«Man nesen jautāja – ko es darītu, ja būtu jāizvēlas kas cits. Tagad zinu – gribētu pieteikties darbā par pavāra palīgu,» saka Agnese.
Viņa nupat ieguva Restorānu servisa skolas apliecību, kas apliecina zināšanas jaunākajās tendencēs un tehnoloģijās ēdienu gatavošanā.
«Izdzirdēju pa radio reklāmu par Eiropas līdzfinansētajiem projektiem pieaugušo mūžizglītībā. Mani interesēja tieši ēdienu gatavošana. Turklāt kursus Restorānu servisa skolā bija izgājusi mana māsa, un viņa bija sajūsmā. Vēlējos ģimenes ēdienkartē ieviest jaunus knifiņus, tādēļ pērn 30. oktobrī uzsāku mācības. Uz skolu devos darbdienu vakaros un brīvdienās. Lai gan mācības bija plānots noslēgt jau 17. jūnijā, Covid-19 ieviesa korekcijas. Pandēmijas laikā tās tika pārtrauktas, atsākās vasarā un noslēdzās septembrī,» stāsta Restorānu servisa skolas absolvente.
Viņa neslēpj – apmeklējuma ziņā neesot bijusi priekšzīmīga skolniece, jo darba dēļ mācības dažkārt kavējusi.
«Nodarbības, uz kurām netiku, apmeklēju pie citām grupām. Mācīties gribētāju bija daudz – kādas astoņas deviņas grupas. Kā jau visās skolās, noslēgumā bija eksāmens – jāpagatavo un jāservē kāds ēdiens.» Agnese eksāmenā kopā ar kursa biedrenēm pagatavoja lieliskus eklērus.
«Ļoti novērtēju iespēju mācīties no augstas raudzes pavāriem. To vidū bija gan Grand Hotel Kempinski Riga pavārs Heinrihs Erhards, kas nupat ir atzīts par 2020. gada labāko pavāru, gan restorāna Ferma šefpavārs Māris Astičs. Esmu laimīga par visu, ko viņi man palīdzējuši apgūt. Prieks, ka tagad māku iztīrīt reņģes. Agrāk no tām vairījos, jo man tās šķita superķēpīgas. Protu uztaisīt liellopu karpačo un zinu, kā to izdarīt mājās bez sarežģītiem papildu līdzekļiem. Māku izvārīt pat astoņkāji,» lepojas Agnese.
«Pieaugušo mūžizglītība ir forša lieta, kuru iesaku arī citiem. Lai iegūtu jaunas zināšanas ēdienu gatavošanā, nav jābūt profesionālam šefpavāram. Mūsu grupā bija gan cilvēki, kas ikdienā strādā restorānā, gan vienkārši kaislīgi ēst gatavotāji mājās,» saka viņa.
«Daudzi jautāja – cik tas izmaksāja? Ja neskaita laiku, kuru atņēmu savai ģimenei, naudas izteiksmē gandrīz gadu ilgas mācības man izmaksāja vien 47 eiro, jo bija deviņdesmit procentu līdzfinansējums, un pašam bija jāmaksā tikai 10 procenti.»