Eiroarēnā ir karsti!

Paskatīsimies uz Eiropas Parlamentu ar vīrieša acīm!

Parlaments ir politiskās olimpiādes arēna. Te notiek Eiropai un pasaulei aktuālas cīņas, kur debates ir galvenais sacensību ierocis. Tik daudz gudru prātu vienkopus.

Ar vīrieša acīm skatoties, parlamentā ir visizskatīgākie, elegantākie cilvēki. Apmēram 40 procenti deputātu ir sievietes, gadu gaitā procents stipri audzis. Esmu redzējis, kā Parlaments attīstās 20 gadu garumā, bet ir lietas, kas nemainās. Ir vīrieši, kuri pieņem darbā pamatā simpātiskas meitenes. Un otrādi, piemēram, ir deputāte no Dienvideiropas, ļoti izskatīga, kurai apkārt smuki puiši. Viens nes somiņu, cits mapes, vēl cits – milzīgu ziedu pušķi. Protams, par puķēm svarīgākas ir zināšanas, bet skats interesants.

Parlaments ir kā valsts ­pilsētā, tas ir unikāls. Otrs lielākais ­pasaulē pēc Ķīnas Tautas kongresa. Funkcionē 24 valodās.

Kaut arī galvenais darbs notiek sēžu zālēs, te ir arī dažādi bāri kuluāru sarunām. Mikipeles, Zirgu, Gulbju, Puķu bārs. Starp citu, Mickey bārs pirms vairāk nekā 20 gadiem nosaukumu dabūjis no Kristapa Ģelža akvarelis. No tā veidojies pārējais dizains. Bārā ir krēsli ar mikipeles ausīm. Kādā brīdī tika izdomāts, ka krēsli novecojuši un tos vajag nomainīt. Sākās protests, un krēslus atnesa atpakaļ.

Noteikti jāmin arī Astrīdas Lulingas bārs. Viņa bija deputāte, kura Parlamentā darbojusies visilgāk. Pirmo reizi ievēlēta 1965. gadā. Deputātes karjeru beidza 85 gadu vecumā, tagad viņai ir 95. Kundze no Luksemburgas bija fenomenāla, jo lielu daļu laika pavadīja bārā, kas tagad nosaukts viņas vārdā.

Kāds no jūsu skatpunkta ir Latvijas deputātu jaunais ­sastāvs?

Ļoti jaudīgs. Ir gan pieredzējuši deputāti – Roberts Zīle, Inese Vaidere un Sandra Kalniete, gan jaunie. Divi bijušie Rīgas mēri – Nils Ušakovs un Mārtiņš Staķis, Rihards Kols un Reinis Pozņaks.

Nils Ušakovs strādā pie budžeta. Mārtiņš Staķis savukārt vēlas strādāt pie Ukrainas, aizsardzības, ir arī reģionālajā komitejā.

Reinis Pozņaks ir ļoti aktīvs lietās, kuras pirms vēlēšanām solīja, – aizsardzība, Ukraina. Viņam ir laba komanda, arī politiskās grupas atbalsts. Kopā ar Robertu Zīli un Rihardu Kolu viņiem grupā ir jauda.

Parlaments tikko pielēma no Krievijas iesaldētajiem aktīviem 35 miljardus eiro novirzīt Ukrainai. Pie šī lēmuma sagatavošanas īpaši piestrādāja Sandra Kalniete. Šādu lēmumu sagatavošana ir mūsu paaudzes politiķu lielā lieta. Parlamentam kā budžeta iestādei kopā ar dalībvalstīm te ir un būs milzu loma.

Otro reizi ievēlēts Ivars Ijabs, viņš ir ļoti aktīvs zinātnē, inovācijās, lai no Eiropas vairāk atbalsta saņemtu Latvijas ­zinātnieki un inovatori.

Pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā piedalījās 33,8 procenti vēlētāju. Jums ir mērķis panākt 40.

Piecdesmit! Jo 40 būs paši no sevis. 2029. gada vēlēšanas notiks kopā ar pašvaldību vēlēšanām. Mēs redzam vairākas auditorijas, kuras varēja nobalsot, bet to neizdarīja. Viena no tām – svārstīgie eiropieši. Profils – sieviete, 35 līdz 50 gadi, dzīvo reģionā, ir izglītība, bērni. Nav skeptiķe, nav naidīga pret Eiropu, bet neaizgāja, jo bija citi pienākumi.

