Ar zināšanām un inovācijām cīņā pret vēzi

Pamanot izmaiņas pašsajūtā vai sataustot bumbulīti, daudzas vizīti pie ārsta atliek cerībā, ka varbūt pāries. Vēl daļa aizbildinās: labāk dzīvoju, kā ir, nevis uzzinu ko sliktu. Kāpēc cilvēki tā baidās no vēža?

Bailes parasti rodas no neziņas: no neziņas par nākotni un, galvenais, no neziņas par slimību. Domāju, joprojām daudzi liek vienlīdzības zīmi starp vēzi un nāvi. Ja ir audzējs, dzīvei svītra pāri. Daudzos bailes saglabājušās vēl no laikiem, kad vēzis bija neārstējama slimība. Taču tagad tā nav – vēzis ir hroniska slimība, kuru varam ārstēt un diezgan būtiski pagarināt dzīvildzi, arī tiem, kam audzējs ir 4. stadijā. Medicīna nemitīgi attīstās, īpaši strauji medicīnas iespējas aug tieši onkoloģijā. Tā ir dinamiska nozare, nepārtraukti parādās jaunas ārstēšanas taktikas un vadlīnijas, jauni medikamenti, un ārstēšana kļūst arvien efektīgāka. Ir jāsaprot – vēzis nav strutu kunkulis, kas pārplīsīs, strutas izplūdīs un problēma būs atrisināta. Tieši otrādi – ja problēmu nerisina, tā kļūst arvien lielāka. Ja ar mazo bumbulīti, ko sataustām, neko nedarām, pēc pusgada, gada tas pārvērtīsies par izčūlojošu audzēju, ko būs grūtāk ārstēt. Jo mazāks audzējs, jo labāk varam palīdzēt un jo lielākas iespējas cilvēkam pagarināt savu dzīvi.

Tomēr tas nav tik vienkārši, jo vēža ārstēšana ir garš un grūts ceļš, kas jūtami ietekmē ikdienu un dzīves kvalitāti.

Protams, un lielākais bubulis ir ķīmijterapija, jo no tās izkrīt mati un no tās mirst. Bet mirst ne jau no terapijas, bet vēža. Un mūsdienās ķīmijterapija ir tikai daļa no vēža ārstēšanas. Šobrīd mums ir sistēmiska pieeja, dažādi terapijas veidi: imūnterapija, mērķterapija, dažādu grupu medikamenti, kas nav tik toksiski, – ne no visiem izkrīt mati un ne no visiem ir slikti. Piekrītu, ka ārstēšanās process arī psiholoģiski nav viegls, jo skar ne tikai pašu cilvēku, bet visu ģimeni, bērnus, ietekmē attiecības, seksuālo dzīvi, pievilcību… Ir sievietes, kuras atsakās ārstēties, jo nupat satikušas savu sapņu vīrieti, bet baidās, ka no ķīmijterapijas izkritīs mati. Un pazūd. Protams, pēc pusgada, gada viņa tomēr atnāk un uzsāk ārstēšanos. Tāpēc būtu labi, ja pie mums, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, jau sākotnēji šiem cilvēkiem būtu pieejams psiholoģiskais atbalsts, profesionālis, ar kuru aprunāties un kurš palīdzētu izprast situāciju. Izturēt terapiju nav viegli, bet ar šīm grūtībām saskaras cilvēki visā pasaulē.

Vēl ir cilvēki, kuri staigā no viena ārsta pie cita cerībā, ka kāds pateiks, ka nekas nekaiš.

Jā, gribas atrast labo dakteri… Taču vēža diagnozi nosaka patologs, kas vēža šūnas ieraudzījis mikroskopā. Un ne vienkārši ieraudzījis – tās jāiekrāso, un tikai tad patologs redz, vai tā ir nopīpēta plaušu šūna, kas vēl nav vēža šūna, vai tas tomēr jau ir audzējs. Pasaulē jau ir un, cerams, drīz arī pie mums būs dubultā pārbaude, kad materiālu pārbauda divi patologi. Tālākajā ārstēšanā ārsts vadās pēc patologa slēdziena – tad zinām, kāda tipa audzējs ir, kurā vietā lokalizēts, kādas šūnas satur, kādā daudzumā. Mūsdienās zinām, ko konkrētais vēzis ražo, kādus marķierus varam izvēlēties no plašā terapiju klāsta, kurus medikamentus dot. Varam piemeklēt precīzāko terapiju, kam ir mazāks toksiskums, bet augstāka efektivitāte.

