Domājot zaļāk, dzīvosim labāk

5 fakti par Inesi Vaideri

• Pārstāv EP lielāko politisko frakciju – Eiropas Tautas partijas grupu;
• Strādā Ekonomikas un monetārajā komitejā un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā;
• Eiropas Renovāciju vēstniece Latvijā, Eiropas Enerģētikas foruma finanšu direktore;
• Brīvajā laikā patīk skriet, vingrot un peldēt jūrā, to dara cauru gadu. Rūpējas par ziedu dārzu;
• Spēj komunicēt sešās valodās.

Viena no jūsu darba prioritātēm ir zaļais kurss. Kāpēc tas ir tik svarīgs?

Zaļais kurss ir videi draudzīga ekonomikas attīstība. Tas nenozīmē, ka staigāsim vīzēs vai atteiksimies no ērtībām. Nebūt ne. Bet dzīvosim un saimniekosim videi draudzīgāk – tas nāks par labu gan katram cilvēkam, gan planētai kopumā. Mums jādzīvo ar domu, ka šī planēta vajadzīga arī nākamajām paaudzēm. Pie videi draudzīgas ekonomikas priekšlikumiem strādāju EP Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, izstrādājot likumus par atjaunīgo enerģiju, energoefektivitāti, aprites ekonomiku, preču iepakojumiem un to atkritumiem, iekārtu remontēšanu, zaļmaldināšanas novēršanu, kā arī dabas aizsardzību un atjaunošanu.

Izskan bažas, vai ekonomiskā situācija un augstās enerģijas cenas zaļo kursu neatcels…

Atbilde ir skaidra – pat Krievijas karš Ukrainā un tā izraisītais cenu kāpums, augstā inflācija nav atcēluši zaļo kursu. Tieši pretēji – nostiprinājuši. Zaļā kursa ceļš pārdomāti un pragmatiski jāturpina, pielāgojot to jaunajiem apstākļiem. Turklāt zaļais kurss sniedz arī ekonomikas attīstības iespējas. Uzņēmējdarbība var kļūt ilgtspējīga, ceļot konkurētspēju un samazinot izmaksas ilgtermiņā. Iespēju jaunām precēm un pakalpojumiem ir daudz: aprites ekonomika, bioloģiskā lauksaimniecība, koplietošanas risinājumi un citi.

Zaļā kursa ieviešana varētu prasīt lielus līdzekļus. Vai ES palīdzēs?

Nosakot jaunas prasības, svarīgi pietiekami atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmējus, kam tās jāievieš. Tāpēc Vides komitejā piedalījos Sociālā klimata fonda izstrādē, kuru šopavasar pieņēmām EP. Tas kā atbalsta spilvens palīdzēs sagatavoties jaunajām prasībām – iegādāties mazāk piesārņojošas apkures sistēmas, ieguldīt videi draudzīgākā transportā un ēku renovācijā. Būs pieejami arī tieši pabalsti trūcīgākajiem iedzīvotājiem. Izdevies panākt, ka, sākot ar 2026. gadu, Latvijā no Sociālā klimata fonda tiks ieguldīti vairāk nekā 600 miljoni eiro. Uzskatu, ka nozīmīgs atbalsts jāsniedz sociāli mazāk aizsargātajiem cilvēkiem, kā arī iedzīvotājiem Latvijas lauku reģionos. Zaļais kurss jāievieš taisnīgi, nepieļaujot nevienlīdzības pieaugumu.

Kādi ir būtiskākie zaļā kursa elementi?

Piemēram, ēku energoefektivitāte. Visām ES jaunajām ēkām līdz 2030. gadam vajadzētu būt bezemisiju ēkām, bet ar laiku par tādām jāpārvērš arī esošās. Atsakoties no fosilo resursu izmantošanas, vienlaikus jāsamazina enerģijas patēriņš. Kā Eiropas Renovāciju vēstniece Latvijā regulāri uzsveru, ka tieši ēku renovācija palīdzēs ievērojami samazināt enerģijas patēriņu un cilvēkiem – ikmēneša rēķinus. ES budžetā iekļauts un šobrīd tiek realizēts arī manis izstrādāts pilotprojekts, kas sniegs praktisku atbalstu iedzīvotājiem un veicinās informētību par ēku renovācijām. Pilotprojektus ES budžetā var iesniegt EP deputāti, lai piesaistītu līdzekļus jaunām svarīgu problēmu risināšanas metodēm. Tikai nelielu daļu priekšlikumu atzīst par tik labiem, lai tiem piešķirtu finansējumu.

Šogad pieņēmām arī jaunus noteikumus enerģijas patēriņa samazināšanai, kas palīdzēs palielināt energodrošību un mazināt atkarību no importa. Iespēju taupīt enerģiju ir daudz, piemēram, saprātīgi kontrolējot telpu temperatūru dažādās iestādēs.

Un vēl – EP esam izstrādājuši stratēģiju, kā izbeigt tā saukto ātro modi un mudināt patērētājus ētiskākām un ilgtspējīgākām izvēlēm. Šobrīd ES ik gadu atkritumos nonāk vairāk nekā pieci miljoni tonnu apģērbu un apavu atkritumu jeb vidēji 12 kilogrami uz vienu iedzīvotāju. Lielākā daļa jeb 80% no tiem netiek otrreiz pārstrādāti, bet nonāk, piemēram, atkritumu poligonos. Tādēļ šobrīd top likums, ka ES pārdotajiem tekstilizstrādājumiem jābūt izturīgākiem un vieglāk labojamiem.

Ko zaļā kursa virzienā varam darīt jau šodien?

