Elektroauto, kas saprot tevi – kā Volvo EX30 kļuva par Kristīnes Garklāvas sabiedroto

Kristīne, vai zini, ka daudzas sievietes grib izskatīties un justies kā tu? Ko tu viņām varētu pateikt?

Jūtos samulsusi… Ja tā tiešām ir, tad tā ir liela pateicība. Dažkārt, pat īsti neapzinoties, sievietes cita citu var iedvesmot un dot spēku, kad tas visvairāk vajadzīgs.

Pats būtiskākais katrai sievietei ir apzināties savu unikalitāti un lēnām būvēt pašapziņu. Iekšējā pasaule mūs pārbauda katru dienu, un, ja dota plaša emocionālā pasaule, sajūtu satricinājumi ir neizbēgami. Ir dienas, kad arī es vēlos justies kā kāda cita, kad pati meklēju atbildes un iedvesmu un mācu sev negrimt paššaustījumos.

Kā sieviete sievietei var palīdzēt iet viņas izvēlēto ceļu?

Šis ir skaists un diezgan sarežģīts jautājums. Mēdzu salīdzināt dzīves ceļus ar pārgājienu takām. Principā dabā var atrast visas analoģijas. Katra taka ir citāda gan sarežģītībā, gan tajā, ko nes laikapstākļi. Visbiežāk grūtākās takas māca visvairāk, un, tās noejot, ir vislielākais gandarījums. Kā dabā var plosīties sniegi, vēji un lietus, tāpat arī dzīvē – svarīgi, kas mums ir apkārt. Šeit liela loma ir cilvēkiem. Svarīgi, ka pulcējam ap sevi tos, kas šaubu brīdī ļauj noticēt saviem spēkiem. Dīvainā kārtā tik bieži apkārt ir kāds, kurš saka, ka tu nevarēsi vai nebūs pa spēkam. Sieviete sievietei arī var būt spogulis, kurā viņa ierauga savu spēku, un tilts, kas palīdz pārvarēt šaubas. Nav nepareiza ceļa, ir tikai dažādas pieredzes. Ja runāju par savu ceļu, man šķiet, ka esmu nepārtrauktos meklējumos. Ceļš jau nekad nav viens vientuļš ceļš. Tam var būt gari, stabili posmi, bet agrāk vai vēlāk būs pagriezieni un krustojumi.

Savulaik latvieši ceļā pavadīto laiku neskaitīja pie dzīves. Ko tu braucot dari vai domā pa ceļam?

Domāju par laiku un to, kā tas maina gan ainavu mums apkārt, gan mūs pašus. Diezgan bieži braucieni man ir raidierakstu un sarunu laiks. Lielajā ikdienas skrējienā ar mīļiem cilvēkiem nemaz tik bieži nesanāk laika sazvanīties. Ja braucu viena, klausos visus mūzikas jaunumus, kādu raidierakstu, un tas diezgan bieži aizved domas, kur nu tām tīk.

Laiki mainās, ar mums grib draudzēties elektroauto. No svešā tomēr drusku bail. Kā tu sadraudzējies ar Volvo EX30?

Man bija kluss sapnis sadraudzēties ar elektroauto, bet reizē, protams, arī drusku bail – vai sapratīšu, kā vispār uzlādēties, vai nepalikšu pusceļā. Neesmu cilvēks, kam padodas visādas tehniskas lietas, dažkārt vienkārši spiežu podziņas un skatos, kas sanāks.

Pirmajā reizē, kad biju pie uzlādes stacijas, domājams, izskatījos pēc diezgan nervoza un satraukta cilvēka, bet, izrādās, tas nav tik sarežģīti. Mums bieži ir bail no nezināmā, bet iepazīstot atklājas pavisam cita pasaule. Šajos sešos mēnešos, kuros izmēģināju elektroauto Volvo EX30, mēs patiešām sadraudzējāmies! Pāris reižu mazās ķibelēs esmu iekūlusies, bet tas ir sīkums, un drīzāk vainojama vietām vēl nesakārtotā infrastruktūra.

