Brīnumskaistais bērniņa gaidību laiks – kas par to jāzina?

Uz šiem un citiem svarīgiem jautājumiem, kas satrauc jaunās māmiņas, atbild «Northway» klīnikas speciālistes – ginekoloģe un dzemdību speciāliste Jana Bjornsone, uztura speciāliste Lolita Krasiļņikova un vecmāte un zīdīšanas konsultante Anete Polanska.

Jaunās māmiņas rīcības plāns, uzzinot par grūtniecību

«Ieraugot pozitīvu grūtniecības testu, jaunajai māmiņai iespējami drīzāk jāieplāno vizīte pie sava ginekologa, kuras laikā, veicot ultrasonogrāfijas pārbaudi (USG) un / vai nosakot HCG līmeni asinīs, tiek apstiprināta grūtniecība,» stāsta «Northway» klīnikas ginekoloģe Jana Bjornsone, piebilstot, ka vizītes laikā sieviete arī saņem detalizētu konsultāciju par tālāko rīcības plānu. Nākamā vizīte pie ginekologa topošajai māmiņai jāplāno jau 8. līdz 12. grūtniecības nedēļā, kas ir laiks, kad jau būs nepieciešams stāties grūtnieču uzskaitē.

Kādas veselības pārbaudes un cik bieži jāveic, gaidot mazuli?

Svarīgākais izmeklējums, lai sekotu līdzi mazuļa augšanai un labsajūtai, ir USG. Vienlaikus ar to ir saistīti arī dažādi mīti, kas dažus topošos vecākus dara nemierīgus un raisa šaubas par to, cik bieži šo izmeklējumu būtu droši veikt. Daži no izplatītākajiem ir, ka USG var kavēt mazuļa augšanu vai ka USG uzsilda augļūdeņus… Ginekoloģe uzsver: «USG ir absolūti nekaitīga un nesāpīga diagnostikas procedūra. Lai iegūtu attēlu, tiek izmantota augstas frekvences ultraskaņa. Turklāt visā pasaulē ir veikta virkne pētījumu, kas apliecina, ka USG nav kaitīga ne grūtniecei, ne bērniņam. Tā faktiski ir vienīgā metode, kas sniedz ieskatu, kā mazulim klājas mātes vēderā!»

Grūtniecības laikā plānveida USG tiek veikta trīs reizes. Valsts apmaksāts USG skrīnings tiek veikts grūtniecības pirmajā (11. līdz 14. nedēļā) un otrajā trimestrī (20. līdz 23. nedēļā), stāsta ginekoloģe, paskaidrojot, ka, lai kliedētu bažas, jau pirmajā trimestrī iespējams noteikt, vai bērnam nav kāda no biežākajām hromosomālajām patoloģijām, piemēram, Dauna sindroms. Otrā grūtniecības trimestra USG skrīningā tiek novērtēta augļa anatomija. Tāpat USG tiek veikts grūtniecības trešajā trimestrī (34. līdz 36. nedēļā), taču šo izmeklējumu valsts apmaksā tikai grūtniecēm, kuras ir riska grupā, piemēram, ja ir radušās aizdomas par augļa augšanas aizturi, vai daudzaugļu grūtniecības gadījumā, kā arī, ja ir neskaidra augļa guļa. Ja ginekologs, izvērtējot grūtnieces veselības stāvokli, konstatē, ka nepieciešams veikt papildu izmeklējumus, pacientei izsniedz nosūtījumu valsts apmaksāta USG veikšanai tik reizes, cik ārsts uzskata par nepieciešamu, saka ginekoloģe Jana Bjornsone, piebilstot, ka USG skrīningi ir valsts apmaksāti visās iestādēs, kuras noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), tai skaitā arī «Northway» klīnikā.

Nepieciešamības gadījumā papildus USG ārsts var nozīmēt arī citus izmeklējumus – tos visus iespējams veikt vienuviet, «Northway» klīnikā, izvairoties no lieka stresa, kas var rasties, apmeklējot dažādas medicīnas iestādes. «Pie mums iespējams veikt gan USG un dažādus laboratoriskos izmeklējumus, gan kardiotokogrāfiju (KTG) jeb sirdstoņu pierakstu bērniņam, augļa asinsvadu doplerogrāfiju un biometriju, gan ģenētiskos testus. Klīnikā pieejami visi svarīgākie grūtniecības novērošanas pakalpojumi un speciālistu atbalsts, lai kopīgiem spēkiem sasniegtu galveno mērķi – vesela bērniņa piedzimšanu,» pastāsta ginekoloģe.

Atbalsts gaidību laikā – lielāka drošība un pārliecinātība, kļūstot par vecākiem

«Jaunās māmiņas un tēti pie mums ir ļoti gaidīti, tādēļ papildus veselības izmeklējumiem klīnikā ir pieejamas arī topošo vecāku nodarbības, lai grūtniecības laiks paietu maksimāli mierīgi, un mazuļa ienākšanu ģimenē varētu sagaidīt droši un pārliecināti,» stāsta ginekoloģe J. Bjornsone. «Topošo vecāku kursi tik tiešām var sniegt sirdsmieru un lielāku pārliecību. Nodarbībās tiek nodrošināta plaša informācija, spēcīgs atbalsts un daudz dažādas prasmes jaunajiem vecākiem – gan saistībā ar grūtniecības gaitu un dzemdībām, gan pēcdzemdību periodu, gan zīdīšanu un bērna aprūpi, pirmo palīdzību un virkni citu tēmu. Atliek tikai izvēlēties katras ģimenes vajadzībām atbilstošākās. Piemēram, šobrīd klīnikā pieejami kursi par zīdīšanu un jaundzimušā pirmo dzīves mēnesi, kā arī par bērnu veselības drošības aspektiem un rīcību kritiskajās situācijās,» ginekoloģes teikto papildina Anete Polanska, sertificēta vecmāte un zīdīšanas konsultante «Northway» klīnikā.

«Northway» klīnikā pieejami arī psihologa pakalpojumi grūtniecēm. «Ir trīs grūtniecības trimestri un katrā no tiem ir atšķirīga gan hormonālā darbība, gan topošās māmiņas noskaņojums. Iestājoties grūtniecībai, sievietes izjūt daudzas psiholoģiskās izmaiņas. Galvenais ir nebaidīties un neapjukt no visām tām emocijām, ko ikviena sieviete var piedzīvot grūtniecības laikā, bet gan rast risinājumu – aprunāties par neskaidrajiem jautājumiem ar sev tuvajiem cilvēkiem un savu ginekologu, kā arī nepieciešamības gadījumā vērsties pie psihologa,» skaidro ginekoloģe.

Kas jāmaina savā līdzšinējā dzīvesveidā?

Šis ir viens no biežākajiem jautājumiem, kas uztrauc sievietes, uzzinot par grūtniecību. Tāpēc ginekoloģe skaidro: «Uzzinot, ka esat stāvoklī, droši varat sākt lietot folskābi – tā nepieciešamajās devās atrodama jebkuros grūtniecēm domātos vitamīnos. Tāpat, lai bērniņš pareizi augtu, viņam nepieciešams miers, tādēļ arī mātes miegam ir liela nozīme. Jāatceras arī par svaiga gaisa nepieciešamību, it īpaši, ja jums ir darbs birojā un pa dienu nesanāk iziet pastaigā, – tad tas noteikti jādara, ejot uz darbu vai nākot no tā mājās.» Gaidību laikā ļoti ieteicamas ir arī fiziskās aktivitātes. «Ja jaunā māmiņa pirms grūtniecības ir sportojusi, to var droši turpināt darīt arī mazuļa gaidību laikā. Taču sportojot jāseko līdzi tam, lai pulss nepārsniegtu 120 sitienus minūtē. Ieteicami būtu tādi sporta veidi kā, piemēram, pastaigas, nūjošana, peldēšana, speciālā vingrošana grūtniecēm,» skaidro ginekoloģe. Protams, milzīga nozīme ir arī uzturam, taču par to nedaudz vēlāk.

Runājot par dzimumattiecībām, kas arī ir viens no jautājumiem, par ko topošie vecāki mēdz būt satraukti, ginekoloģe mierina – mīlēšanās var būt tieši tik bieži, cik abi partneri to vēlas, un tā mazulim nekaitē, jo viņu labi pasargā augļūdeņi, dzemdes muskulatūra un placenta.

Sievietes pašsajūta un veselība gaidību laikā

Līdz ar grūtniecības iestāšanos sievietes organismā notiek virkne kā pozitīvu, tā ne tik patīkamu pārmaiņu. «Biežākās sūdzības grūtniecības laikā ir nogurums un velkošas sajūtas vēdera lejasdaļā un mugurā. Lielākoties gan satraukumam nav pamata, jo hormonu ietekmē nogurums ir normāla parādība grūtnieces pašsajūtā. Augot auglītim, aug arī dzemde, kā rezultātā stiepjas mazā iegurņa muskuļi un saites, tāpēc rodas dažādas sajūtas vēderā, kas ir normāli,» skaidro J. Bjornsone. «Tomēr, ja sāpes vēdera lejasdaļā ir pārāk stipras, ar regulāru intervālu, ir asiņaini izdalījumi no dzimumceļiem, kā arī ja grūtniece nejūt augļa kustības pēc 20. grūtniecības nedēļas – iespējami ātrāk jāvēršas pie sava ārsta!» ginekoloģe piekodina.

Bieža parādība grūtniecības laikā ir arī toksikoze, ko vēl mēdz dēvēt par rīta nelabumu, kaut arī nelabums var piemeklēt jebkurā diennakts laikā. Ginekoloģe mierina, ka vairums sieviešu ievērojamu uzlabojumu pašsajūtā pamana pēc grūtniecības pirmā trimestra, aptuveni 13. nedēļā, tomēr daļai grūtnieču sliktu dūšu novēro arī vēlāk. Lai izvairītos no nelabuma, ārste iesaka atteikties no asiem un trekniem ēdieniem, ievērot regulāras maltītes (ik pa divām stundām), kā arī uzņemt ēdienu mazām, bet biežākām porcijām. Tāpat jālieto pietiekami daudz šķidruma. Kad piemeklē nelabums, var pasūkāt kaut ko skābu, piemēram, citrona šķēlīti u. tml.

Ko darīt, ja grūtniecības laikā piemeklē saaukstēšanās, gripa u. tml., kādas zāles lietot, lai nekaitētu mazulim – vēl viens jautājums, ar kuru ginekologi saskaras samērā bieži. «Lai neradītu draudus gaidāmā mazuļa veselībai, grūtniecības laikā nav vēlama dažādu ķīmisko preparātu lietošana. Ārstējot, piemēram, iesnas, nerekomendē lietot pilienus, kuri satur efedrīnu. Labāk degunu skalot ar vāju sālsūdeni un degunā pilināt pilienus, kuru sastāvā ir jūras ūdens. Ja grūtniecības laikā ir jāārstē klepus, ieteicams lietot sīrupus, kuru sastāvā ir ārstniecības augi,» skaidro ginekoloģe un piebilst, ka nekad nevar zināt, cik ļoti saaukstēšanās un / vai noteiktu medikamentu lietošana ietekmēs gaidāmā bērniņa un mātes veselību, tāpēc grūtniecības laikā topošajai māmiņai ir nopietni jāapsver jebkādu medikamentu lietošanas lietderība. Medikamenti ir jālieto ar īpašu piesardzību, tikai zem ārsta uzraudzības un minimāli efektīvajā devā.

Uzturs – grūtnieces labsajūtas un gaidāmā bērna veselības stūrakmens

Lai nodrošinātu labu veselību sev un gaidāmajam mazulim, grūtniecei rūpīgāk jāpievēršas arī sava uztura plānošanai. Saistībā ar to sievietes nereti pieļauj dažādas kļūdas, piemēram, mēdz pārēsties un uzņemt vairāk kalorijas nekā nepieciešams. «Mātes uzturs grūtniecības laikā ir svarīgs un ietekmējams faktors augļa augšanai, attīstībai un veselībai. Kalorijām pārbagāts mātes uzturs grūtniecības laikā intrauterīni nelabvēlīgi «programmē» bērna orgānu struktūras un vielmaiņu, radot risku tālākajā dzīvē saslimt ar cukura diabētu, aptaukošanos, sirds slimībām, osteoporozi, metabolo sindromu vai citām slimībām,» skaidro «Northway» klīnikas uztura speciāliste Lolita Krasiļņikova.

Uztura vadlīnijas gaidību laikā: Iesaka uztura speciāliste

Grūtniecības laikā rekomendējamais enerģijas daudzuma palielinājums ir no 100 kcal dienā pirmajā trimestrī līdz 300 kcal otrajā un trešajā trimestrī. Un šo papildus enerģiju būtiski nodrošināt ar kvalitatīviem pārtikas produktiem, nevis saldumiem vai konditorejas izstrādājumiem. Īpaši ieteicami dārzeņi un augļi, pilngraudu produkti, olbaltumvielām bagāti produkti, piemēram, liesa gaļa, zivis, olas, pākšaugi, piens un piena produkti, rieksti un sēklas, kā arī augu izcelsmes tauki – augu eļļas, avokado, arī riekstos un sēklās esošie tauki ir vērtīgi. Savukārt no uztura izslēgt vajadzētu alkoholu, enerģētiskos dzērienus, produktus ar pārmērīgu cukura daudzumu, tai skaitā konditorejas izstrādājumus lielos daudzumos, nepasterizētu pienu, mīkstos sierus, jēlus produktus – gaļu, olas, zivis, tai skaitā suši, kā arī aknas un svaigi diedzētus graudus. Ik dienu ir jāuzņem arī šķidrums pietiekamā daudzumā – 35 ml uz 1 kg ķermeņa masas. Vismaz pusei no uzņemtā šķidruma jābūt tīram ūdenim, lietojot to vienmērīgi visas dienas garumā.

Grūtniecības laikā palielinās nepieciešamība praktiski pēc visiem vitamīniem, tāpēc uztura kvalitāte jāuzrauga īpaši stingri. Jānodrošina daudzveidīgs uzturs, iekļaujot produktus no dažādām pārtikas produktu grupām, jo katra satur atšķirīgu uzturvielu daudzumu.

No uzturvielām grūtniecei īpaši svarīgi:

folijskābe – būtisks mikroelements, jau plānojot grūtniecību. Nodrošina augļa nervu caurulītes attīstību un asins šūnu ražošanu, kas notiek agrīni grūtniecības laikā. Turpmākā grūtniecības laikā folijskābe pasargā no priekšlaicīgām dzemdībām. Folskābes galvenie avoti uzturā ir zaļie lapu dārzeņi, brokoļi, spināti, Briseles kāposti, kacenkāposti, lapu salāti, liellopu aknas, kā arī pākšaugi (lēcas, pupas un zirņi), bietes, apelsīni un tomāti;

dzelzs – tās patēriņš grūtniecības laikā pieaug, jo ar asinīm un skābekli jāapgādā gan māmiņa, gan mazulis. Dzelzs nepieciešama augļa augšanai, nervu sistēmas un muskuļu attīstībai. Labi dzelzs avoti ir liesa liellopu, cūkas, vistas, tītara gaļa, arī zivis, graudaugu produkti, zirņi, pupas, ķirbju sēklas un pistācijas rieksti. Papildu dzelzs uztura bagātinātāju formā jāuzņem tikai tad, ja to nozīmē ārsts;

C vitamīns – veicina dzelzs uzsūkšanos, tāpēc, ēdot ar dzelzi bagātus produktus, tos ieteicams papildināt ar dārzeņiem un augļiem. C vitamīns arī veicina normālu kolagēna veidošanos, palīdzot uzturēt kaulu, zobu, smaganu un ādas veselību, kā arī sekmē normālu imūnsistēmas un nervu sistēmas darbību. Grūtniecības laikā C vitamīns nepieciešams arī preeklamsijas toksēmijas prevencijai. Ar C vitamīnu bagāti ir paprika, smiltsērkšķu ogas, upenes, Briseles kāposti, kivi, lapu kāposts, brokoļi un citi dārzeņi, augļi un ogas;

D vitamīns – palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību, nodrošina normālu nervu sistēmas darbību. Labi D vitamīna avoti uzturā ir treknās zivis (reņģes, brētliņas, sardīnes, siļķe, lasis, forele u. c.), olas dzeltenums, piena produkti, sēnes. Tomēr galvenokārt D vitamīns veidojas ādā dabīgas saules starojuma ietekmē, bet, tā kā Latvija atrodas tādos platuma grādos, kur ziemas periodā ir iespējams D vitamīna deficīts, tad rekomendējams D vitamīnu uzņemt papildus uztura bagātinātāja formā;

Tāpat jāparūpējas par tādu grūtnieces un mazuļa veselīgai attīstībai svarīgu uzturvielu uzņemšanu kā jods, Omega-3, kalcijs, E vitamīns un K vitamīns.

Jāatceras, ka, pirms sākt lietot jebkādus uztura bagātinātājus, svarīgi ir konsultēties ar ārstu, lai saņemtu individuālus ieteikumus, ņemot vērā grūtnieces īpašos veselības apstākļus un grūtniecības stāvokli. Tāpat, lai pareizi sabalansētu uzturvielu uzņemšanu, var noderēt uztura speciālista konsultācijas, kas pastāstīs, kā sievietei ik dienu uzņemt veselīgas maltītes, neko lieki nesarežģījot un neradot sev nevajadzīgu uztraukumu. Tāpat uztura speciāliste sniegs vērtīgas rekomendācijas par to, kā parūpēties par optimālu svara pieaugumu grūtniecības laikā un kā to normalizēt pēc tam, kad bērniņš jau būs nācis pasaulē.

«Svarīgi nodrošināt normālu ķermeņa masu vēl pirms grūtniecības iestāšanās. Gadījumā, ja sievietei ir nepietiekams svars, ir ieteicams grūtniecības laikā nodrošināt svara pieaugumu 13–18 kg. Savukārt sievietēm ar palielinātu ķermeņa masu ieteicams to samazināt vismaz trīs mēnešus pirms plānotās grūtniecības. Jāatceras, ka grūtniecības laikā nav ieteicams ievērot diētas ar mērķi samazināt svaru, jo uzturvielu deficīts var radīt veselības riskus gan topošā bērna attīstībai, gan sievietes veselībai. Savukārt sievietei ar normālu ķermeņa svaru ieteicamais svara pieaugums ir 10 līdz 16 kg robežās,» skaidro uztura speciāliste.

Uztura speciāliste uzsver: «Pēc dzemdībām sievietes ķermenis mainās, un svara normalizācija var prasīt laiku. Ir svarīgi būt pacietīgai un pievērsties veselīgai dzīvesveidam, kas ilgtermiņā palīdzēs saglabāt veselīgu svaru un vispārējo labsajūtu.»

Kā sagatavoties bērna nākšanai pasaulē?

Pāri, kuri kļūs par vecākiem pirmo reizi, nereti satraucas par to, kā bērniņu pienācīgi sagaidīt savā ģimenē un kā par mazulīti pareizi rūpēties – pieredzes taču nav! «Ne velti grūtniecība ilgst vairākus mēnešus. Un, lai arī tas dod iespēju sagatavoties bērniņa ienākšanai ģimenē, tomēr tam nekad nevar būt pilnībā gatavs,» uzskata «Northway» klīnikas vecmāte Anete Polanska. Viņa iesaka: «Svarīgi sagādāt praktiskas lietas bērna aprūpei un māmiņas pēcdzemdību periodam. Tikpat būtiski ir apzināt ģimenes atbalsta un uzticības personas. Noderīgi var būt arī topošo vecāku kursi, tikšanās ar speciālistiem, kā arī  pārrunas ar citiem vecākiem – viss, ko vien topošie vecāki uzskata par nepieciešamu, lai justos drošāk, sagaidot ģimenes papildinājumu.»

Tāpat ikvienai mammai var būt noderīgas zīdīšanas konsultācijas. Tās var palīdzēt, piemēram, ja zīdīšana ir sāpīga, ja bērniņš atsakās no krūts, ja nepieciešams izlemt par mākslīgā piena maisījuma lietošanas nepieciešamību, kā arī jebkurā citā situācijā, kad rodas jautājumi. Konsultācijas laikā speciālists rūpīgi uzklausa un atbild uz jautājumiem, vizuāli novērtē zīdīšanas procesu, – tāpēc ir ļoti vēlams ieplānot konsultāciju ap bērna ēdienreizes laiku. Turklāt «Northway» klīnika nodrošina zīdīšanas konsultācijas gan uz vietas, gan izbraucot uz ģimenes mājvietu, kas ļauj novērtēt māmiņu un zīdaini viņu dabiskajos apstākļos, kā arī saprast ģimenes locekļu iesaisti zīdīšanā un izvērtēt mazuļa aprūpes, gulēšanas drošību un citus aspektus.

«Grūtniecības periods un bērniņa piedzimšana ir īsts piedzīvojums, bagāts gan ar pārdzīvojumiem, gan neaprakstāmu laimi katrai mammai un tētim! Novēlu katrai ģimenei izturību, stipru veselību un mīlestību – pat ja dažreiz ir grūtības, Jums noteikti viss sanāks! Un «Northway» klīnikas personāls ar prieku par to parūpēsies!» novēl «Northway» klīnikas ginekoloģe Jana Bjornsone.