Brūces – kas jāzina par to kopšanu?

Pirmā palīdzība traumas gadījumā

Ja gūta neliela atvērta brūce vai nobrāzums, primāri tā ir jānoskalo zem auksta, tīra tekoša ūdens. Tādējādi mehāniski tiek izskaloti lielākie netīrumi un gruži, turklāt aukstais ūdens samazina asiņošanu. Drīkst izmantot arī ziepes. Kad lielākie netīrumi no brūces ir evakuēti, brūci var apstrādāt ar kādu antiseptisku šķīdumu, piemēram, Betadine šķīdumu vai ziedi. Ja tāds nav pieejams, var veikt brūces malu dezinfekciju ar citu tam paredzētu līdzekli, nelejot to brūcē. Pēc apstrādes brūci nosedz ar sterilu marles pārsēju vai plāksteri. Brūces pārsiešana jāveic regulāri, līdz brūce slēgusies. Dziļas brūces gadījumā vēlams vērsties pēc palīdzības pie ārsta.

Jāatceras, ka katra brūce var kļūt bīstama, ja netiek pareizi apstrādāta. Cik liels ir tās bīstamības risks, atkarīgs no brūces dziļuma – jāņem vērā tās apjoms un asiņošana. Klasiskā situācija, ar ko nākas saskarties traumpunktā, – pacients, verot vaļā konservu trauku, guvis grieztu brūci vai, gatavojot ēdienu, sagriezies ar virtuves nazi. Šādas brūces nav bīstamas, kamēr nazis ir nosacīti tīrs un ar to nav griezti jūras velšu produkti. Ja šāda brūce dziļuma un apjoma ziņā nav liela, adekvāti to apstrādājot, riski ir minimāli. Sarežģītāk ar tām brūcēm, kas gūtas ar netīru priekšmetu, piemēram, tādu, uz kā ir augsne, motoreļļa, metāla rūsa vai jau minētie jūras velšu produkti. Infekcijas riski ievērojami palielinās, un būtu vēlama ārsta apskate. 

Dzīšanas process – kā to paātrināt?

Brūču dzīšanas procesus var ietekmēt daudzi faktori – tās lokalizācija, kontaminācija (netīrumi brūcē), vide ap brūci (mitrums vai pārāk liels sausums), brūces apjoms, asins apgādes problēmas, visbiežāk – smēķēšana (sašaurina asinsvadus), kā arī nepareizi veikta primārā apstrāde. Agrāk brūču apstrādei plaši izmantoja ūdeņraža peroksīdu. Tā darīt noteikti nevajag, jo tas nogalina normālās jeb labās šūnas brūcē, tostarp veselās ādas un imūnās šūnas, kā arī traucē brūces apasiņošanu un dzīšanas procesu. Rihards Vagulis iesaka aptieciņā turēt kādu no Betadine jodu saturošiem antiseptiķiem. Līdz šim uzskatīja, ka jodu nedrīkst likt uz atvērtas brūces. Tas saistāms ar to, ka agrāk izmantotā joda spirta tinktūra izraisīja ķīmiskus apdegumus, tā iedarbība ir īslaicīga, bet zaļo krāsu veidojošās vielas palielina krāsvielu mutagēno un kancerogēnu aktivitātes risku. Jodētais povidons ir saudzīgāks pret veselajiem audiem. Tam ir augsta baktericīda aktivitāte, un tas veido antibioplēvi, tādējādi nodrošinot medikamenta ilgstošu darbību. Tam ir arī zemi alerģijas izraisīšanas rādītāji.

Betadine līdzekļiem ir ļoti plašs iedarbības spektrs. Tas spēj cīnīties ar ikdienā biežāk sastopamajām baktērijām, vīrusiem un sēnītēm. Aktīvās vielas īpašības ļauj vieglāk iekļūt mikroorganismu šūnās, bojājot to apvalku un nomācot dzīvotspēju. Veidojot specifisku bioplēvi, tas pasargā brūci no jauniem mikroorganismiem un paildzina aktīvās vielas ilgstošo darbību.

Ne vienmēr jābrauc uz slimnīcu

Pirms došanās uz slimnīcu jāizsver traumas nopietnība. Ja nav skaidrības, cik nopietna ir brūce, vienmēr var attālināt konsultēties ar ārstu, kas palīdzēs pieņemt lēmumu, vai ir nepieciešama ķirurģiska brūces apstrāde. Brūci, kas gūta vairāk nekā pirms 24 stundām, ķirurģiski neapstrādā (nešuj) – to apstrādā līdzīgi iepriekš minētajam. Virspusējas brūces, kas dziļākas par vienu centimetru, ieteicams pienācīgi apstrādāt ārsta kabinetā, turklāt darīt to laikus.

Svarīgi sekot līdzi savam vakcinācijas kalendāram. Katram cilvēkam reizi 10 gados ir jāveic vakcinācija pret stingumkrampjiem un difteriju. Ja vakcinācija nav veikta, dziļas un kontaminētas brūces gadījumā labāk vērsties pie ārsta. Vakcinācijas vēsturi var noskaidrot pie ģimenes ārsta.

www.bruce.lv