Elektrolītiem piemīt spēja pārnest elektriskos impulsus, kas ir vitāli nepieciešami normālai sirds darbībai, lai uzturētu šķidruma līdzsvaru šūnās un ārpus tām, kā arī signalizētu par muskuļu saraušanos. Kad svīstot tiek zaudēti elektrolīti, rodas to deficīts, uz ko visbiežāk norāda šādi simptomi – parādās muskuļu krampji, vispārējs organisma nogurums un muskuļu atonija jeb vājums, atūdeņošanās, zarnu trakta traucējumi – caureja vai aizcietējums. Elektrolītu deficīts var pastiprināt arī sāpes muskuļos pēc treniņiem un dehidratāciju – pastiprinātu svīšanu treniņa laikā.
Elektrolītu līdzsvars nodrošina normālu asinsspiedienu un pareizu sirds ritmu. Šīs nozīmīgās organisma funkcijas, galvenokārt, nodrošina nātrijs un kālijs.
Kāpēc ir nepieciešams kālijs un nātrijs?
Kālijs un nātrijs ir mikroelementi, kas strādā harmoniski un veido kālija-nātrija sūkni – aktīvu šūnu transporta mehānismu, kas pārvieto nātrija jonus (Na+) no šūnas iekšpuses uz ārpusi un kālija jonu (K+) pretējā virzienā. Šī sūkņa nozīme ir ļoti svarīga šūnu dzīves uzturēšanai, tas palīdz saglabāt šūnas tilpumu – šūnu sienas nesalīp kopā. Turklāt, sūknis palīdz šūnā transportēt arī barības vielas, kas nepieciešamas tās dzīvotspējai, piemēram, glikozi, un izvadīt nevajadzīgos vielmaiņas gala produktus. Nātrijs un kālijs ir iesaistīti ogļhidrātu metabolismā – šo jonu kustība nodrošina šūnu elpošanu, un, ja process tiek nomākts, šūna aiziet bojā. Citiem vārdiem, ja nav K+ un Na+ kustības, tad šūna nevar elpot. Šos elementus nevar uzskatīt par atsevišķām sastāvdaļām, tie ir antipodi, taču ir savstarpēji nesaraujami saistīti.
Viena no nātrija īpašībām ir saistīt ūdens molekulas, savukārt, kālijs to izvada no šūnām. Pārmērīgs nātrija daudzums organismā tiek konstatēts katram desmitajam cilvēkam pasaulē. Un tas ir stāvoklis, kas apdraud visa organisma kā vienotas sistēmas veselību un darbību, kad īpaši tiek ietekmēta sirds funkcija un asinsvadi, smadzenes un muskuļu sistēmas darbs. Nelīdzsvarotība starp šiem elementiem izraisa olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu metabolisma traucējumus, kā arī minerālvielu un vitamīnu uzsūkšanos. Pazemināts kālija daudzums asinīs var samazināt darbspēju, radīt spazmas (krampjus), tūsku uz sejas, kājās un rokās, izraisīt elpošanas un sirds ritma traucējumus.
Cilvēka organisms evolucionāri ir pielāgots saglabāt nātriju, taču kāliju – nē, tas viegli izdalās ar urīnu. Un to ir viegli izskaidrot -mūsu senči saņēma kāliju neierobežotā daudzumā no augu pārtikas laikā, kad galda sāls (NaCl) nebija pieejams. Tāpēc ir ļoti svarīgi lietot veselīgu, elektrolītiem bagātu pārtiku, kā arī papildus dzert elektrolītu dzērienus, lai atjaunotu svarīgo minerālvielu zudumus.
Materiāls tapis sadarbībā ar SIA «Biofarmacija».