Sievietēm joprojām izplatītākais ir krūts, vīriešiem – plaušu un prostatas vēzis?

Jā, un šeit liela nozīme ir tam, ka daudzi vīrieši joprojām smēķē. Lai gan smēķēšanu pēdējos gados ierobežo, arī tabakas kompānijas nesnauž – parasto cigarešu vietā, sevišķi jauniešu vidū, populāra kļuvusi karsējamā tabaka, bet nikotīns jau ir tas pats… Iespējams, pēc gadiem varam sagaidīt plaušu vēža bumu.

Runājot par krūts vēzi, to visā pasaulē atklāj arvien jaunākām sievietēm, jau no 40–45 līdz 55 gadu vecumam. Mamogrāfijas skrīningu piedāvā no 50 gadiem, bet tagad daudz diskutē par to, ka to vajadzētu ieviest jau 45 vai pat 40 gados. Tam, ka krūts vēzi atklāj arvien jaunākām sievietēm, var būt vairāki iemesli. Viens ir ģenētiskās mutācijas, pārmantojamība, otrs – aptaukošanās. Pasaulē arvien vairāk ir gados jaunu un apaļu sieviešu, bet vēža attīstībai ir saistība ar tauku šūnām. Nozīme ir arī kontraceptīvajiem līdzekļiem un hormonaizstājterapijai – iejaukšanās hormonālajā vidē ietekmē sievietes organismu un paaugstina risku saslimt ar krūts audzēju.

Skatoties pasaules kartē, ar vēzi vairāk slimo cilvēki attīstītajās valstīs, kur stresa līmenis ir augstāks. Mūsdienu sieviete nemitīgi ir stresā, sevišķi Latvijā viņai ir izvirzītas augstas prasības – labi izskatīties, gūt panākumus karjerā, būt perfektai mātei, labai sievai un mīļākajai savam vīram, sportot, labi gatavot. Bet, lai to visu paveiktu, jābūt terminatoram! Un, kad tas kāršu namiņš sabrūk, vīrietis bieži pazūd, bet sieviete paliek šokā ar vēzi, trim bērniem un darbu. Esmu pieredzējusi situācijas, kad sieviete tikko sāk terapiju, bet vīrietis jau pieprasa šķiršanos. Taču atbalsts, iesaistīšanās un tuvinieku līdzestība ir vieni no veiksmīgas ārstēšanās stūrakmeņiem. Tāpat kā uzticēšanās ārstam. Vajadzīgs laiks un zināšanas, lai ārstēšanās plānu saliktu kā puzli – kura terapija šis cilvēkam būs piemērotākā? Kādā devā? Ko šādos gadījumos dara pasaulē?

Plaušu vēzi diemžēl bieži atklāj vēlu… Ko mēs, sievietes, varam darīt, lai vīriešus mudinātu aiziet pie ārsta?

Latvijā nav valsts apmaksāta plaušu vēža skrīninga, tāpēc viss ir pašu rokās. Domāju, ikvienam reizi divos trijos gados vajadzētu veikt plaušu rentgenogrammu, bet smēķētājiem pēc 50 gadu vecuma – katru gadu. Uz šo izmeklējumu var nosūtīt ģimenes ārsts. Diemžēl plaušu vēzim sākumā nav nekādu simptomu, tie parādās vēlīnajās stadijās. Tāpēc, ja pamani, ka vīram, tēvam, draugam (arī pašai!) ir klepus, kas nepazūd un nepadodas ārstēšanai, ja mainās hroniskā smēķētāja klepus, parādās elpas trūkums, arī balss piesmakums, noteikti mudini vērsties pie ārsta.

