Viesoties pie koķetajām raidījuma «Kad viņas satiekas» vadītājām, Stendzenieks neslēpj, ka šis ir bijis visādā ziņā grūts periods. Bet nu viņš savām depresīvajām sajūtām ir ticis pāri, izdarījis secinājumus un spēj par ģimenes dzīves sarežģījumiem runāt ar sev raksturīgo humora devu:
«Pašā sākumā nebija tā, ka es uz Kolku pārceltos brīvprātīgi. Teiksim tā – mani nepārprotami palūdza to izdarīt. Bet es sievu pilnībā saprotu .. Redziet, tas reklāmista dzīves veids… Lai gūtu šajā jomā panākumus, ir jābūt ārkārtīgi empātiskam – tas nozīmē, jau no pirmajām sarunas minūtēm jāuztver klienta noskaņojums un jāsāk runāt viņa valodā, pat ieskaitot lībiešu vai latgaļu izloksni. Un to empātiju ļoti labi veicina arī ievērojams alkohola patēriņš. Bohēma, nu labi .. bet, ja tas turpinās arī 40, 45 un pat 50 gados .. nu tad ir, kā ir ..»
Protams, trīs daiļās sarunu biedres liek lietā visus savus talantus, lai noskaidrotu atbildi uz galveno jautājumu – vai Ēriks šobrīd uzskata sevi par brīvu vīrieti, kurš gatavs jaunām attiecībām, jeb tomēr ģimenes kopība un jūtas pret sievu joprojām ir gana spēcīgas par spīti dzīvošanai atšķirtībā?
Bet, kā jau bija gaidāms, Stendzenieku aizrunāt ir grūti, un no viņa filozofiskajām atbildēm secinājumus varētu izdarīt gan vienā, gan otrā virzienā.