D vitamīns – vai vasarā varam uzņemt visam gadam?

Agrākos laikos pastāvēja uzskats, ka vasarā D vitamīnu uzņemam pietiekoši un vēl ar uzviju, taču šis mīts jau sen ir atspēkots. Latvijā veiktu pētījumu dati, kur iedzīvotājiem tika noteikts vidējais D vitamīna līmenis asinīs vasaras periodā, rezultāti rada sašutumu. Vidējais asinīs esošais D vitamīna daudzums vasarā ir vien 23 ng/ml, kamēr par normālu D vitamīna līmeni tiek uzskatīts 45–55 ng/ml.

Dzīvojot Latvijā, ar būšanu saulē, lai nodrošinātu mūsu platuma grādos trūkstošo D vitamīnu, diemžēl nepietiek. Lai ādā sintezētos D vitamīns, saulei nepieciešams atrasties pietiekoši augstu pret horizontu un diena nedrīkst būt apmākusies. Šādi apstākļi Latvijas vasarās nav sastopami bieži (saule īstajā augstumā atrodas vien no maija beigām līdz augusta vidum), bet pārējos gadalaikos nespēj izpildīties nemaz. Vēl viens priekšnoteikums, lai ādā sintizētos D vitamīns – nelietot saules aizsargkrēmu un vilkt apģērbu, kas neapsedz rokas un kājas. Papildu faktors, ko būtu vērts atcerēties, apsverot ilgu sauļošanos dienas vidū, lai uzņemtu D vitamīnu, ir ādas vēža risks. Veselības speciālisti neiesaka uzturēties tiešos saules staros dienas karstākajā laikā, kas kā reizi sakrīt ar brīdi, kad iespējams uzņemt D vitamīnu. Varam secināt, ka, ja sauļošanās vasarā tikai retajam nodrošinās pietiekošu D vitamīna līmeni, par šī vitamīna uzkrāšanu visam gadam varam pat nedomāt.

Vienotais viedoklis ir ar sauļošanos neaizrauties un lietot D vitamīnu papildus arī vasarā. Jāatceras par mūsdienu dzīvesveidu, kad tikai retais pavadīs ārā pietiekami daudz laika, lai katru dienu uzņemtu nepieciešamo D vitamīna devu. Šī iemesla dēļ speciālisti iesaka lietot D vitamīnu papildu neatkarīgi no gada laika – tikai tā varam sev nodrošināt atbilstošu D vitamīna līmeni un pasargāt sevi no riskiem, kas saistīti ar UV starojumu. D vitamīns pieejams dažādās viegli uzņemamās formās – kā pilieni, kapsulas vai želejvitamīni. NATEO D vitamīns, kas ir dabiskas izcelsmes D vitamīns visai ģimenei, savā produktu klāstā ietver visas šīs D vitamīna formas. Lietots atbilstošā devā un ilgumā, tas efektīvi palīdz pacelt un noturēt D vitamīna līmeni, kas savukārt veicina normālu imūnsistēmas darbību un palīdz uzturēt zobu un kaulu veselību.

EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde) dažādām vecuma grupām ir noteikusi pieļaujamās diennakts devas D vitamīna, kas ir pilnīgi drošas profilaktiskai D vitamīna lietošanai ilgstošā laika periodā. Zīdaiņiem tās ir 1000 SV (starptautiskās vienības), bērniem no 1 līdz 10 gadu vecumam 2000 SV dienā, taču bērniem, kuri ir vecāki par 11 gadiem, kā arī pieaugušajiem diennakts deva D vitamīna uzņemšanai ir 4000 SV.

Avoti:

Dr. M. Mukāne, Dr. I. Rasa «Kāds ir D vitamīna līmenis Latvijas iedzīvotājiem?» 2015.g.

https://dvitamins.lv/par-d-vitaminu/kur-iegut-d-vitaminu

https://www.cancer.org/cancer/cancer-causes/radiation-exposure/uv-radiation.html

https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/2813