Minējāt, ka onkoloģija ir dinamiska nozare, kurā nemitīgi rodas jaunas ārstēšanas iespējas. Kas aktuāls šobrīd?

Mēs analizējam vēža šūnas DNS līmenī un meklējam antenas, izaugumus, marķierus, kas vairāk ražojas, tātad vēža šūnā meklējam ko specifisku. Ja atrodam, tad meklējam medikamentu, kas šo antenu nobloķē, un tādējādi apturam vēža šūnu augšanu un izplatību. Izklausās sarežģīti, bet mēs mēģinām ielīst vēža šūnā arvien dziļāk, lai saprastu mehānismu, kas to kurbulē un ar ko varam to apstādināt. Esam atraduši vairākus simtus gēnu mutāciju, ko ražo vēzis, turklāt ne visām pretī ir medikamenti. Taču labā ziņa ir tā, ka medikamentu klāsts, kas šīs mutācijas bloķē, katru gadu pieaug.

Arī šķidrā biopsija, kuru no pagājušā gada novembra plaušu vēža pacientiem apmaksā valsts, ir jaunums.  

Vēzi var noteikt audu paraugā, ko paņem no vēža, otra iespēja ir šķidrā biopsija, kad vēža gēna mutācijas noķer asinīs ar asins analīzi. Reizēm audzējs plaušās ir tik dziļi, ka tam netiek klāt, un tad lieliski noder šķidrā biopsija. Asins analīzes sūta uz ģenētisko testēšanu un asinīs meklē vēža gēnu mutācijas. Taču ir viens bet! Šķidrā biopsija neder mazu audzēju gadījumā, bet tikai tad, kad slimība jau ir izplatījusies, jo tad asinsrites vai limfātiskajā sistēmā vairāk cirkulē vēža gēni.

Vēl šķidrā biopsija labi der terapijas efektivitātes monitorēšanai. Šķidro biopsiju veicam terapijas sākumā, redzam, cik ir gēnu mutāciju, kāda ir to aktivitāte. Pēc pāris terapijas mēnešiem vēlreiz veicam šķidro biopsiju un redzam – ja asinīs mutāciju skaits un aktivitāte krītas, tas nozīmē, ka vēzis reaģē uz terapiju un tiek ārstēts.

Vēža gēnu karti, kas nosaka mutācijas un palīdz piemērot individuālāku ārstēšanu, arī visiem netaisa…

Sākotnējiem audzējiem, kam pirmā ārstēšana bijusi ķirurģiska operācija, kurai seko ķīmijterapija, gēnu karte nav nepieciešama. Tā vajadzīga tad, kad audzējs jau sākotnēji plaši izplatījies vai sācis radīt metastāzes, – tie parasti ir audzēji 3., 4. stadijā. Tad gēnu karte palīdz atlasīt labāko, piemērotāko un efektīvāko terapiju.

Kā jau minēju, mūsdienās vēža profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā ir panākti būtiski sasniegumi. Pateicoties mamogrāfijai un skrīningam, noķeram arī nultās stadijas krūts vēzi, kad tas tikko sācies. Kopš 2000. gada, kad parādījās inovatīvie medikamenti, jauni ārstēšanas virzieni, cilvēki ar vēža diagnozi dzīvo daudz ilgāk. Kādreiz ar vēzi 4. stadijā nomira gada laikā, tagad dzīvo četrus piecus gadus un sagaida nākamo inovatīvo medikamentu, kas atkal var pagarināt dzīvi. Pēdējos gados vēža ārstēšanas iespējas ir ļoti augušas, tāpēc no sirds aicinu: izturieties pret savu veselību atbildīgi – neiemetiet uzaicinājumu uz mamogrāfiju šūplādē, bet aizejiet pārbaudīties!

VAIRĀK INFORMĀCIJAS VAR UZZINĀT:
www.foundationmedicine.lv
www.onkomed.lv
www.onko.lv

Roche Latvija, SIA
M-LV-00000175
2021. gada novembris
Materiāls sagatavots uz «Dzīve ar plaušu vēzi» brošūras pamata.

Materiāls tapis sadarbībā ar ROCHE.