• Ceļojam pa Latviju. Brīvdienas Kurzemē

    Reklāmraksts
    24. novembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock.com
    Arī tagad, kad vasara beigusies, Latvijā ir daudz skaistu vietu, kurp doties brīvdienās. Baudīt dabu, satikt interesantus cilvēkus, piedzīvot un redzēt ko jaunu, gūt prieku un, galu galā, garšīgi paēst. Šoreiz īpaši meklējām mazāk zināmas un jaunas vietas. Atbalstām savējos!

    Vētru muzejs Jūrkalnē

    Jūrkalne ar krāšņo stāvkrastu ir īstā vieta Vētru muzejam! Muzejā ir gan Titānika noslēpumu atklājēja sajūtas, gan milzum daudz interesantas informācijas par nogrimušiem kuģiem Latvijas piekrastē, gan krastā izmestas un dzelmē izzvejotas senlietas. Pats muzejs tapis kā dzelmē nogrimis, vēsturisku bagātību ieskauts kuģis, un tā ekspozīcijas pamats ir mūsu visleģendārākā ūdenslīdēja, zemūdens arheologa Voldemāra Raina zemūdens atradumi. Nu arī mēs varam burtiski ienirt zemūdens noslēpumos. Te ir stāsti par kuģu katastrofām, foto un video no dzelmes, zemūdens atradumi un pat iluminators no tvaikoņa Saratova, uz kura pirms 100 gadiem patvērās Ulmaņa valdība. Muzejs atrodas Jūrkalnes Tautas nama otrajā stāvā, un tapšanas noteikumi paredz, ka vēl divus gadus apmeklētājiem ieeja tajā ir par brīvu. Tā blakus zālē vienmēr ir kāda skaista izstāde, bet iepretī Tautas namam nesen apmetusies Zvejnieku māja, kur nopirkt gardās Pāvilostā kūpinātās zivis.

    Kā atrast?

    • Vētru muzejs, Jūrkalne, Tautas nama otrais stāvs.
    • Tālr. 29448883

    Kur zivis nāk sētā?

    Bērzciemā, zvejnieku sētā Dieniņas, gaida pilns brīvdienas komplekts – gardas zivis, lustes, izsmiešanās un labi stāsti saimnieces Ivetas Celkartes sulīgajā tāmnieku dialektā. Dieniņās mēs paši nonākam stāstā, kur šodiena un īstā zveja un kūpināšana sapinas ar dzimtas stāstiem un zvejniekciema dzīvi. Ivetas vīrs Oskars ir zvejnieks jau vairākās paaudzēs, bet kūpinātāja prasmes pārmantojis no savas omes, savukārt pats Bērzciems ir viens no senākajiem zvejniekciemiem. Laipa caur randu pļavām līkumo uz jūras malu, kurp Iveta ciemiņus ved palustēties, bet pēc tam Dieniņās gaida zupa un citas zivju delikateses. Iveta saka – nevis degustācija, bet riktīgas pusdienas! Zivis te gatavo pēc senām un šejienei īpašām receptēm. Kurš ir garšojis, piemēram, uz oglēm ceptas brētliņas pa Bērzciema modei? Prombraucot zivis var sapirkt mājiniekiem.

    Ja nu kāds jau internetā redzējis un pasmējies par jancīgo uzrakstu: ´Zivis nāciet sētā!"– tad te tas arī atrodas. Domā, ko gribi, nāc pats vai nāk zivis!

    Kā pieteikties?

    • Zvejnieksēta Dieniņas, Engures novads, Bērzciems, Dieniņas.
    • Ja ciemojies ar visu ģimeni, maksa – 10 līdz 15 eiro katram. Var arī tikai iebraukt pēc gardajām Dieniņu zivīm.
    • Tālr. 26676283
    • www.dieninas.lv

    Māls un zīļu kafija Kandavā

    Valdzinoši rūgtena ozolzīļu kafija svēpētā māla krūzē – tā ir īsta Kandavas garša, kurā satiekas divi iedvesmas stāsti.

    • Melnajai jeb svēpētajai keramikai Kandavā ir Latgales saknes – jaunā Kurzemes keramiķe Linda Priedniece skolojusies pie Latgales Podnieku skolas leģendas Evalda Vasilevska. Mācoties RDMV, tā aizrāvusies, ka septiņus gadus vasarās braukusi uz Latgali pie Vasilevska mācīties gan amata smalkumus, gan filozofiju. Tagad Lindai ir savs ceplis, kura kurināšana prasa trīs dienas, – trauslo skaistumu sakrāmē, cepli aizmūrē, veselu dienu kurina un dūmo, visbeidzot brīnuma gaidās ver vaļā. Tas ir lielais noslēpums, kā no parasta sarkanbrūna māla iegūst teiksmaini melno. Linda stāsta un rāda ciemiņiem amata noslēpumus (cepļa kurināšana gan ir īpašs notikums, uz kuru var pieteikties atsevišķi) un rīko meistardarbnīcas. Siltā laikā ciemiņus uzņem dārzā pie cepļa, vēsajā gadalaikā – Kandavas novada muzeja Amatniecības centrā, kur var papildus sarunāt arī zīļu kafijas nogaršošanu. Prombraucot var arī nopirkt kādu podiņu.
    • Kandavas novada muzeja Amatniecības centrā šķiet, ka smaržo pēc svaigi ceptas rupjmaizītes. Patiesībā tās ir ozolzīles, kas grauzdējas īstā malkas plītī. Zīļu stāsts Kandavai ļoti piestāv, jo zīles ir arī pilsētiņas ģerbonī. Viss sākās ar zīļu kafijas recepti no senām pavārgrāmatām un Kafijas un tējas svētkiem, bet tagad zīļu kafijas lielākā meistare ir Kitija Švīgere. Zīles kafijai rudenī lasa visi Kandavas bērni, jo tiek rīkots konkurss ar ceļojošo kausu, un šogad salasīti 580 kilogrami. Vispirms zīles lielā sietā žāvē uz plīts – siltumā tās atveras, lai var sākt lobīšanu. Pēc tam izlobītās uz plīts kaltē, tad izkaltētas samaļ un visbeidzot malumu cepeškrāsnī apgrauzdē. Kandavā zīļu kafiju var gan pagaršot, gan arī nopirkt.

