6 dermatologa ieteikumi, kā pasargāt sevi no paaugstināta ādas vēža attīstības riska, lai droši pavadītu vasaru.

Pieejams plašs informācijas klāsts par ādas veidojumiem, to attīstību, risku, ādas vēžu gadījumiem, saules kaitīgo ietekmi uz ādu – fotonovecošanos, jaunu veidojumu rašanos un izmaiņām, ādas vēža attīstības paaugstinātu risku. No saules pavisam izvairīties nav iespējams un nav nepieciešams. Taču, kad dodamies laukā un esam pakļauti ultravioletajam starojumam, ieteicams to darīt droši un ievērot dažus nosacījumus.

1. Saules aizsargkrēmu lietošana. Tie var būt krēma, losjona, izsmidzināma losjona, fluīda, spreja u.c. veidā. Nozīmīgi, lai SPF (no angļu val. – Sun Protection Factor) norādītais skaitlis būtu ne mazāks par 30, t.i. – SPF 30, SPF 50, SPF 50+. SPF skaitlis norāda to, cik daudz fotonu tiek aizkavēts, uznesot attiecīgo saules aizsargkrēmu. Pieaugot SPF vērtībai, attiecīgi pieaug aizsardzība pret saules apdegumu. Jo lielāks skaitlis, jo lielāka aizsardzība. Saules aizsargkrēmus ieteicams atkārtoti uznest uz ādas ik katras 1,5 – 2 stundas, atrodoties ārā; neatkarīgi no tā, cik liels ir SPF skaitlis, t.i. jebkuru saules aizsargkrēmu ir jāatjauno katras 1,5–2 stundas. Saules aizsargkrēmu drīkst un ir iespējams uzklāt pēc dienas krēma lietošanas vai arī vienu pašu. 
2. Neiegūt apdegumus!!! Pie UV starojuma apdeguma pieskaitāma ne tikai pūšļu veidošanās uz ādas, bet arī apsārtums, kas bieži vien veidojas pirmajā saulē, pieskaitāms pie saules apdeguma. Ieteicams laicīgi uzvilkt kreklu vai doties ēnā, PIRMS apsārtums ir izveidojies. Saules apdegumi krietni palielina vēža attīstības risku turpmākajā dzīves laikā.
3. Laika periods. Visaktīvākā UV radiācija – starojums ir laika posmā no 11.00–15.00. Ieteicams šajā laika periodā neuzturēties tiešos saules staros, bet veikt ikdienas darbus vai plānot atpūtu ēnā.
4. Veidojumu pārbaude. Dzīves laikā ādas veidojumi mainās. Svarīgi sekot līdzi notiekošajām izmaiņām. Vienu reizi gadā rekomendēts pārbaudīt ādas veidojumus pie dermatologa ar dermatoskopu, kas ir informatīva, neinvazīva izmeklēšanas metode, dod iespēju noteikt veidojumu dabu – labdabīga, pre-malignanta, ļaundabīga; aizdomīgs vai augošs veidojums; kā arī veidojumu diagnozi. Veikt ķermeņa ādas veidojumu pašizmeklēšanu – novērot, vai neveidojas jauni veidojumi, vai nemainās esošie. Ja tiek novērotas izmaiņas vai jaunu veidojumu rašanās, doties pie ārsta, negaidot nākamā gada izmeklēšanu. 
5. Svarīgi atcerēties, ka saule „nešķiro”, vai jūs ar nodomu iegūstat, ādas iedegumu sauļojoties, vai „tikai” sportojat, pastaigājaties gar jūras krastu, darāt dārza darbus u.c. aktivitātes laukā. Nozīme ir saules ekspozīcijai.
6. Pasargāt bērnus! Īpaši bērnībā iegūtais starojums, ādas apdegumi (t.sk. ādas apsārtums uz muguras, krūšu zonā, rokām, sejas u.c.) dubultā palielina ādas vēžu attīstības risku nākotnē. Papildus lietot saules aizsargcepures, vieglu krekliņu, iespējams izmantot speciālus saules aizsargtērpus. Arī mazuļi, kas vēl guļ ratos, jāsargā no saules, lietojot saules aizsargkrēmus uz atklātajām ādas vietām, kas pakļautas saules starojumam. Svarīgi atcerēties, ka uz ādas nonāk ne tikai tiešie saules stari, bet arī tie, kas atstarojas – stari, kas tiek lauzti no ūdens virsmas, no smiltīm, no ēku sienām, logu stikliem.

Rakstu sagatvoja:

Citi lasa

Ilze Klapere

Mājās gatavots

Populārā majonēze no vārītām olām. Ātri, garšīgi un figūrai draudzīgi – eļļa tikai 2 karotes!

Marta Kalniņa

Skandāls

«Nedomāju, ka cilvēki var tā uzmest!» Intrisha raudot atklāj šova «Četri uz koferiem» aizkulises

Ievas Virtuve

Kā pareizi?

Kā izvārīt vistas fileju, lai tā nebūtu sausa un bezgaršīga?

Dr.Ilze Koha, Dermatovenerologs, Derma Clinic Riga