Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Staķis pakļūst zem «Doždj» armādas
Pirms pāris mēnešiem Latvijas apraides tiesības saņēmusī Krievijas programma «tv.rain (Doždj)» pagājušajā nedēļā pēc Rīgas mēra Mārtiņa Staķa nointervēšanas saņēma daudz kritikas un nopēluma par to, kādā veidā sniedz informāciju skatītājiem, kuri pārsvarā atrodas Krievijā, vairākās Eiropas Savienības Rietumu puses valstu, ASV un citur pasaulē. Intervējot Staķi, «Doždj» žurnāliste Jekaterina Kotrikadze gluži kā izmeklētāja pratināja Staķi – vai tik nenāks par sliktu, ja Uzvaras parka pieminekli Pārdaugavā iznīcinās, vai nevajadzētu kārtīgi padomāt, pirms aizliedz izsniegt Krievijas pilsoņiem Šengenas vīzas? Krieviem, iespējams, nepatīkamus, bet latviešiem labi saprotamus lēmumus viņa atļāvās nosaukt par stulbiem un idiotiskiem.
Pirmais akmeni «Doždj» virzienā raidīja Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis, kurš feisbukā paziņoja: «Šovakar sabruka man vēl viena ilūzija. Pirms mēneša arī es priecājos, ka «tv.rain» pārcēlās uz Latviju. Visiem iesaku noskatīties šīvakara interviju, kur viņu žurnāliste Jekaterina Kotrikadze runā ar Rīgas mēru. Tā vairs nav žurnālistika, bet brutāla politiska manipulācija, kas pilnīgi noteikti ir pret Latvijas interesēm. Es pat nerunāju par elementāru pieklājību pret valsti, kura devusi viņiem patvērumu.
Šis jau ir ļoti bīstami. Izskatās, ka viņu mērķis ir graut mūsu valsti no iekšpuses. (..)
Ļoti rekomendēju Latvijas drošības iestādēm anulēt visas atļaujas viņiem te strādāt un uzturēties. Un, jo ātrāk, jo labāk.»
Tie paši «rašisti» vien esot?
Viedokli steidza izteikt arī citi sabiedrībā zināmi ļaudis. Pret Hermaņa tēzēm nepaguris iebilda bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis: «Tā bija objektīva intervija. Un nevajag šobrīd kūdīt latviešus pret «tv.rain». Tas Kremlim tik ļoti nāks par labu…» Savs sakāmais bija režisorei Ilonai Brūverei: «Lamājot «Doždj» žurnālistus, Hermanis aizmirsis vai, iespējams, nezina, ka tā nav papagaiļu profesija, reportieri informē, bet žurnālisti rosina domāt un demokrātiskā sabiedrībā nav pakļauti varas vai politikas ambīcijām. To svarīgi atcerēties, lai neturpinātu totalitārisma pieredzi medijos, kas Latvijā nereti aizvien vēl notiek.» Tam iebilda rakstniece Liāna Langa: ««Doždj» sevi parādījuši kā rašistu impēristus.» Kinorežisors Arvīds Krievs konstatēja: «No attāluma «Doždj» bija patiešām super. Bet tagad tuvumā – kā jau dažkārt tuvumā… štukatūra pārāk izceļas, ne?» Malā nestāvēja pasākumu un radio raidījuma Zoopasta vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare: «Tas, kā notika intervija ar Staķi, izskatījās tiešām pēc kremlinu scenārija… Tas Pārdaugavas sūds ir jānovāc, lai tur vai kas, jo tā nav piemiņas vieta, tā ir impērijas slavināšanas kulta vieta, kur «možempovtoriķ» ar neona burtiem pa gabalu kliedz! Bet, ja kas, es «Doždj» cienu un abonēju, pat apsveru to pašu darīt vēl kādu laiku. Pat studijā savas dekorācijas aizlienēju.»
Sporta žurnālists Lauris Lizbovskis bija lakonisks: «Ukrainā jau sen aizliegts kanāls, un tiek dēvēts par «Pi.djož TV».»
Vārdos – pret Putinu
Jau 10. augustā Hermanis paziņoja, ka «Doždj» arī viņu uzaicinājis uz interviju: «Es ļoti labprāt, pastrīdēties man vienmēr patīk – to visi zina, bet man ir problēma: kara laikā nedodu intervijas Krievijas propagandas medijiem. Jo «tv.rain» pozīcija sankciju, vīzu aizliegumu un, kā vakar uzzinājām, arī okupācijas simbolu jautājumos sakrīt ar visu pārējo Putina žurnālistu viedokli. Es saprotu, ka «tv.rain» ir pret Putinu, bet tagad mēs arī beidzot uzzinājām un saprotam, ka tas automātiski neatceļ impēriskos kompleksus un krievu šovinismu.
Mani arī mulsina viņu tonis un intonācija – it kā pie mums revidents būtu ieradies, kuram tagad atskaitīties un taisnoties. Piemēram, kopš kara sākuma Latvijā ieradušies ap 30 000 ukraiņu bēgļu un neviens no viņiem nav izdomājis sākt mūs te pamācīt vai dot padomus. Ar tādu attieksmi «tv.rain» jau ir pazaudējuši tik lielas mūsu sabiedrības daļas cieņu, ka grūti iztēloties, vai tur kaut kas vēl glābjams.