    Kā pieteikties?

    • Lindas Priednieces ceplis, Kandava, Dzeņu iela 2
    • Meistardarbnīca (ja ierodas ģimene vai mazs pulciņš) – 7 līdz 9 eiro katram. Tikai ekskursija – 1 eiro
    • Tālr. 26369421
    • Kandavas novada muzejs un zīļu kafija, Kandava, Talsu iela 11
    • Muzeja ieejas maksa – 1 eiro, krūzīte ozolzīļu kafijas – 2,42 eiro
    • Tālr. 26667031
    • www.kandavaskultura.lv

    Iespaidīgā Nurmuiža

    Laucienē kopā ar gidu un aizraujošiem stāstiem var izstaigāt Nurmuižas pili un dārzu, apbrīnot vienu no efektīgākajiem neo­klasicisma interjeriem Latvijā un saglabāto senlietu kolekciju. Te pamazām atdzimst Latvijā lielākais līdz mūsdienām saglabātais muižas komplekss.
    16. gadsimtā tā būvēta kā Livonijas ordeņa vasaļa pils, bet īpašnieki mainījās, un līdz 1920. gada zemes reformai tā piederēja fon Firksiem, vienai no Kurzemes varenākajām dzimtām. Georgs fon Firkss, piemēram, bijis hercoga Jēkaba Kurzemes un Zemgales sūtnis Francijā. Saglabājušās intriģējošas vēstures liecības, piemēram, fotogrāfija ar nūbiešu ģimeni – vienu no muižkungiem Nīlā no krokodila zobiem izglāba kāds nūbietis, kurš pats gāja bojā, un pateicībā glābēja ģimene uzaicināta ciemos. Te atjaunota liela daļa ēku, dīķi, akmens tiltiņš, vecie muižas vārti, siltumnīca, oranžērija, ainavu parks, izveidots vīnogu dārzs. Var apmesties viesnīcā, bet var vienkārši doties turp ekskursijā.

    Kā pieteikties?

    • Nurmuiža, Talsu novads, Laucienes pagasts, Nurmuiža
    • Ekskursija – 20 eiro par gida pavadību plus 2 eiro no katra viesa
    • Tālr. 28785676
    • www.nurmuizaspils.com

    Skaista dzīve Mazsālijās

    Snēpeles Mazsālijās var gan izbaudīt lauku aristokrāta dzīvi, gan pašpikot mūsdienīgas saimniekošanas gudrības. Netālu no Kuldīgas, kādreizējo barona fon Hāna būvēto dzirnavu vietā pie Mazsāliju dzirnavezera, gozējas maza lauku muiža, viesu nams ar bagātīgu saimniecību, kas ļauj viesiem galdā likt pašu gardumus. Te ir foreļu audzētava, dambriežu dārzs, augļu dārzs, truši, vistas, pašdarināts vīns un ābolu brendijs Gunjaks, pat mežacūku pārītis Grieta un Ansis! Par vistām saimniece Gunita Štorha smej, ka tās bija viņas kovidlaika kaprīze, bet tagad ir gan svaigas olas, gan dekoratīvo šķirņu putnu skaistums. No četriem bērnu prieka trusīšiem tagad izaudzis 170 pūkaiņu liels bariņš. Bet dambrieži ir saimnieka Gunāra Slavinska lepnums – te ir gan baltie Skotijas brieži, gan melnie skandināvi, gan pelēcīgie Viduseiropas brāļi.

    Kāpēc Mazsālijas? Daudzi joko par mazsālītajiem gurķīšiem, tomēr barons, visticamāk, gribēja nosaukumā iekļaut kaut ko no mīļās Sēlijas.

    Kā pieteikties?

    • Viesu nams Mazsālijas, Kuldīgas novads, Snēpeles pagasts, Mazsālijas
    • Ekskursija saimniecībā un degustācija (7 dažādi stiprie dzērieni un delikateses) – 10 eiro katram  
    • Tālr. 22003744
    • mazsalijas.com

    ALKOHOLA LIETOŠANAI IR NEGATĪVA IETEKME. ALKOHOLISKO DZĒRIENU PĀRDOŠANA, IEGĀDĀŠANĀS UN NODOŠANA NEPILNGADĪGĀM PERSONĀM IR AIZLIEGTA.

    Vairāk informācijas meklējiet šeit:

    www.latvia.travel 

    www.latvia.travel/lv/raksts/turisma-informacijas-centri

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē