Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kaimiņos Krūmiņš un Pauls
Garkalnes novada ekskluzīvajā privāto villu rajonā ap Baltezeru savas mājas atraduši vai paši uzbūvējuši daudzi sabiedrībā zināmi un turīgi ļaudis, arī miljonārs Jūlijs Krūmiņš un Maestro Raimonds Pauls. Pēdējos gados par šā rajona skandalozāko īpašumu kļuvis nams, kurš pieder miljonāram Igoram Ivanovam.
Ar tādiem projektiem kā Arēna Rīga un Z-torņi slavu un ietekmi guvušais uzņēmējs te savu 1600 kvadrātmetru plašo māju uzcēla pagājušā gadsimta 90. gados. Nu jau teju piecus mēnešus saimnieks nav bijis mājās – viņš kārtējo reizi apcietināts, šoreiz par iespējamu narkotisko vielu glabāšanu un izplatīšanu.
Novembra sākumā tiesa jau trešo reizi pieņēma lēmumu viņu paturēt ieslodzījumā vēl uz diviem mēnešiem, kamēr rit izmeklēšana. Iepriekš mēnesi viņa nebija mājās, kad Ivanovu aizturēja par Saeimas deputāta Jura Juraša sievas advokātes Allas Jurašas slepkavības iespējamu organizēšanu. Toreiz Ivanovs esot saņēmis mobilā telefona īsziņu, ka tiekot organizēta Jurašas slepkavība.
Viņš vērsies policijā un kādu Jurašas paziņu aicinājis brīdināt advokāti, taču viss beidzās ar to, ka Ivanovu mēnesi noturēja apcietinājumā un piesprieda sodu par huligānismu.
Bet vēl krietni iepriekš saimnieka mājās nebija vairāk nekā deviņus gadus. Proti, par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavību 2008. gada 7. janvārī Ivanovam tika piespriests 12 gadu ilgs cietumsods. Atbrīvots viņš tika pirms termiņa, ieslodzījumā pavadīdams deviņus gadus. Ivanovs neatzīst savu vainu slepkavībā un vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar prasību pret Latviju. Uzņēmējs norādījis, ka līdz ar viņa nepatiesu apvainošanu slepkavībā Ivanovam izkrāpti īpašumi, arī kapitāla daļas Arēnā Rīga. Un kopējie materiālie zaudējumi esot 54 miljoni eiro.
Biežākie ciemiņi – policija
Šobrīd Ivanova mājā uz ģenerālpilnvaras pamata saimnieko viņa tagadējā civilsieva Diāna Uligaņeca, ar kuru Ivanovs pāris gadu nodzīvoja laulībā, bet tagad viņi formāli šķīrušies. Diāna PDz viesos uzņem otrdienā. Tikšanās bija runāta uz pulksten diviem pēcpusdienā, bet pieņemt viņa var tikai īsi pirms trijiem.
«Pie mums kārtējo reizi bija policija. Šogad viņi pie mums ierodas regulāri. Nav bijis ne mēnesis, kad neierastos. Es smejos, ka brauc pie mums kā pēc grafika.
Viņi jau māju atklāti sauc par skandalozāko šajā rajonā, un uzskata, ka miera mums te nekad nebūšot,» teic Diāna.
Šajā reizē policija bijusi ne ar kratīšanu, ne meklējusi kaut ko. Tieši otrādi – sieviete izsaukusi, jo gar māju ganījušies kādi nepazīstami cilvēki.
«Kopš Igors, lietojot ieročus, tika aizturēts, mani nepārtraukti urda nemiers. Mani tracina pilnīgi viss, kas kaut nedaudz atšķiras no ierastā. Dzīvoju nepārtrauktās bailēs, Tieši tāpēc ne uz mirkli nespēju palikt viena, pie mums mājās nepārtraukti dzīvo vēl vismaz kāds,» uzsver sieviete.
Igora kabinetam netuvojas jau piekto mēnesi
Stāstot par māju, Diāna atzīst, ka šobrīd īpašums gan viņai, gan Igoram esot par plašu. Divstāvu mājā ir gan baseins, kurš šobrīd netiek izmantots, gan vairākas telpas, kurās Diāna pēc vīra apcietināšanas nemaz nav bijusi.
«Igora darba kabinetam, kuram aizturēšanas laikā tika sašauta loga rūts, nemaz netuvojos. Vienkārši nespēju. Man galvā visu laiku skan tas šāviena troksnis.
Kādam policistam vienkārši šķita – kabinetā aiz stikla durvīm, kur neviena nebija, kaut kas pēkšņi sakustējies. Un viņš šāva.
Nekā tur gan nebija,» atmiņās dalās Diāna.
Šāvienu atstātās pēdas redzamas vēl divās vietās ēkas ārpusē. Apmetumā pie garāžas ir divi ložu atstāti caurumi – tie radušies pirms kāda laika, kad Ivanovu nezināmi noziedznieki mēģinājuši nogalināt paša mājas pagalmā. Savukārt ieejas kāpņu metāla margā lodes atstāts iespiedums saglabājies vēl kopš 2008. gada, kad nogalināta Igora iepriekšējā sieva.
Ar mājas otru galu sazvanās
Diāna atzīst, ka vienai, lai arī viņai blakus vienmēr ir kāds draugs vai palīgs, par saimniecību pilnībā parūpēties nav iespējams. «Kalpu mums nav, pašiem jātiek galā ar mājas uzkopšanu. Lai satīrītu putekļus, man no rīta vienā galā jāsāk, bet vakarā līdz otram galam nemaz nebūšu tikusi. Es dzīvoju vienā mājas galā, otrā uzturas vēl kāds draugs vai paziņa, lai man drošāk. Sasaukties mēs nevaram. Labi, ka telefoni izdomāti! Sazvanāmies,» jokot mēģina Diāna.
Pie mājas ir arī milzīga teritorija ar zālāju un augļu kokiem. «Man jau gribētos kādu puķu dobi iekopt, bet kur tad to var paspēt!
Lai zāli vīrieša cilvēks nogāztu, vajag savas četras piecas stundas pļaut,» zina teikt sieviete.
Māja jau brēcot pēc remonta. Vistrakāk esot ārpusē, jo palēnām brūkot ieejas kāpnes, apmetums jāatjauno. Arī iekšā apkures katls prasoties pēc nomaiņas, jo savu laiku nokalpojis. «Bet ko es sieviešu cilvēks varu izdarīt? Pa bišķim kaut ko apdaru no tā, kas ir neatliekami, bet īstenībā jau vajadzētu ieguldīt gan milzu līdzekļus, gan daudz vīrieša spēka, lai sakārtotu īpašumu. Mīnuss, protams, ir tas, ka laikā, kad Igors deviņus gadus bija ieslodzījumā, mājā neviens nedzīvoja ne ziemā, ne vasarā,» teic Diāna.
Atvadoties viņa notrauc asaru un pauž cerību, ka drīz mājās būs arī tās saimnieks Igors. «Kad tikai tas būs, man nav skaidrības. Visas acis esmu izraudājusi, gaidot mājās saimnieku un dažkārt bezcerīgi noraugoties – te vajadzētu pielikt vīrieša roku, tur nozāģēt zaru…»
