Būt blakus kara bērniem

Kara bērni. Dzirdējuši, kā sprāgst raķetes, slēpušies pagrabos, pametuši mājas ar lellēm un rotaļu mašīnām, pavadījuši karā un ļoti cer sagaidīt atgriežamies savus tētus, krusttēvus un lielos brāļus. Šie bērni ir mums blakus ik uz soļa – bērnudārzos, skolas solos, kaimiņos, veikalos un uz ielas. Reizēm ir grūti saprast, kā būt viņiem līdzās. Izlikties, ka kara nav, jo karš uz bērniem neattiecas? Jautāt, kur dzīvoja savā zemē un kā klājas te, pie mums? Dāvināt našķus un rotaļu lāčus, lai uzlīmētu plāksteri sāpošajai sirsniņai, jo gribas pie tēta, gribas uz mājām? Kā mums būt blakus kara bērniem, lai palīdzētu?

«Es turēšu acis vaļā.» Tik trāpīgs un apņēmības pilns nosaukums izvēlēts Eiropas Komisijas kampaņai Ukrainas bēgļu bērnu atbalstam. ANO Bēgļu aģentūras dati liecina, ka šoruden Eiropā bija reģistrēti vairāk nekā pieci miljoni Ukrainas bēgļu, savukārt organizācija Glābiet bērnus lēš, ka gandrīz puse no tiem ir bērni. Lai arī Krievija iebruka Ukrainā nu jau gandrīz pirms diviem gadiem – 2021. gada 24. februārī –, joprojām ir svarīgi pievērst īpašu uzmanību tam, kā Ukrainas bēgļu bērni jūtas mītnes valstīs tālu prom no mājām. Īpaši par to vērts runāt ar mūsu, Latvijas, bērniem, kas diendienā ir līdzās Ukrainas bēgļu bērniem. Mūsu bērni, par laimi, nesaprot, kas ir karš, bet viņiem ir liela loma, lai kara bērni te, mūsu mājās, justos labi.

Eiropas Komisija sadarbībā ar ukraiņu ilustratori Annu Sarvinu izdevusi sirsnīgu grāmatu Meitene, kura turēja acis vaļā. Tas ir mierpilns, iejūtības un sirsnības pilns stāsts par Sofiju – ukraiņu bēgļu meiteni, kas savā jaunajā skolā satiek Elīnu, vērīgu meiteni ar labu sirdi. Abu meiteņu iedvesmojošā satikšanās un draudzība parāda, cik svarīgi vienkārši būt blakus, lai palīdzētu tam, kura mājās šobrīd ir karš. Izlasot grāmatu, rodas sajūta: kad manā tuvumā nonāks kāds Ukrainas bēglis, es rīkošos tieši tāpat kā Elīna un mācīšu to saviem bērniem.

Grāmata Meitene, kura turēja acis vaļā labos, stingros vākos, lai var šķirstīt un lasīt vēl un vēl, nonāks 10 valstīs, arī Latvijā, kur tā būs pieejama bibliotēkās, izglītības iestādēs un nevalstiskajās atbalsta organizācijās. Savukārt digitālā formātā tā pieejama internetā, lūk, šeit.

Visvairāk tā patiks bērniem vecumā no 7 līdz 10 gadiem, viņu vecākiem un sākumskolas skolotājiem, bet tiklab derēs jebkuram – gan lielam, gan mazam. Lasiet paši, lasiet bērniem, dodiet no rokas rokā kaimiņiem un radiem, veidojiet uzdevumus un ludziņas skolās! Atgādiniet bērniem, cik svarīgs ir viņu uzdevums – būt laipniem, atbalstīt tos, kam klājas skumjāk un grūtāk.

Grāmata nav tam, lai ar bērniem spriestu par politiku, bet sarunām par to, kā karš ietekmē dzīvi un kā varam šos cilvēkus atbalstīt. Mums visiem ir svētīgs uzdevums – būt labam pret to, kas padzīts no mājām, kamēr tu tajās vari atgriezties katru vakaru. Es turēšu acis vaļā.