«Nekopta frizūra bojā pašsajūtu un traucē darbā. Šodien biju spiests izmantot nelegāli friziera palīdzību, lai līdzinātos citiem plikpauriem,» neslēpj Danusēvičs. «Paaicināju pazīstamu frizieri pie sevis uz mājām. Gribētos, lai frizēšana notiktu salonā, bet daudzi salonu īpašnieki baidās no stukačiem,» PDz teic viņš.
«Cilvēki ir spiesti pārkāpt likumu. Domāju, tūkstošiem cilvēku izmanto šos pakalpojumus pagrīdē. Ne jau es vienīgais! Ja visi tagad izliekas, ka tā nav, kādam tas ir jāpasaka skaļi,» paziņo viņš.
Ar manikīru un pedikīru Danusēvičs tiekot galā pats, bet savas frizūras sakopšanai reizi 24 dienās tomēr meklē meistara palīdzību. Matu griežamās mašīnītes viņam neesot, mācīties pašam apgriezt matus Henrikam nav pa prātam.
«Mēs nevaram atgriezties pirmatnējā sabiedrības iekārtā, kad katrā mājsaimniecībā ļaudis paši ar sevi tika galā.
Mēs esam citā attīstības līmenī,» uzskata viņš. «Nevaru staigāt noaudzis un tādā paskatā rādīties cilvēkos. Man ir jautājums ministriem – kā viņi tiek ar šo problēmu galā? Neredzu, ka mēneša laikā kāds būtu noaudzis kā mežonis. Arī epidemiologs Jurijs Perevoščikovs allaž izskatās sakopts. Gan jau sieva rūpējas par viņa izskatu,» spriež Henriks.
Viņaprāt, frizieru darbošanās aizliegums pandēmijā nav saprātīgs. «Laikā, kad daudziem jau tā ir psiholoģiskas traumas, padarīt cilvēku dzīvi vēl neērtāku, jo nav iespējas saņemt pakalpojumu, kas ļautu justies labi, ir pilnīgi nepieļaujami,» uzskata Danusēvičs un piebilst, ka arī no ekonomikas viedokļa nav labi, jo valsts nesaņem nodokļus. «Nesaprotu, kādēļ valdība sekmē to, ka valsts ieņēmumi samazinās,» teic viņš.
Vēl lielākas neērtības par nekoptu frizūru Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidentam rada tas, ka viņš, darba pienākumus pildot, nevar doties komandējumā ārpus Latvijas. «Nevaru atļauties pēc tam dienas sēdēt pašizolācijā. Tas man ir neiespējami,» teic viņš.