Kas tevi pārsteidza, iepazīstot šo mašīnu?

Mani pārsteidza miers. Šajā mašīnā tik labi jūtos, ka laiks skrien ātri, un man dažkārt patīk tajā vienkārši pabūt. Pārsteidzošais ir arī tas, cik tā ir gudra un viegli vadāma. Noteikti neesmu no ātrajām braucējām, jo braucot man patīk domāt un vērot, bet šis ir arī viens no ātrākajiem Volvo modeļiem, kas palīdz, piemēram, apdzīšanas brīžos. Un vēl visādas mazas, svarīgas lietiņas, piemēram, panelis un citas detaļas izgatavoti no pārstrādātiem materiāliem.

Ja Volvo EX30 būtu sieviete, kāda viņa būtu?

Forša sieviete! Mūsdienīga, ar aktīvu dzīvesveidu, kas apvieno ātrumu un atbildību pret pasauli. Viņai piemistu skandināvisks šarms: izvēlēts vienkāršs, bet izsmalcināts apģērbs, dabisks grims un smaids. Viņa būtu arī sportiska, mīlētu dinamisku dzīvesveidu, un nekas nebūtu jāgaida, jo ātri pieņemtu lēmumus un rīkotos bez vilcināšanās. Arī ieinteresēta un mūsdienīgi attīstīta sieviete – izmantotu viedās tehnoloģijas, kas atvieglo ikdienu. Un uzticama – vienmēr blakus, aizsargātu savus mīļos, būtu stabils plecs un stipra personība.

EX30 ir Volvo visu laiku mazākā apvidus automašīna. Tas neierobežo?

Sākumā drusku satraucos, vai varēšu salikt visu nepieciešamo, jo man taču ir arī suns, slēpes, dēļi, teltis. Bet ar jumta kasti viss ir iespējams!

Tiešām var aizbraukt, uzbraukt un iebraukt visur, kur vien vajag?

Esmu diezgan saudzīga un lielos neceļos savu mašīnu-draudzeni neesmu vedusi, bet šī gada sniegos jutos labi, un krunkainākos ceļos arī tikām galā.

Vēl man ļoti svarīgs aspekts ir drošība. Volvo EX30 piemīt tāds kā drošības DNS – auto man vienmēr dod ziņu, ja tuvojas cilvēks, velosipēds vai cits auto.

Nosauc Volvo EX30 trīs foršumus, par kuriem draudzenēm teiktu: ei, nu šis gan ir labi izdomāts!

Tehnoloģijas, protams! Mēs runājam par mākslīgo intelektu, kas ienāk mūsu pasaulē, un automašīnām tas patiesi piešķir burvīgas īpašības. Piemēram, kad pēc četriem no rīta dodos uz mašīnu, tā jau pusceļā ieslēdzas, un man ir sajūta, ka vismaz kāds ar mani ir kopā tik agrā rītā. Ja atceros, lietotnē esmu ieslēgusi arī klimata kontroli, un mašīnai nav aizsaluši logi un stūre silta. Tas nav mazsvarīgi salīgam cilvēkam Latvijā.

Ja sieviete grib uzlādēties gluži kā elektroauto, kurp viņai šopavasar doties un kam pieslēgties?

Te mana atbilde būs pavisam vienkārša, bez dziļākām filozofiskām atziņām: skaidrs, ka jāuzlādējas pārgājienos. Agri pavasara rīti, pirms vēl pasaule ieslēdz troksni, bez telefona zonas, bet ar savām domām. Var iet pavasara pārgājienā, lai atgādinātu sev, ka viss, kas šķita aizmidzis un kluss, atdzimst – arī tu un tavs spēks. Var doties, lai sajustu zem kājām zemi, kas mostas, elpotu gaisu un atvērtu sirdi dabas gudrībai. Un pavisam vienkārši – var iet pārgājienos, brist grūti brienamas takas, cīnīties ar knišļiem un uz mirkli nedomāt par to, ka mājās logi vēl nav nomazgāti.