Dzelzs nozīme veselības formulā

Biežākie simptomi, kas norāda uz dzelzs trūkumu organismā, – izteikts nogurums, biežas infekcijas, bāla āda, trausli nagi, vēlme ēst neēdamas lietas. Ar dzelzs deficītu visbiežāk sastopas tieši sievietes, piemēram, palielināta fizioloģiskā patēriņa apstākļos (grūtniecība, menstruācijas), bet noteikti jāatzīmē arī daudzi ar dzimumu nesaistīti apstākļi dzelzs deficīta attīstībai – uzsūkšanās traucējumi kuņģa un zarnu traktā, uztura kļūdas, hronisko slimību ietekme un citi. Atbilstoši statistikai dzīves laikā dzelzs deficīts sastopams 20–30% pasaules iedzīvotāju un ir saistāms arī ar biežāko cēloni anēmijas attīstībai.

Dzelzs līmeņa profilaktiskās uzturēšanas nolūkā rekomendē uztura korekcijas, ikdienas ēdienkartē iekļaujot sarkano gaļu, jūras produktus, zaļo lapu dārzeņus, pupiņas, aprikozes, rozīnes, riekstus. Jāatceras, ka dzelzs uzsūkšanos var kavēt arī produkti ar augstu kalcija saturu (piemēram, piena produkti), kā arī kafijas un tējas lietošana.

Diemžēl dzelzs deficīta apstākļos tikai ar uztura korekcijām vien nepietiek. Turklāt dzelzs preparātu lietošana nereti saistāma ar ilgu, izaicinājumiem pilnu posmu, ko sarežģī uzsūkšanās procesi organismā, tajā skaitā lietoto zāļu, uztura bagātinātāju un slimību klātbūtne. Nereti dzelzs preparāta lietošana prasa laika ievērošanu (1 stundu pirms ēšanas vai 2 stundas pēc – tas dubultojas antacīdu lietošanas gadījumā), vitamīnu klātbūtni (C vitamīns devā līdz 500 mg uzlabo dzelzi saturošu preparātu biopieejamību) un citu vienlaikus lietoto zāļu terapijas pārskatīšanu.

Dzelzs terapijas laikā viens no lielākajiem izaicinājumiem nereti ir blakusparādību attīstība, īpaši saistībā ar kuņģa un zarnu traktu (biežāk slikta dūša, sāpes vēderā, caureja, metāliska garša mutē), tieši ietekmējot līdzestību un provocējot nepabeigt vajadzīgo lietošanas kursu. Jāatzīmē, ka zinātnes sasniegumi iet kopsolī ar farmaceitisko industriju, tāpēc konkrētam dzelzs preparāta lietotājam iespējams piemeklēt terapiju ar vismazāko blakusparādību iespējamību, ietekmējot dzelzs atbrīvošanās ātrumu, kas ir lielā mērā atbildīgs par novērotajām blakusparādībām. Piemēram, dzelzs bisglicināta helāta formas un liposomālie dzelzs preparāti izceļas ar labāku uzsūkšanos, zemāku blakusparādību risku, kā arī iespēju ar mazāku devu sasniegt līdzvērtīgu rezultātu. Viena no jaunākajām tendencēm ir dzelzs bisglicināta helāta konjugācija ar nātrija alginātu, nodrošinot augstu dzelzs uzsūkšanās spēju pat pacientiem ar celiakiju. Jāatzīmē, ka nātrija algināts būtībā realizē izdalīšanās kontroliera funkciju, veicinot lēnu un pakāpenisku dzelzs atbrīvošanos un uzsūkšanos, ievērojami mazinot potenciālos kuņģa un zarnu trakta traucējumus.  

Nobeigumā jāatzīst, ka dzelzs preparātu dažādība ļauj piemeklēt nepieciešamo terapiju ar maksimālu komfortu lietošanas laikā. Konsultējieties ar savu ārstējošo ārstu vai farmaceitu!