Valta tēvs, pazīstamais teātra un kino režisors Voldemārs Pūce, 1949. gadā tika notiesāts par “dzimtenes nodevību” un nosūtīts uz Vorkutas nometnēm.
Izsūtīta uz Sibīriju tika arī mūziķa māte ar brāli, vēlāko aktieri Kasparu Pūci kā zīdaini uz rokām.
Valta un Kaspara māte mira no asins vēža, kad Valtam bija tikai 13 gadi. Sešus gadus vēlāk aizsaulē devās arī Voldemārs Pūce, kurš beidzamajos dzīves gados no ģimenes lietām bija attālinājies.
Mātes un tēva, drauga, virzītāja un padomdevēja lomu apjukušajam pusaudzim toreiz uzņēmās par 14 gadiem vecākais Kaspars, par ko Valts viņam ir bezgala pateicīgs.
Taču neskatoties uz visiem traģiskajiem notikumiem, bērnību Valts Pūce piemin ar prieku un gaišumu, un savus vecākus atceras kā pašus kolosālākos cilvēkus pasaulē.