāciju tālrunim, izstāstot situāciju un precizējot, vai iepriekš notikusī saruna tiešām varēja būt bankas zvans vai tomēr krāpniecības mēģinājums. Pat ja nav ciesti finansiāli zaudējumi, vienmēr jāpatur prātā, ka krāpnieku interese sākotnēji var būt arī tikai informācijas iegūšana, lai izmantotu to vēlāk.

Viltus īsziņas jeb smikšķerēšana

Īsziņa no kurjera par paciņu, kas aizķērusies vai drīz tiks piegādāta, īsziņa no Valsts ieņēmumu dienesta par nodokļu parādu vai pārmaksu – tie ir tikai daži no populārākajiem smikšķerēšanas jeb krāpniecības īsziņu veidiem. Pērn ar šādu viltus mobilo ziņu starpniecību izkrāpti vairāk nekā 375 600 eiro un maldīgām īsziņām noticējuši un apkrāpti vismaz 394 iedzīvotāji, liecina Valsts policijas dati.

Sūtot šādas ziņas, noziedznieki vēlas, lai saņēmējs krāpnieciskajā interneta vietnē ievada sava bankas konta datus, tā nododot tos krāpnieku rīcībā. Tas nozīmē, ka, atverot krāpnieku īsziņā nosūtīto saiti, tiek atvērta interneta vietne, kas atveido kādu oficiālo vietni, piemēram, internetbanku, portālu Latvija.lv vai citu. Dažkārt viltojums ir tik profesionāls, ka, īpaši neiedziļinoties, atšķirību nevar pamanīt, un  dati nonāk krāpnieku rokās. Šaubīga īsziņa kritiski jāizvērtē – vai atsūtītā saite pilnībā sakrīt ar iestādes vai uzņēmuma oriģinālo vietnes adresi. Drošāk sazināties ar sūtījumā minēto organizāciju un noskaidrot, vai ziņa tiešām ir autentiska.

Līdzīgs krāpniecības veids ir pikšķerēšana – viltus e-pasti kādas iestādes vai personas vārdā. Krāpnieki parasti sūta ziņojumus, mudinot atvērt kādu saiti vai pielikumu, kas izrādās vīruss, un jūsu e-pasts ar visu saturu nonāk viņu rīcībā. Parasti viltus e-pasti ir īsi, piemēram: «Atver šo, te tu izskaties smieklīgs!» Vai: «Skat, kādu tavu bildi atradu internetā!» Tāpat tas var būt paziņojums par laimestu loterijā vai arī it kā e-pasts no bankas. Ir daudz veidu, tāpēc jābūt modriem visu laiku.

! Izpaužot vai ievadot bankas konta vai maksājumu kartes datus un apstiprinot krāpnieciskās darbības ar Smart-ID vai kodu kalkulatora kodu, nauda tiks neatgriezeniski pārskaitīta no konta, un bankai nebūs iespējas to atgūt.

Lielas peļņas solījumi

Pēdējā gada laikā viena no plaši izmantotajām krāpnieku shēmām ir aicinājums investēt naudu dažādās platformās, kas sola īpaši lielu peļņu. Krāpnieki uzdodas par investīciju brokeriem vai bankas darbiniekiem un piedāvā veikt izdevīgus ieguldījumus akcijās, obligācijās, kriptovalūtā un citur. Viņi aicina instalēt speciālu ieguldījumu programmatūru vai arī vienkārši liek pārskaitīt naudu krāpnieku kontos.

Krāpnieki bieži rada tīmekļa vietnes, kurās upuris it kā var sekot līdzi augošajai peļņai, jo maldinošie panākumi mudina investēt vēl un vēl. Patiesībā nekāda investēšana klienta vārdā nenotiek – nauda tiek pārvirzīta uz krāpnieku kontrolētiem kontiem, bet klientam tiek radīta tikai šķietamība par investīcijām. Tāpat šajās krāpnieku platformās maldinošos nolūkos finanšu instrumentiem tiek uzrādīti rezultāti, kas neatbilst tirgus situācijai. Šādi no Latvijas iedzīvotājiem ik mēnesi tiek izkrāptas prāvas naudas summas.

! Valsts aizsargā tikai tos klientus, kuri investē licencētu tirgus dalībnieku pakalpojumos, tāpēc svarīgi pārliecināties, kam uzticam savu brīvo naudu. Par pakalpojumu sniedzēju uzticamību jāpārliecinās Latvijas Bankas mājaslapā, kur var atrast licencētus investīciju pakalpojumu sniedzējus.