Kā uzrunāsiet svārstīgos?

Caur medijiem un arī klātienē. Parlamenta prezidenti Metsolu ievēlēja ar vislielāko balsu skaitu, kāds jebkad politiķim Maltā ­bijis – ap 87 000 no 260 000. Ko viņa darīja? Gāja no mājas uz māju, bija pilsētas svētkos, tirgus laukumos, kafejnīcās.

Maltā iedzīvotāju iesaiste vēlēšanās sasniedz 80 procentus. Kā tas iespējams?

Maltā kā Eiropas Komisijas ekonomists strādāju divus gadus, tās sabiedrība ir īpaša. Eiropā ir valstis, kur ir administratīvais sods, ja neej vēlēt. Maltā nekā tāda nav. Vietējos medijos pat bija debates – esot krīze, cilvēki atsvešinās no politikas, jo vēlēt iet mazāk par 90 procentiem. Katrā ciematā ir abu galveno partiju politiskie klubi, politika ir dzīvesveids. Ar visu dzimtu tu esi nacionālists vai leiborists. Sabiedrība ļoti polarizēta, bet tas enerģizē politiku.

Lietuviešiem vēlētāju aktivitāte sasniedza 29 procentus, igauņiem 37. Eiropā vidēji ap 50, zviedriem – virs 50, poļiem – virs 40.

Vai tas nozīmē, ka poļi labāk zina, ko no Eiropas izsist?

Daudz atkarīgs no politiskā procesa. Polijā tas ir dinamisks, ar reālām sekām.

Tātad mūsu politiskais process nav ­pietiekami interesants.

Aptaujās redzam – ir cilvēki, kas uzskata, ka viņu balsij nav nozīmes. Viņi pietiekami nejūt, kā Parlaments ietekmē dzīvi. Ja mēs varētu parādīt to, ka 80 procenti no Eiropā pieņemtajiem likumiem ietekmē nacionālo likumdošanu – pārtikas drošību, bērnu rotaļlietas, izglītību, veselību –, tas būtu veids, kā panākt vēlētāju aktivitāti.

Kura no Eiropā aktuālajām tēmām īpaši skar vīriešus?

Piemērām, vai iekšdedzes dzinēja lietošana no 2035. gada būs aizliegta vai tomēr pagarināta?

Kā pašam šķiet?

Domāju, ka būs tikai elektroauto. Arī Latvijā ļoti strauji aug elektroauto skaits. Ja vēl mēs elektrību vairāk saražosim no saules un vēja… Tikko ar mūsu Teslu uz Viļņu aizbraucām ar vienu uzlādi.

Jūs nekad nav vilinājusi diplomāta ­karjera kādā noteiktā valstī?

Neizslēdzu. Gribētos būt par vēstnieku Amerikā. Esmu tur dzīvojis, mācījies, strādājis, ir daudz draugu un kontaktu. Labi atceros praksi 1999. gada vasarā mūsu vēstniecībā Vašingtonā, kad vēstnieks bija Ojārs Kalniņš. Tobrīd Stenfordā mācījos starptautiskās ekonomiskās attiecības.

Un ko pētījāt Oksfordā?

Eiropas monetāro un ekonomisko savienību. Starp citu, šobrīd Eiropā ir lielas debates par digitālā eiro ieviešanu. Kopumā ekonomiku esmu daudz mācījies. Man ir bakalaura grāds starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās un maģistra grāds Eiropas Savienības tiesībās, iestājos arī ekonomikas doktorantūrā. Ilgus gadus biju ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

Kādus padomus savulaik devāt ASV vēstniecībai Latvijā?

2011. gadā bija konkurss politikas padomnieka vietai. Vairāk nekā 80 kandidātu. Uzvarēju, jo man bija izglītība un pieredze. Biju politiskais padomnieks vēstniecei Džūditai Gārberei. Ļoti daudz no viņas iemācījos. Rīts sākās piecos, sešos, kad gāju cauri visām avīzēm. Džūditu ļoti interesēja karikatūras. Gata Šļūkas un Dienas karikatūras bija insaids latviešu politiskajā ­domāšanā. Vēstniecībā bija smags darbs, bet tā bija nenovērtējama pieredze.