Jāpārvērtē savas kā patērētāja ikdienas izvēles un jāmaina attieksme. Daži pavisam vienkārši ieteikumi – pamēģiniet nepirkt kafiju vienreizlietojamā papīra vai plastmasas glāzē, bet atcerieties paņemt līdzi savu termokrūzi! Nodzēsiet gaismu istabā, kurā neuzturaties, atslēdziet lādētājus, kad tos nelietojat! Ejot uz veikalu, izmantojiet auduma maisiņus, šķirojiet atkritumus, izvēlieties energoefektīvu sadzīves tehniku, pērciet vietējos un sezonas produktus, mazgājiet veļu zemākā temperatūrā! Agrāk darījām tā: nopirku, palietoju, izmetu. Šī izmešanas kultūra ir jāatmet. To veicinājuši starptautiskie ražošanas giganti un tirdzniecības ķēdes. Tagad ir moderni preces koplietot, izmantot atkārtoti, remontēt.

Būtiska problēma ir milzīgais iepakojuma atkritumu apjoms, kas arvien palielinās.

Vidēji katrs latvietis gadā rada aptuveni 140 kilogramus iepakojuma atkritumu – tā ir apmēram puse no visiem sadzīves atkritumiem. Iepakojuma pārmērīgumu veicina vairāki faktori, arī tirdzniecība internetā – reizēm nelielas preces iesaiņotas vairākos plastmasas un kartona slāņos.

EP Vides komitejā izstrādājām un nupat pieņēmām jaunus noteikumus par iepakojuma un tā radīto atkritumu samazināšanu. Jāaizliedz iepakojumi, kas satur veselībai kaitīgas vielas, pakāpeniski jāsamazina plastmasas iepakojums, jāierobežo vienreizlietojamo plastmasas maisiņu lietošana. Atkārtoti pārstrādāt vajadzēs gandrīz visus iepakojumus – plastmasu, papīru, koku, metālu.

Man patīk preču remonta veicināšanas ideja!

Viens no aprites ekonomikas pamatprincipiem ir lietu atkārtota izmantošana. Nereti izvēlamies bojātās sadzīves preces nomainīt pret jaunām, nevis remontēt, jo tas nav bijis iespējams vai ir nesamērīgi dārgi. EP piedalījos jaunu noteikumu izstrādē preču remontu veicināšanai, kas ļaus gan ietaupīt, gan būtiski samazināt radīto atkritumu daudzumu, kā arī attīstīt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darbavietas, īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos. Kā minēju, izstrādājot jaunus noteikumus, jāparedz arī atbalsts tiem, kam tie būs jāievieš. Tāpēc iesniedzu vairākus grozījumus, lai likumu uzlabotu un atbalstītu uzņēmējus – remontu veicējus, kā arī veicinātu iedzīvotāju informētību par iespējām preces labot.

Domāju, ka līdz ar jaunajām prasībām šī situācija mainīsies un lietas kalpos ilgāk, bet, ja salūzīs, tās varēsim salabot un lietot tālāk.

Ik gadu katrs Latvijas iedzīvotājs izmet vidēji vairāk nekā 100 kilogramu labas pārtikas. Tā ir aptuveni trešā daļa no visas saražotās pārtikas 130 miljardu eiro jeb gandrīz viena ES gada budžeta vērtībā.

Tas ir nepieņemami! Izsviežot labu pārtiku, izniekojam cilvēku ieguldīto darbu, izšķērdējam naudu un velti patērējam dabas resursus tās saražošanai. Turklāt jaunākie dati rāda, ka izmestā pārtika rada teju desmito daļu ES kaitīgo izmešu.

Vismaz pusi pārtikas atkritumu rada mājsaimniecības un patērētāji, tāpēc nolēmu sākt problēmu risināt tieši šajā līmenī. Izstrādāju pilotprojektu un no ES budžeta panācu gandrīz miljonu eiro izpētes projektam, kā novērst labas pārtikas nonākšanu atkritumos. Eiropas Komisija kopā ar ekspertiem no visas Eiropas izstrādāja konkrētus ieteikumus, lai samazinātu labas pārtikas izmešanu, kurus jūnijā prezentējām konferencē EP. Pilotprojekta rezultāti un risinājumi būs kā ceļa karte ikvienam pārtikas ķēdē iesaistītajam – lēmumu pieņēmējiem, medijiem, izglītības iestādēm, pētniekiem, uzņēmējiem, arī mājsaimniecībām, skolām un slimnīcām.

Nosauciet kādu piemēru!

Piemēram, padomāt par porciju lielumu skolu ēdnīcās un slimnīcās. Lielam vīram vajadzēs lielāku porciju, bet mazākam ēdējam todien negribas neko daudz – tikai mazliet un vēl kādu ābolīti. Arī mājsaimniecībām jādomā par ieradumu maiņu: uz veikalu jādodas ar iepirkumu sarakstu kabatā un pie tā stingri jāturas, neļaujoties kārdinājumiem – tas izskatās tik garšīgs, tam liela atlaide, to gribētu pamēģināt. Galu galā ledusskapis ir pilns, un pēc laika daudz kas jāmet ārā. Ir joks, ka vīrietis ledusskapī redz tikai to, kas atrodas viņa acu augstumā un kustas. Tik traki nav, bet pamēģiniet produktus, kam drīz beigsies derīguma termiņš, nolikt priekšpusē, un redzēsiet – tos paņems pirmos, tāpēc nebūs jāizmet. Ikviens no mums var samazināt pārtikas atkritumu daudzumu, ietaupot naudu un palīdzot aizsargāt vidi, – katrs izmestās pārtikas produkts ir izniekots cilvēka darbs un vienaldzīga attieksme pret planētu. Darbu un cilvēku pūliņus izmest nedrīkst.