Ja «tv.rain» pozīcija tik daudzos jautājumos ir pretrunā ar Latvijas interesēm un, pats galvenais, ar Ukrainas interesēm, tad nekas neatliek – jābrauc prom. Iesaku izvēlēties kādu neitrālu valsti, kura nepiedalās šai karā. Mongolija, piemēram, interesanta zeme.»
Viss esot likuma ietvaros
Apraides tiesības Latvijā izsniedz Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kuras priekšsēdētājs Ivars Āboliņš žurnālam «Privātā Dzīve» atzina, ka «Doždj» gadījumā padome likumpārkāpumus nav konstatējusi: «Padome darbojas likuma ietvaros, un tas, ka privātpersonai, kaut vai Alvim Hermanim, kaut kas nepatīk, ir viņa privāta darīšana. Padome vērtē likuma ievērošanu.» Āboliņš teic – «tv.rain» tikusi vispusīgi pārbaudīta «Esam to divus mēnešus monitorējuši un monitorēsim arī turpmāk.
Ja būs pārkāpumi, būs nekavējoša rīcība. Šobrīd «tv.rain» darbojas likuma ietvaros,» pauž Ivars Āboliņš.
Uz Rīgu plūst krievu žurnālistu straumes
Kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu mūsu valstī ieradušies vairāk nekā 200 Krievijas žurnālistu un 23 mediju organizācijas, kuras interesējušās par to, lai varētu veikt savu darbu no Latvijas. Daļa no organizācijām esot oficiāli sākušas darbu Rīgā, lai varētu informēt Krievijas iedzīvotājus arī par notiekošo karu Ukrainā, ko Krievijā pieņemto likumu dēļ darīt vairs neesot iespējams. Valsts drošības dienests saistībā ar Krievijas neatkarīgo mediju darbības sākšanu Latvijā esot identificējis riskus Latvijas informatīvās telpas drošībai un ar izlūkošanu saistītus riskus, par ko informējis augstākās valsts amatpersonas.
LTV1 raidījuma «Kas notiek Latvijā?» vadītājs Jānis Domburs žurnālam «Privātā Dzīve» atzina, ka jautājumā par tā dēvēto Krievijas mediju raidīšanu no Latvijas teritorijas «mušas jānodala no kotletēm». «Tas, ka viņi te raida, ir regulēts un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzraudzīts pasākums. Tā ir padomes atbildība. Kā patērētājs es diezgan regulāri skatos «Doždj». Es arī izlasīju Hermaņa un palielas kaudzītes dažādu tvītotāju komentārus, un pirmā lieta, kas man «uzkrita» – kaite putrot, sauksim tos par pielādētiem jautājumiem, un mediju pozīciju. Tā vispār ir slidena lieta.
Intervijā ar Staķi, protams, ir vietas, kur žurnāliste saka, ka vajadzētu paskatīties uz lietām citādāk. Viņa arī pauž savu viedokli, tāpat kā es to daru raidījumā «Kas notiek Latvijā?». Neko kriminālu tajā neredzēju. Skaidrs, ka raidījumā bija diskutablas lietas. Kaut vai kritiskums pret Staķi – tas bija lielāks nekā tas, ar kādu viņi intervē, piemēram, daudzus Putina un Kremļa oponentus.
Bet Hermanim stāstīt, ka «Doždj» ir Krievijas propagandas medijs, tas, manuprāt, pat mākslinieciskam pārspīlējumam ir nesamērīgi,» saka Domburs.
Vai ļoti jāuzmanās ar Krievijas medijiem?
Par Valsts drošības dienesta paziņojumiem saistībā ar Krievijas mediju plūšanu uz Latviju Domburs bija kategorisks: «Specdienestu komunikācija man vispār nav saprotama. Tas ir slikts stils demokrātiskā valstī, kad specdienesti tā rīkojas. Ne saukti, ne aicināti nāca klajā ar kaut kādu teikumu par riskiem, kuru var interpretēt dažādos variantos. Un visi to interpretē. Jau divas nedēļas ar to «vingrojam». Džeki, tad pasakiet skaidri, ko ar to gribējāt pateikt un no kā mums uzmanīties!»
Domburs esot arī noklausījies kolēģa Ginta Grūbes interviju Latvijas Radio ar Jekaterinu Kotrikadzi. «Jautājumā par riskiem viņa atbildēja aptuveni tā – ziniet, mūsu kolektīvā, noteikti nav Putina Krievijas aģentu, un piebilda – vismaz redakcijā nav. Bet tur taču redakcijai apkārt ir milzu štats. Katram domājošam cilvēkam skaidrs, ka ne jau žurnālistus vervēs, ja vajadzēs uzzināt, ko ienaidnieks dara un domā. Protams, es nezinu, vai mūsu specdienesti domāja tieši par šiem riskiem, bet tie ir acīm redzami,» par krievu mediju invāziju Latvijā saka Domburs.