Esat bijis arī Džordžtaunā.

Esmu ļoti pateicīgs, ka profesors Juris Vīksniņš paņēma mani ekonomisko un politisko sistēmu institūtā, palīdzēja arī dabūt praksi Pasaules Bankā. Pētīju ASV demokrātiju, to, kā amerikāņi uzbūvējuši varas dalīšanas sistēmu. Tajā laikā Amerikas ­demokrātija šķita etalons.

Kā Latvija izskatās pasaulē?

Latvija 30 gados izdarījusi nenormāli daudz. Bet mēs esam ļoti kritiski pret sevi. Gribam būt kā Skandināvija, kas bijusi neitrāla, bez kariem, tur ir uzbūvēts nacionālais kapitāls. Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas standarts ir ļoti augsts. Mēs velkamies klāt. Daudz saka – jūs esat kā mazie nordiki.

Vai Eiroparlaments, mūsu deputāti var ko līdzēt Latvijas uzrāvienam?

Latvijas deputāti pārstāv savu vēlētāju intereses, bet Parlaments lemj par ­ekonomikas jautājumiem – Eiropas naudu, tarifiem… Mūsu deputātiem un ierēdņiem svarīgi darboties vienotā tīklā un saprast, kas ir mūsu nacionālās intereses. Mazas valstis strādā. Tāpēc gribu veicināt sadarbību starp Saeimas Eiropas lietu komisiju un Eiropas Parlamenta deputātiem. Mūsu uzdevums ir padarīt Eiropu redzamu, lai nākamajās vēlēšanās 2029. gadā puse balsstiesīgo aiziet un novēl.

Gribas būt trendā, izmantot tehnoloģijas, mākslīgo intelektu, lai komunikācija būtu efektīvāka un mēs būtu tāda kā labākā PR aģentūra Latvijā. Mēs sludinām Eiropu. Man ir ekselenta komanda, kas var nodot to entuziasmu, prieku par Eiropu.

Šķiet, jūs esat dzīves baudītājs.

Esmu drīzāk politiskā procesa baudītājs. Eiropas Parlamentā ir ļoti daudz dzīves. Daudz interesantu, talantīgu, jauku cilvēku. Te ļoti svarīgas ir attiecības. Jaunajiem, ne tikai Latvijas deputātiem, saku – neuztraucieties, jums doti pieci gadi. Sākumā vajag iepazīties un izveidot attiecības, iemantot uzticību. Tas noderēs.

Bet vispār dzīvi vajag baudīt ar mēru. Ir pieņemšanas, kurās neatņemama sastāvdaļa ir vīns. Daudz vīna un bez maksas. Ja tev nav gribasspēka, var aiziet pa slidenu taku. Man patīk tas, ko reiz teica Sandra Kalniete: «Vīna glāze jāpaņem, jāsaskandina, bet es nekad nevienu malku neizdzeru!»

Kādi ir jūsu hobiji?

Lasu daudz un ātri. Patīk grāmatas par vēsturi, politiskās biogrāfijas. Kad dzīvoju Maltā, izlasīju katoļu baznīcas vēsturi. Patīk būt aktīvam, lai ir labs kardio – skrienu, peldu, spēlēju skvošu, ikdienā braucu ar riteni. Daudz ceļoju. Gan ar draugiem, gan ģimeni. Man ir trīs bērni: Mārtiņam Vestardam 15, Esterei Elizabetei 13 un Lizetei Alisei – seši gadi.

Cenšos ēst veselīgi, gulēt pietiekami. Iespējams, ir arī kas iedzimts. Tēvam līdz 70 gadiem nebija sirmu matu, vecmāmiņa nodzīvoja gandrīz līdz simts gadiem. Man etalons ir Somijas prezidents, bijušais premjers un Eiroparlamenta deputāts, triatlonists Aleksandrs Stubs. Viņš ir ļoti labā formā. Reiz Aleksandram teicu: «Piecus maratonus noskrēju, bet salikt visu kopā – riteni un vēl peldēt…» Viņš saka: «Jātrenējas efektīvāk. Un kā tas ir – nav laika? Ja esi labā formā, tev ir daudz vairāk laika arī pārējam!»

PROJEKTS TAPIS SADARBĪBĀ AR EIROPAS PARLAMENTU. PAR SATURU ATBILD ŽURNĀLS SANTA